ASV un ES muitas tarifi
Paskatīsimies uz tarifu kariem no juridiskās puses un ko tas varētu praktiski nozīmēt Latvijas biznesiem?
10.aprīlī papildināts - tikko ASV paziņojusi par tarifu ieviešanas atlikšanu pa 90 dienām!
ASV jaunie muitas tarifi
Kad?
ASV 2.aprīlī paziņoja par 20% muitas tarifa piemērošanu ES izcelsmes preču importam. ASV sāks iekasēt 10% bāzes tarifus (neatkarīgi no preču izcelsmes valsts) 5. aprīlī, bet augstākos tarifus (11-50% 57 valstu izcelsmes precēm), t.sk. attiecībā uz ES valstīm - ar 9. aprīli. Ja preču vērtībā vismaz 20% ir ASV izcelsme, tad tarifus piemēro tikai ne-ASV izcelsmes daļai.
Uz ko tarifi neattieksies?
Tomēr rīkojuma 2.pielikums (un daži citi dokumenti) paredz konkrētus kombinētās nomenklatūras kodus, kam ASV piemēros izņēmumu no importa nodokļa. Izņēmumi cita starpā ietver (ar atsaucēm uz muitas kodu grupām CH 25, 26, 27, 28, 29, 30, 31, 32, 34, 38, 39, 40, 44, 71, 72, 74, 79, 80, 81, 85):
koksnes produktus,
akmeņogles,
konkrētus minerālus un rūdas,
dabas materiālus,
zelta savienojumus,
elektroniskās integrālās shēmas,
vara produktus,
farmācijas produktus,
dažādi auto un to detaļas,
pusvadītāju, enerģijas un enerģētikas produktus, u.c.
Minimālā vērtība, virs kuras preces jāatmuito (USD 800) neattieksies uz Ķīnas un Hongkongas izcelsmes precēm. Taču ASV pakrata ar pirkstu, ka arī šo atbrīvojumu tā ir gatava jebkurā brīdī pārskatīt arī pārējām valstīm.
ASV ir citi tarifu kodi
Rīkojuma 2.pielikumā noteiktie KN kodi atbilst ASV klasifikācijas sarakstam (Harmonized Tariff Schedule of the United States), tomēr ASV klasifikācijas sistēma ir balstīta uz starptautisko harmonizēto sistēmu, kas ir globālā nomenklatūras sistēma, ko piemēro lielākajai daļai pasaules preču tirdzniecības, t.sk. ES. Līdz ar to ES eksportējošajiem uzņēmumiem ir būtiski pārskatīt precēm piemēroto KN kodu atbilstību eksportētajām precēm un konsultēties ar preču klasifikācijas ekspertiem, ja rodas šaubas par KN koda atbilstību vai atbilstību ASV sistēmai.
ES pretpasākumi
EK prezidente 3.aprīlī, paziņoja, ka ES gatavo pretpasākumus, lai aizsargātu ES intereses. Šobrīd ES ir finalizējusi pirmo pretpasākumu paketi. Jau iepriekš EK ziņoja, ka ar 11.aprīli tiks atjaunoti pašlaik apturētie 2018. un 2020. gada pasākumi. Tarifi tiks piemēroti dažādiem izstrādājumiem.
Ietekme uz Latvijas eksportējošiem uzņēmumiem
Vai korekts preču muitas kods?
Jau rakstīju, ka it sevišķi sankciju jautājumu dēļ (apmēram 1/3 visu muitas kodu ir Krievijas un Baltkrievijas sankciju sarakstos) ir aktualizējies jautājums vai precēm piemērots korekts muitas kods. Līdz Ukrainas kara sākumam uzņēmēji īpaši nepievērsa uzmanību tam vai kods ir noteikts precīzi, jo tam nebija būtiskas nozīmes. Preču kustībai tagad ir risks, ka muita īpaši rūpīgi skatās vai kods ir pareizs, jo nepareiza koda piemērošana (ja muitas izpratnē pareizais ir sankciju sarakstos) jau ir automātisks kriminālprocess.
