Cik maksā smaids (+PVN)?
Tikko noslēgusies ES PVN ekspertu grupas sanāksme Parīzē. Nu varu pašķirstīt piezīmes par notikušo. Par PVN jaunumiem Eiropā, bet pirms tam - liriska atkāpe par Parīzē pieredzēto.
Vai zīme, ka nedarām vajadzīgās lietas?
Papildus tehniskajām zināšanām un biznesam tik svarīgo kontaktu atsvaidzināšanu atnāca virkne pārdomu. Izkāpu vakar no metro Victor Hugo stacijā, pirms tam pagāju garām Balzac ielai. Kaut kā nav redzēts, ka nodokļu konsultantu vārdā nosauc ielas. Varbūt esmu izvēlējies profesiju, kas nemaz nav tik ļoti nepieciešama cilvēkiem? Te nav runa par pašlabuma meklēšanu, bet par to, ka jātur vienmēr acis vaļā - vai dzīve ar dažādām zīmēm nesaka priekšā, ka varbūt derētu darīt ko citu vai ko savādāk.
Kāda jēga klausīt sirdij?
Kad kolēģim no Čehijas padalījos ar šo domu, viņš novīpsnāja, ka rakstniekiem un māksliniekiem dzīve parasti nebūt nav tā saldākā. Daudzus atzīst vien pēc nāves - kāda viņam pašam no tā jēga? Jābauda vien to, kas ir. Esam taču Parīzē, kur vidējā iedzīvotāja nacionālais sports ir pasēdēt ar kafiju vai vīna glāzi terasītē, bet brīvdienās tā ap pl.10 no rīta aiziet uz vietējo beķereju pastāvēt rindā pēc bagetes. Tomēr, Bobs Dilans ir labs piemērs, kas darījis to, kas pašam labāk patīk, nedzenoties pēc vispārīgas atzinības, bet tā atnāca tik un tā. Viņam kāds žurnālists esot jautājis - kādēļ tā ir sanācis, ka tik daudz pērk viņa ierakstus? Viņš atbildēja - tā man arī ir mistika. Ja kāds nav redzējis jauno filmu par Bobu Dilanu, noteikti rekomendēju.
Prakse vai rakstīšana?
Sanāksmē brokastu laikā aprunājos ar čali no Nīderlandes, kam paziņa no viņa valsts paralēli nodokļu praksei sarakstījis pāris grāmatas. Viena no tām - par Ukraiņu puiku, kurš bija aizrautīgs komunisma piekritējs, bet pēc Černobiļas avārijas publiski aģitēja pret komunismu kā lielāko ļaunumu. Kas ar viņu notika pa vidu - kādēļ tāda krasa pārliecības maiņa? Ceru, ka autors pats Tax Stories podkāstā drīz par to pastāstīs. Taču skaidrs, ka pēc Nīderlandes lidmašīnas notriekšanas Eiropā daudzi jau toreiz saprata, ar ko viņiem ir darīšana.
Cik maksā smaids un laipnība?
“Ceram jūs drīz redzēt pie mums atkal,” laipni šorīt noteica viesnīcā atvadoties. “Noteikti, viss bija lieliski,” smaidot sameloju. Skaidrs, ka diez vai atgriezīšos, bet vai tam ir nozīme? Bija patīkami apmainīties pāris laipnībām. Iekāpjot pie viesnīcas taksometrā nedaudz izlēju kafiju glaunajā auto. Šoferis pasmaidīja un noteica - “tas nekas”. Man tas viņa “tas nekas” bija svarīgi, lai nepārdzīvotu, bet viņam šie divi vārdi un smaids neko daudz neprasīja, kaut arī viņš zināja, ka maksāšu ar karti un skaidras naudas dzeramnaudai man nav līdz. Smaids un laipnība - tās ir vērtības, kas var dot to izšķirošo mazumiņu, kas nošķir klienta izvēli par labu attiecīgajam pakalpojuma sniedzējam, kas atšķir peļņu nesošu biznesu no mazāk veiksmīga.
Viegla deja lietū
Galvenais, ka patīkami būt starp cilvēkiem, kur viens otram nebojā garastāvokli. Dzīvot jau tāpat brīžiem nav viegli - kādēļ gan neizbaudīt šo brīnumu, ko sauc par dzīvi un neuzlabot garastāvokli arī citiem. Tieši to vakar arī darīja ar lielisku humoru apveltītais gids Monmartrā, kurš vēl pa vidu ekskursijas vadīšanai pamanījās pakoķetēt ar dāmu, kam bija nelielas grūtības iekļūt kādā ēkā uz ārsta vizīti. Tas viss - caur smaidu brīdī, kad gāž lietus, bet visi saprot, ka citas iespējas izbaudīt stāstu par Monmartras bohēmisko dzīvi var tuvākā laikā nebūt.
