No soctīkliem izskatās, ka cilvēki sašūmējušies par tikko izskanējušo jauno ideju. Delfi rakstā par šo ideju pamatojuma nekāda šai idejai nebija, kā vien starp rindiņām izlasāmā demogrāfijas jautājuma risināšana, ko VARAM ministrs arī vēlāk apstiprināja savā atvainošanās rakstā. Papildus emocionālajam fonam paskatīsimies te nodokļu teoriju šai sakarā.
Aiz kokiem neredz mežu..
Skaidrs, ka nodokļi ir paņēmiens, lai aicinātu koriģēt cilvēku uzvedību. Skaidrs arī tas, ka fiskāli šis nodoklis nebūs Latvijai kardināli izšķirošs, tāpat kā ~15 pārējie maznozīmīgie nodokļi. Latvijas budžetu faktiski (pa 95%) piepilda vien 5 nodokļi – PVN un akcīze, IIN un sociālais, kā arī UIN. Normalizējot UIN budžeta ieņēmumus un samazinoties aplokšņu algām no pārējiem nodokļiem mierīgi varētu atteikties. Jaunā direktīva par 15% efektīvo minimālo UIN uzņēmumu grupām ar vismaz EUR 750 mil. apgrozījumu gadā jau ir pieņemta un jāievieš līdz 23.gada beigām – arī tas varētu palielināt valsts budžeta ieņēmumus par trūkstošajiem 5%, lai minētie 5 nodokļi būtu pietiekami 100% budžeta nodokļu ieņēmumiem. Taču, visticamāk, ka politiķi uzskata – kādēļ tad neiekasēt visus 110-120% ar dažādiem papildus mazajiem nodokļiem?
No nodokļu datu bāzēm redzams, ka..
Delfi rakstā ir atsauce uz Padomju laika šādu nodokli. Atgādināšu, ka Sovjetu ideja bija atgūties pēc 2. pasaules kara, ieviešot 6% IIN vīriešiem bez b;erniem vecumā no 25 līdz 50, kā arī precētām sievietēm bez bērniem vecumā no 25 līdz 45. Vai ir vēl kādi precedenti? Bulgārijā šāds nodoklis pastāvēja no 1968. līdz 1990.gadam (tātad, arī faktiski Padomju laikā). Ungārijā šādu nodokli sauca par celibāta nodokli (visiem bez bērniem, sākot ar 25 gadu vecumu). Arī Ungārijā līdz pat 1989. gadam pastāvēja bezbērnu nodoklis, bet to tā laika nodokļu sistēmas apskatnieki lika tajā pat niecīgo nodokļu kategorijā, kā Ungārijas suņu nodokli vai militārās iemaksas. Interesanti, ka 2019.gadā tā pati Ungārija ieviesusi atbrīvojumu no IIN uz visu mūžu sievietēm, kam ir vismaz 4 bērni.
Vai vajadzīga arī pātaga? Varbūt lielāku esošo burkānu?
Jau šobrīd gan aprēķinot ikmēneša algas, gan IIN deklarācijā ir dažādi IIN labumi saistībā ar to, ka cilvēkam ir bērniem. Pastāv arī bērnu pabalsti. Varbūt tad labāk jāpalielina kādu no tiem, lai neradītu jaunas administrēšanas izmaksas? Jāatceras arī, ka jauniem un it sevišķi tik maziem nodokļiem, kā likums, administrēšana noēd lielāko daļu no attiecīgā nodokļa budžeta ieņēmumiem. Soctīklos pat izskanēja doma par vienu, bet pamatīgu (10 000) bērna piedzimšanas pabalstu. Starp citu, kad Austrālija ar 2004.g. 1.jūliju ieviesa 3000 dolāru bērna piedzimšanas pabalstu, pirms šī datuma strauji kritās dzimušo skaits, bet pēc tā – pieauga. Šobrīd pasaulē ir modē dažādi bērnu pabalsti un nodokļu atvieglojumi, tātad – pasaulē pieņemts, ka burkāns strādā labāk, ne pātaga (šī teiciena priekšmetu alegoriska vizualizācija 50 Shades of Gray tēmas guļamistabā ir tikai sakritība).
Vēl idejas par šo tēmu?
