Caurspīdīguma nodeva

Šāds Tax Policy Associates priekšlikums Lielbritānijai viegli ieviešams arī pie mums. Necaurspīdīgiem uzņēmumiem jāliedz arī dalību publiskos iepirkumos. Talkā nāks arī jaunā AML direktīva.

Ofšoru problēma

WTS un Tax Stories sarunā ar bijušo OECD nodokļu politikas šefu Pascal Saint-Amans dzirdējām, ka ap 95% ofšoru uzņēmumu peļņai piemēros globālo minimālo 15% UIN. Daudz esmu jau arī TS blogos rakstījis par ofšoriem un ko ar tiem varētu darīt. Te TS runājām ar Orsted nodokļu šefu, ka caurspīdīgums ir tendence, ar ko jārēķinās modernām kompānijām un daudzas to dara jau brīvprātīgi. Tikko publicēts kārtējais lieliskais Tax Policy Associates (TPA) blogs, kur arī tā autori ofšorus joprojām uzskata par problemātisko jomu. Lielbritānijā tos joprojām nesmādē, lai izvairītos gan no nodokļiem, gan sankcijām, kā arī lai paslēptu noziedzīgi iegūtu naudu. Tomēr, atšķirībā no citām līdzīgām publikācijām, TPA piedāvā arī risinājumu. Tādu, kas noderētu arī pie mums.

10% nodeva

TPA apgalvo, ka nepieciešams caurspīdīgums visiem uzņēmumiem (arī trastiem, personālsabiedrībām u.c. veidojumiem) pasaulē. Tas nozīmētu publiskotu informāciju par uzņēmuma akcionāriem, direktoriem, patiesā labuma guvējiem (PLG) un pat finanšu pārskatiem. Tiem, kas to nedara, būtu piemērojama 10% caurspīdīguma nodeva visiem maksājumiem no Latvijas uz uzņēmumu, kam nav zināms PLG, ja adoptējam minēto priekšlikumu Latvijas apstākļiem. Līdzīgi kā ar ieturējuma nodokli, par šo nodevu atbildīgais būtu izmaksātājs, bet nodevas maksātājs būtu maksājuma saņēmējs ārzemēs. Te droši vien nebūtu FM pamata berzēt rokas par milzu summām - šim pasākumam būs veiksmīgs rezultāts, ja nodokli maksās pēc iespējas mazāk.

Mums jau ir PLG un nodoklis maksājumiem uz ofšoriem!?

Tiesa, uzņēmumu PLG Latvijā ir reģistrējami un arī nodoklis maksājumiem uz ofšoriem pastāv. Taču te runa ir par daudz plašāku risinājumu - visiem maksājumiem ārzemju saņēmējiem piemērojams nodoklis, ja par maksājuma saņēmēju nav zināms PLG. Turklāt, Latvijas nodoklis piemērojams ļoti limitētam ofšoru uzskaitījumam - vairums ofšoru priekš Latvijas nav ofšori. Ar minēto TPA priekšlikumu nebūtu svarīga saņēmēja jurisdikcija, bet gan saņēmēja un tā PLG caurspīdīgums. Starp citu, nez, kā iet VID ar atļaujām neieturēt nodokli no maksājumiem uz Krieviju - joprojām brīvi izsniedz vairumam prasītāju? Pakomentējiet, lūdzu, ja kādam ir info.

Info apmaiņa ar VID un policiju - neefektīva

Teorijā VID un izmeklētājiem vajadzētu nonākt info par PLG tiem uzņēmumiem, kas reģistrēti ofšoros, kas nav ES un Latvijas Melnajā sarakstā. Taču praksē process ir lēns - VID jāpieprasa info par katru uzņēmumu atsevišķi un šādu pieprasījumu saņēmēji nav naski atbildētāji. Tikmēr attiecīgie ofšori var pārnest aktīvus uz citu ofšoru.. Te ir raksts par ofšoru trastiem, kuru dibināšanas dokumentācijā iestrādāts, ka tos likvidē un pārceļ uz citu ofšoru, tiklīdz tie saņem info pieprasījumu no kādas nodokļu administrācijas.

