3 jau ir, 4.gatavojas

Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par Sorainen un 3 nebanku kreditēšanas uzņēmumu gatavotiem pieteikumiem par to, ka viņu peļņas situācija nav pielīdzināma bankām un tāpēc UIN avansa sistēma nav ok.

Te ir audio tiem, kam tā ērtāk:

Bankas nav salīdzināmā situācijā

Ja bankas no palielinātas kredītu procentu likmes var gūt peļņu, nebanku kreditētājiem tas vienkārši nozīmē lielākus izdevumus - dārgāku piesaistīto finansējumu. Augot EURIBOR likmei, ir augušas arī uzņēmumu kopējas finansējuma izmaksas. Tātad, pat ja EURIBOR likme palielinās, kredītu procentu likmes klientiem nepalielinās. Šāda pieeja atšķiras no banku prakses, kur mainīgas likmes parasti tiek pārnestas uz klientiem. Arī manā aizņēmuma no bankas līgumā bija: EURIBOR + bankas % likme. Starp citu, Eiropas komisija savā 19.06.24. ziņojumā par Latvijas ekonomiku ieteica Latvijai ne vien pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz kapitālu, bet arī “uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem”. Ok, tas nav par patērētājiem, taču norāda uz aizņemtās naudas trūkumu valstī kopumā.

Kas maksās par no biznesa paņemtu naudu?

Jau rakstīju, ka uz mana galda nonākusi arī Fintech asociācijas sarakste ar FM. It kā jau nekas traks - tas ir tikai UIN avanss, nevis papildus nodoklis. Tomēr nauda maksā naudu, līdz ar to nozarei ir diezgan vienkārši aprēķināmi zaudējumi, ja uzņēmumam no biznesa neplānoti jāizņem, piemēram, 1/2 miljonu gadā.

Kādēļ grozīts UIN likums?

Palasīsim UIN likuma grozījumu par šo UIN avansu anotāciju - kādēļ pieņemti šie UIN likuma grozījumi? Tajos redzams, ka bankas saliktas vienā maisā ar patērētāju kreditētājiem, kaut arī to peļņas maržas ir būtiski atšķirīgas. Attiecībā uz nebanku kreditētāju peļņu anotācijā ir atsauce uz šo PTAC pārskatu par 2022.g. Par peļņas rādītājiem minētajā pārskatā ir rakstīts tieši nekas. Anotācijā, atsaucoties uz šo PTAC pārskatu, ir runa par šo kreditētāju % likmju pieaugumu pa 2-3%, bet tas diez vai nozīmē peļņas pieaugumu, jo arī aizdošanai nepieciešamās naudas iegūšanas izmaksas pieauga. Tad tālākai analīzei paliek vien anotācijā minētais secinājums:

Vērtējot patērētāju kreditētāju peļņas rentabilitāti kopumā var secināt, ka tā pārsvarā pārsniedz 30% robežu, kas ir būtiski lielāka par Latvijā darbojošos uzņēmumu vidējo. .. pretstatā anotācijā minētajam 260% pieaugumam bankām!