Pasaulē pastāv arī citas ar šo jautājumu saistītas idejas, kas būtu apsvēršanas vērtas. Piemēram, apsvēršanas vērta būtu arī ideja par mājsaimniecības kopīgu IIN deklarāciju (daudz kur pasaulē tādā veidā atvieglo IIN slogu ģimenēm, kurās ir viens galvenais naudas pelnītājs, bet otra pusīte rūpējas par bērniem – tas var būt svarīgi progresīvā IIN grozu piemērošanai) vai par laulības veicināšanu (parasti jau bērni rodas laulātiem pāriem). Tomēr teorētiķi saka – ja politiķu mērķis ir demogrāfijas risināšana, tad labāk apbalvot bērnu dzimšanu tieši, pretējā gadījumā vecpuišu u.tml. nodokļi var veicināt nelaimīgas bezbērnu ģimenes.
IIN dāvinājumiem faktiskās kopdzīves laikā – ledus sakustējies
Vēl viena šai sakarā neatrisināta problēma – faktiskās kopdzīves nodokļu sekas. Kamēr politiķi domā, tiesa jau rīkojas. Aptuveni pirms gada kādā lietā tiesa pauda sekojošas progresīvas un loģiskas tēzes (pretēji kārtējais VID gramatiskai interpretācijai). Šis, gan, bija vien 1.instances spriedums.
Ja valsts uzskata, ka ir pašsaprotami, ka viena laulātā naudas līdzekļi, kas nodoti otram laulātajam, par kuriem tas iegādājas sev nepieciešamas lietas, netiek aplikti ar IIN, nebūtu loģiski tādu pašu kārtību neattiecināt uz ģimeni, kurā personas nav laulībā, bet faktiski dzīvo kopā vai rūpējas viens par otru, tai skaitā par kopīgu bērnu.
Administratīvā rajona tiesa, korekti piemērojot nodokļos pieļaujamo ekonomiskās būtības pārsvara pār juridisko formu principu.
Ieskats vēsturē
Ja ieskatāmies vēsturē, ir daudz piemēru par šo tēmu. Jau ap 400.g. pirms Kristus senajā Romā neprecētiem vīriešiem, sasniedzot laulību vecumu, bija vecpuišu nodoklis. Tāds pat nodoklis bija gan Otomaniem, gan ap 1700.gadu Britiem, bet ASV tāds bija vairākos štatos pat 20.gadsimta sākumā. Arī fašistiskajā Itālijā un nacistiskajā Vācijā bija vecpuišu nodoklis.
Kā tikt vaļā no vecpuišu nodokļa?
Piemēram, Argentīnā ap 1900.gadu pastāvēja izņēmums – vecpuišu nodokli nepiemēro, ja vīrietis varēja pierādīt, ka viņš savu izredzēto bildināja, bet tā viņu atraidīja. Tādēļ vīrieši tolaik bildināja ar gredzenu vienā rokā un dokumentu par bildināšanas apliecinājumu – otrā. Taču cilvēki ir vienmēr attiecībā uz nodokļiem ir kreatīvi – šāds nodoklis arī radīja jaunu profesiju ‘profesionālās atraidītājas’ – Argentīnā esot bijušas sievietes, kuras par nelielu atlīdzību bija gatavas apliecināt, ka vīrietis viņu ir bildinājis. Par to Tax Stories podkāstā diskutējām ar grāmatas Rebellion, Rascals and Revenue autoriem M.Keen un J.Slemrod.
Bridžetas Džonsas nodoklis
Arī šobrīd Lielbritānijā ir 25% atvieglojums pašvaldību nekustamā īpašuma nodoklim, ja īpašums reģistrēts vienam no ģimenes locekļiem, ko tur sauc par turīgo vecpuišu atlaidi. Kāds pašvaldības politiķis nosaucis priekšlikumu šīs atlaides atcelšanai par Bridžetas Džonsas nodokli. Savukārt, Oskars Vailds ir teicis, ka “Turīgiem vecpuišiem jāpiemēro pamatīgus nodokļus. Tas nav godīgi, ka kādi cilvēki ir laimīgāki par citiem.”
Kopumā..
Šķiet, ekspertu vērtējums šādam nodoklim būtu – no, no. Taču, kā zināms, politiķiem ir sava galva uz pleciem, jo labāk saņurcīts rublītis, nekā liels paldies. (Foto bloga sākumā ar anekdoti – no š.g. žurnāla Klubs kalendāra.)
Ģimeniskus un bērnu dziesmu un smieklu pilnus, kā arī piparkūku cepšanas, egles dekorēšanas un dāvanu saņemšanas prieka pilnus Ziemassvētkus!