Kā iegūt drošību par kodu?
Preču kodu noteikšana ir vesela māksla - ne velti ir daudz lietu ES tiesā par precīza koda noteikšanu. Drošākais - izmantot speciālu muitas procedūru - saistoša izziņa par tarifiem (Binding Tariff Information), kas dos 100% pārliecību, ka kods ir korekts. Pēc BTI vajadzētu vērsties tajā ES valstī, kurā ir lielāka pieredze ar jūsu precēm. ES publiskota datu bāze ar līdz šim izdotajām BTI izziņām. Starp citu, Latvijas muitas iestādes vēl salīdzinoši nesen komentēja, ka mums vienīgajiem valstī ir padārgā Pasaules Muitas Organizācijas izdoto muitas kodu skaidrojumu svaigākā versija - pat pašai muitai tādas nebija, vismaz toreiz.
Kļūs svarīga preču izcelsmes valsts noteikšana
Kā jau muitas tiesībās ierasts, preču starptautiskai kustībai, ja piemērojami muitas tarifi, ir svarīgi korekti noteikt ne vien preču kodu, bet arī valsti, kur tā ražota (nevis no kurienes tā vesta). Taču, kā noteikt izcelsmes valsti, ja Latvijā liek kopā no Ķīnas atvestas izejvielas? Tam paredzēti speciāli noteikumi, kur jāvērtē preces procentuālais sastāvs, atbilstoši attiecīgajiem importa valsts likumiem un starptautiskajiem līgumiem, g.k. brīvās tirdzniecības līgumiem, kur to pielikumi nosaka preču procentuālo sastāvu, lai prece kvalificētos kā attiecīgās valsts izcelsmi guvusi.
Vai vienmēr nepieciešams imports?
ASV arī ir pietiekoši daudz Brīvās tirdzniecības zonu, kurās ievestās preces uzskatāmas par ārpus muitas zonas esošām. Tādēļ, lai atliktu importu vai pārstrādātu preci tās tālākai eksportēšanai, šo zonu izmantošana ļaus ietaupīt šādas negaidītas muitas tarifu izmaksas. Tādēļ daudziem var būt īstais brīdis kritiski paskatīties uz iespējamām muitas procedūrām vai pat ražošanas valsti, jo galu galā ASV tarifu pamata mērķis ir tādējādi pateikt biznesiem - ražojiet pie mums, ja vēlaties preces tirgot šajā tirgū.
Ne vienmēr drīkst paļauties uz izcelsmes sertifikātiem
Šāda atziņa izriet no lietām ES tiesas praksē par importa gadījumiem ar neatbilstošiem izcelsmes sertifikātiem. Piemēram, lietā C‑589/17, kur importa preferenciālais tarifa režīms pēc Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) pārbaudes izrādījās nepamatoti piemērots un importēto preču ražošanā bija izmantotas no Ķīnas vai Honkongas importētas sastāvdaļas. Tādēļ par to izcelsmes valsti nebija uzskatāma izcelsmes sertifikātā norādītā valsts. Rezultātā muitas tarifu negatīvās sekas cieta importētājs. Tad viņam jāskatās savus līgumus ar piegādātājiem vai apdrošinātājiem vai šādi riski tur ir atrunāti.
Šoks..
Viena no valstīm, kuras ražotajai produkcijai ASV jaunos tarifus nepiemēros, ir Krievija.. Šokējoši, protams.
Vietējie un ASV muitas tiesību eksperti
Kā vienmēr, ar jautājumiem (preču atbilstība attiecīgam muitas kodam, preču izcelsmes kumulācijas prasības, muitas procedūru prasības, utt) muitas tiesību jomā labprāt palīdzēs mūsu eksperte, kas uz šo jomu specializējusies. Mūsu starptautiskajā nodokļu un muitas ekspertu tīklā ir ne tikai ASV nodokļu un muitas tiesību eksperti, bet pat muitas ekspertu grupa no daudzām pasaules valstīm.