Ak, šīs bīstamās kāzu gadadienas

Vasara ir aktīvas ceļošanas laiks. Tikai der atcerēties, ka atgriežoties mājās, lidostā jāiziet cauri pareizās krāsas koridoram. Savādāk var sanākt šmuce, kā pārim, par kuru tikko lēma Senāts.

Situācija šķiet visai ikdienišķa

Vīrs, siltu jūtu vadīts, iegādājās Šveicē un uzdāvināja sievai kāzu jubilejā gredzenu par EUR ~92k. Kaut arī Šveicē PVN nav liels, tomēr izlidojot no turienes, vīrs PVN tax-free sistēmā atprasīja atpakaļ. Neesmu par to pārliecināts, bet man ir aizdomas, ka Latvijas pusē šo faktu kaut kā redz tiem, kas tieši ceļo uz Latviju. Iespējams tādēļ, kad laulātais pāris Latvijas lidostā gāja cauri zaļajam koridoram, viņus pārbaudīja un piešuva šī gredzena kontrabandu. Pārim bija dokumenti par gredzena iegādi.

Sekas?

Nenomaksāts muitas nodoklis ap EUR 2k un importa PVN ap EUR 14k. Rezultātā - vīram 1 gads nosacīti un tiesību atņemšana veikt starptautiskus preču pārvadājumus uz 2 gadiem. Gredzens - konfiscēts, kaut arī minētie nodokļi kaut kad kriminālprocesa gaitā bija samaksāti. Turklāt, sieva gredzena vērtību “norādīja gada ienākumu deklarācijā un veica visus ar to saistītos nodokļu maksājumus”. Taču dāvinājumi starp laulātajiem nav apliekami ar IIN. Interesanti arī, ka sodīts vīrs, kaut gan gredzens, ejot caur zaļo koridoru, bija sievas pirkstā.

Sieva - līdzdalībniece?

Labi, ka vēl nepiešuva sievai līdzdalību. Par līdzdalību uzskatāma apzināta darbība, ar kuru persona kopīgi ar citu personu piedalījusies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi tā tiešā izdarītāja. Noziedzīga nodarījuma līdzdalībnieki ir organizētāji, uzkūdītāji, atbalstītāji. Par atbalstītāju uzskatāma persona, kas .. iepriekš apsolījusi noslēpt noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīkus un līdzekļus, noziedzīga nodarījuma pēdas vai noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus. Līdzdalībnieks saucams pie atbildības saskaņā ar to pašu likuma pantu, kas paredz izdarītāja atbildību.

Kurš tad vainīgs - sieva vai vīrs?

Apšaubāms vienīgi šķiet senāta secinājums, ka vīrs uzskatāms par preces valdītāju, kuram bija tiesības rīkoties ar gredzenu un kurš to ieveda ES muitas teritorijā ar savas sievas starpniecību, izmantojot viņu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, jo sievai nebija zināms par nepieciešamību deklarēt gredzenu: “..viņa nezināja, ka gredzena vērtība sasniedz apmēru, no kura prece ir deklarējama.”

Jā, vīrs (gredzena pircējs) atprasīja Šveicē PVN. Taču kāds importam sakars ar importētāja zināšanu? Ja gredzena vietā būtu narkotikas? Un interesanti vai tiesa te izdara secinājumu par to, ka sieva nebija lietas kursā par EUR 35k limitu vai par to, ka sieva nespēja atšķirt EUR 6999 vērtu gredzenu no EUR 92k vērtā, pat hipotētiski pieņemot, ka viņi to nepirka kopā.

Kuram jādeklarē importu?

Saskaņā ar ES Muitas kodeksu, atbildīgais par importu ir:

1. persona, kas ir ievedusi preces ES muitas teritorijā; (sieva)

2. persona, kuras vārdā vai kuras uzdevumā rīkojas persona, kas ir ievedusi preces minētajā teritorijā, (vai tiešām sieva, kurai uzdāvināts gredzens, rīkojas vīra uzdevumā uzvilkt pirkstā un ievest ES gredzenu? ja tā, kādēļ viņa nav līdzdalībniece?)

3. persona, kas ir uzņēmusies atbildību par preču pārvadāšanu pēc tam, kad tās tika ievestas ES muitas teritorijā (par šo lietā nav materiālu, ka vīrs uzņēmās atbildību; tieši otrādi - advokāts norādīja uz faktu, ka gredzens pēc dāvināšanas kļuvis par sievas īpašumu un tādēļ lieta ir pret nepareizo personu).

Un kāds šiem 3 kritērijiem sakars ar tiesas pamatojumu vīra atbildībai: vīra rīcībā bija visa nepieciešamā informācija par preci, lai varētu to deklarēt?

