Biznesa īpašnieku biežākie jautājumi
Kā korektāk nodot uzņēmumu nākamajām paaudzēm? Kā aktīvus pasargāt no jaunās IIN 28,5% likmes? Arvien biežāk turīgi biznesmeņi sāk uztraukties, lai viņiem nenotiek Olainfarm sāgas atkārtojums.
Par ko interesējas biznesa īpašnieki?
Vai nepieciešams veidot holdinga kompāniju? Kur to veidot? Pie kādiem apstākļiem to nodokļu vajadzībām drīkst ignorēt?
Kādiem nolūkiem mēdz veidot ģimenes fondus, piemēram, Lihtenšteinā? Kādas tam ir nodokļu sekas Latvijā?
Kā biznesa mantiniekus nodalīt no vadības komandas, lai mantinieki nejaucās tur, kur viņi nav profesionāļi?
Kādiem gadījumiem var noderēt pilnsabiedrība vai komandītsabiedrība?
Kā sakārtot uzņēmuma grupu, ja uzņēmumi haotiski dibināti dažādām vajadzībām?
Kurā uzņēmumu grupas līmenī veidot darbinieku motivācijas sistēmu?
Kāda atšķirība (un +/-) akciju opcijām un personāla akcijām?
Vai ģimene būs pasargāta, ja ieviesīs nesen FM kabinetos apspriesto jauno 3% mantošanas nodokli, ja mantotie aktīvi pārsniedz EUR 1/2 milj.?
Kādos gadījumos būtu lietderīgi ieviest PVN grupu?
Kādas ir nodokļu sekas reorganizācijai un aktīvu ieguldīšanai holdinga uzņēmumā vai personālsabiedrībā?
Kā efektīvi finansēt visas grupas attīstību (ja kādā no grupas uzņēmumiem ir peļņa, bet kādā - zaudējumi), lai nerastos lieki nodokļu maksājumi?
Kā pēc iespējas mazāk tērēt t.s. transfertcenu dokumentācijas gatavošanai, kam no uzņēmuma viedokļa nav nekādas pievienotās vērtības?
Kā pasargāt aktīvus, ja nu sākās karš? u.t.t.
NY Times: kā viens no bagātākajiem cilvēkiem ap.. dāvinājuma un mantošanas nodokļus
5.decembra NY Times rakstā, starp citu, publicēts kārtējais turīgo ļaužu nodokļu skandāls, šoreiz - par Jensen Huang, Nvidia (vienu no bagātākajiem uzņēmumiem pasaulē; tas ražo mikročipus) vadītāju. Viņa aktīvu vērtība lēsta ap USD 127 miljardu apjomā.
NY Times ziņo, ka līdzīgas sistēmas ASV pamatā strādā sekojoši: turīgs cilvēks (TC) izveido trastu un iegulda tajā summu X ar neatsaucamu mērķi nodot to bērniem, kā arī aizdod nepieciešamo summu trastam, lai tas varētu nopirkt TC piederošās akcijas uzņēmumā. Tādējādi akcijas vairs formāli nepieder cilvēkam, bet pieder trastam. TC nāves gadījumā nekas nemainās - galvenais aktīvs (akcijas) nemaina īpašuma tiesības - tas turpina piederēt trastam, kura labuma guvēji un noteicēji ir bērni.
Kā ir pie mums?
Mums nav (pagaidām) ne mantošanas nodokļa (nav arī tā, ka mantošanu vispār pie mums neapliek), ne dāvināšanas nodokļa starp radiniekiem. Tomēr pastāv IIN kapitāla pieaugumam. Ar jauno gadu tas (atkarībā no summām) pieaugs no 20% uz 25,5% vai 28,5%. Svarīgi atcerēties, lai no vilka bēgot, neuzskrietu virsū lācim. Proti, bēgot no 0.5% u.tml. mantošanas takses, mantinieks varētu vēlēties, lai mantojot uzrādās pēc iespējas mazāka mantotā īpašuma vērtība. Taču, kad īpašumu mantinieks kādreiz pārdos, tad ar IIN parasti apliksies starpība starp pārdošanas cenu un mantojuma apliecībā norādīto vērtību.
Vēl pārsteidzoši..
..cik daudz ārzemju uzņēmumus pārstāvošie cilvēki Latvijā darbojas, nepievēršot uzmanību, ka tādējādi par šo ārzemju uzņēmumu peļņu Latvijā varētu būt maksājams Latvijas UIN. Ar trastiem, gan, parasti Latvijā neviens vēl neaizraujas. Tādus riskus noteikti būtu jāpavērtē Latvijā dzīvojošiem biznesu vadītājiem, kas publiski izteikušies par ārzemēs veidotiem grupas uzņēmumiem. Šai sakarā nereti nav novērtētas tepat Latvijā paredzētās iespējas, kur bez pārrobežu nodokļu riskiem, ar to pašu personālsabiedrību palīdzību nereti iespējams panākt to pašu efektu, ko ar ārzemju trastiem, fondiem u.tml.