Publiskie iepirkumi

Uzņēmumi, kam nav zināmi PLG (izņemot biržā kotētos) nedrīkstētu piedalīties arī publiskos iepirkumos. TPA uzskata, ka, ja Lielbritānija ieviestu šādu maksājumu, tad pārējās valstis būtu ieinteresētas ieviest minētās korporatīvā caurspīdīguma prasības. Pretējā gadījumā būtu piemērojams nodoklis, par iedvesmu idejai ņemot ASV FATCA modeli. Šis ir viegli ieviešams pasākums.

Publisko iepirkumu problēma

Neredzu nevienu iemeslu valstij vai pašvaldībām ļaut publiskos iepirkumos maksāt nodokļu maksātāju naudu kādam, kas nespēj uzrādīt maksājuma saņēmēja PLG. Kāds teiks - ok, ir zināmi PLG - kas tālāk? Te, piemēram, te ir raksts par to, kā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 2021.g. izvēlējās un, visticamāk, ka Ukrainas kara laikā turpina maksāt EUR 680 000 gadā telpu nomas maksu uzņēmumam, kura PLG ir Krievijas, Izraēlas un Dominikānas (!) pilsoņi. Vai tas ir pārkāpums? Juridiski - diez vai. Taču tad vismaz ir informācija par PLG u.c. apstākļiem, kad iestādes un uzņēmumi var pieņemt lēmumu - vai viņi saskata kādu likuma vai morālo normu pārkāpumu, lai veiktu darījumu.

Sekas?

Kopā ar jau šobrīd spēkā esošo kriminālatbildību par nepatiesi norādītiem PLG šis viss varētu strādāt. TPA arī piedāvā, ka šādiem meļiem būtu piemērojama papildus nodokļa likme ar atpakaļejošu spēku. Arī bankām u.c. AML komandām būtu vieglāk strādāt ar caurspīdīgiem reģistriem. Jau šobrīd daudz-kur ziņo, kuri no pasaules uzņēmumu reģistriem apkopo un piedāvā minēto info online. Latvija ir viena no 35 šādām valstīm, kuras rezidentiem tad Lielbritānija automātiski nepiemērotu šādu nodokli, ja tādu ieviesīs. Jācer, protams, ka šo ideju ieviesīs ar kādu starptautisku risinājumu. Pasapņojot vēl solīti tālāk - ideālā gadījumā būtu pasaulē vienots uzņēmumu vai pat visu aktīvu reģistrs.

Zilonis istabā & jauna AML direktīva

Citi uzņēmumus ofšoros u.c. teritorijās atver dēļ privātuma. Turklāt, samērā nesen arī ES tiesa lēma par labu uzņēmumu (PLG) reģistru privātumam. Tomēr š.g. 31.maijā tapusi jauna ES AML direktīva, ko ES valstīm jāievieš līdz 10.07.27. Direktīvā, cita starpā, paredzēts, ka tādas iestādes, kā ES prokuratūra EPPO un izmeklētāji (OLAF) tiks klāt visu ES valstu uzņēmumu (trastu, u.c. veidojumu ES) PLG reģistriem tiešsaistē. Tāpat arī personas ar likumīgām interesēm - žurnālisti, NVO, 3.valstu iestādes. Šīs tiesības jāīsteno ES valstīm jau līdz 10.07.25. UR būs tiesības pārbaudīt iesniegto PLG datu patiesumu, t.sk. šaubu gadījumā viesoties uzņēmumu deklarētajās adresēs. Interesanti arī, ka līdz 10.07.29. jāievieš iespēju piekļūt vienotā sistēmā visas ES nekustamo īpašumu reģistriem.