Izvairīšanās vs kontrabanda

Starp citu, ir atšķirība starp izvairīšanos no nodokļiem, kur kriminālprocesam vajadzīgie lielie apmēri sākas ar nenomaksātiem EUR 35k un kontrabandu, kur kriminālprocesam pietiek ar ievērojamiem apmēriem (EUR 7000). Par kontrabandu lielos apmēros (virs EUR 35k) sankcijas var būt pavisam trakas - līdz pat 10 gadiem aiz restēm, bet grupā (vismaz 3 cilvēki) - līdz 4 gadiem atvaļinājuma no visa un visiem.

Ko jāzina, kad Londonā pērkat sievai somiņu?

Vienalga - Londonā, Ņujorkā, Tokijā, Cīrihē vai jebkur citur ārpus ES jāpatur prātā ievešanas Latvijā limitus, virs kuriem jādeklarē ievestās preces un jāmaksā par tām importa nodokļus.

Iebraucot Latvijā no valsts, kas nav ES dalībvalsts, preces, ko ceļotājs ieved personīgajā bagāžā, neapliek ar muitas nodokli un PVN, ja to kopējā vērtība vienai personai nepārsniedz EUR 430, ceļojot ar gaisa transportu (bērniem līdz 15 gadiem - līdz EUR 285).

Kas ir personīgā bagāža?

Minētajā EUR 430 limitā neietilpst un ar importa nodokļiem nav apliekama personīgā bagāža, ja tā nav iegādāta ārpus ES. Tādēļ importa nodokļus nepiemēro manām apenēm, laptopam, golfa nūjām, arī somiņai u.c. personīgai mantai. No mājām līdzi paņemtai personīgai bagāžai man, protams, nav pienākuma saglabāt tās iegādes čekus. Turklāt, kā lietotām mantām noteikt muitas vērtību, pat ja kāds gribētu argumentēt, ka attiecīgā prece iegādāta ārpus ES? Ar apenēm, starp citu, joku maz - bija reiz kliente, kurai Latvijas muita nesmādēja dārgu apakšveļu, ko kliente biezā slānī bija sapirkusies ārzemēs un atstājusi čemodānā ar visām birkām un čekiem.

Lietotas vs nelietotas mantas

No iepriekš minētā, ka importa nodokļi maksājami par visu, kas iegādāts ārpus ES, nav nozīmes vai ievestā manta ir vai nav lietota. Tomēr tiesa nez kādēļ šķetina arī šo faktu. “Ņemot vērā, ka nodokļu atgūšana par iegādāto preci trešajā valstī ir paredzēta nelietotām precēm, secināms, ka persona muitas iestādē, noformējot dokumentus par samaksātā nodokļa atgūšanu, apstiprina, ka preci nav lietojusi un nelietotu to ievedīs arī ES muitas teritorijā.” Otrkārt, kur minēts, ka nav iespējams sākt lietot preci pa vidu starp tax-free PVN atgūšanu eksporta valstī un šīs preces importu. Sevišķi, ja gredzens importa brīdī bija sievas pirkstā. Kā, starp citu, muita varēja konstatēt, ka tas ir tieši tas pats Šveicē pirktais gredzens?

Kas notiks tālāk?

Diez vai būs ilgi jāgaida uz nākamo šādu pulksteņu, somiņu, gredzenu vai apeņu lietu, jo, šķiet, tās Latvijas muitā nāk kā no rūpnīcas konveijera. Tik būtu interesanti pasekot līdzi EUR 92k vērtā gredzena liktenim.. Gredzens esot nodots VID, bet tas nedrīkst nonākt tirgū. Vai tiešām VID rīcībā ir kāds zobens no Harija Potera sāgas, kas iznīcinās dārgakmeni un izkausēs (?) zeltu. Visbeidzot, spriedums arī klusē par to, kas tad notiks ar kriminālprocesa laikā ‘brīvprātīgi’ samaksātajiem importa nodokļiem. Sanāk, ka tie ir no valsts atmaksājami.

Ko te vēl iespējams darīt?

Muitas tiesības ir Briseles, nevis Rīgas pārziņā. Tādēļ advokāts varēja lūgt tiesu vērsties ES tiesā ar jautājumiem par to, kā interpretējams attiecīgais ES Muitas kodeksa pants - vai tiešām vīrs te varēja būt atbildīgs? Te nav runa par vainas novelšanu uz sievu, bet par to, ka, ja vīrs nav vainīgs, ted pret sievu būs jau noilgums. Vēl te iespējams apsvērt sūdzības iesniegšanu Eiropas komisijai, bet tas ir long shot, latviski sakot, ar niecīgām izredzēm.