Kas rada vērtību?
Daudzi Parīzes centrā ir manījuši Luis Viton veikala ēku izsmalcinātas somiņas veidolā. Ne tik daudzi būs manījuši, ka pirms aptuveni 3-4 gadsimtiem Luija XIV laikā dzīvoja tāds Ž.B.Gobērs, kas Francijā aizsāka luksuss preču industriju. Viņš saprata, ka preces iespējams importēt un tad no tām izveidot ko vienreizēju. Piemēram, Hermes veidotos zirga seglus iespējams arī taisīt tik ilgi, cik nepieciešams, lai tie būtu perfekti. Šādu preču mazais skaits rada attiecīgo vērtību. Vienkārši jāatrod pareizo klientu, kas par to būtu gatavs maksāt. Tajā pat laikā pārējās valstis fokusējās uz rūpnīcām, kas iesaistījās t.s. race to the bottom - kurš paveiks darbu pēc iespējas lētāk, līdz zemāka cena ir tikai bez maksas. Tādā veidā gadsimtiem radās Francijas kā kvalitātes zīmes priekštats. To nav viegli nokopēt, jo tas prasa smagu darbu. Taču tieši tur arī mums visiem rodas vislielākās iespējas. Par to visu brīnišķīgi stāsta biznesa iedvesmas stāstu autors Seth Godin savā grāmatā Linchpin.
Labi darbi atstāj sekas
Monmartras gids ar lepnumu rādīja stūra veikaliņu, kurā filmēta slavenā Amelie filma - Āzijas u.c. tūristu plūsmas tur ļāvušas veikaliņa īpašniekam to pārdot par bargu naudu un baudīt nodrošinātu dzīvi. Labi darbi var atstāt paliekošas sekas uz ilgu laiku. Taču atlika vien iekāpt lidmašīnā uz Rīgu, kad nekavējoties nokļuvu atpakaļ realitātē - rokas bagāžas nodalījumā kāda latviešu dāma bija uzgrūdusi savu somu manam nabaga mētelim tā, ka tas saņurcījās ne pa jokam visa lidojuma laikā. Kultūra, miers, laipnība, smaids - jā, tās ir vērtības..
Nacionālās īpatnības
Man, starp citu, ļoti patīk strādāt ar amerikāņu klientiem - viņi ir prasīgi, bet arī ļoti pateicīgi - spēj novērtēt to, ko viņiem darām. Smaids telefona klausulē arī ir vienmēr redzams. Vēl sanāksmē klausoties frangļu valodā šķiet, ka dažreiz nenovērtējam, cik mūsu Baltijas kolēģi tomēr bieži ir lieliski izglītoti un spēj sarežģītas lietas izstāstīt vienkārši un labā angļu valodā. Čehijas kolēģi minēja, ka pie viņiem nemaz nav tik daudz nodokļu spečuku, kam ir šādas kvalitātes. Tā kā mums ir arī, ar ko lepoties.
Par PVN ekspertu sanāksmē spriesto
Par pašu PVN ekspertu sanāksmi runājot, tur lielākās problēmas parasti rodas pašā tās sākumā, kad jāatceras 1/2 gadu neredzētu cilvēku vārdus, kā arī to, ar kuru bija jāsabučojas uz viena vaiga, bet ar kuru - uz abiem.
Lielais notikums, par ko vairs nerunā
Ilgi gaidītais nu ir noticis - š.g. 11.martā ES pieņemts t.s. VIDA (VAT in the Digital Age) projekts, kas paredz samērā plašas pārmaiņas ES PVN jomā, no kurām būtiskākās:
ar 1.7.30. - pārrobežu darījumiem ES ietvaros būs jāpiemēro reālā laikā (kad darījums notiek) deklarējamus e-rēķinus; EK prognozē, ka tādējādi ES valstis izraus no PVN izkrāpēju nagiem ap EUR 11 miljardus gadā;
ar 1.7.2028. - jāievieš uz šobrīd jau strādājošas OSS (one-stop shop) sistēmas bāzes paplašinātu PVN reģistrācijas un nomaksas sistēmu vienā ES valstī par darījumiem visā ES tiem e-komercijas biznesiem, kas pārdod patērētājiem, kā arī
ar 1.7.2028. - transporta un īstermiņa nakšņošanas nodrošināšanas platformām jānodrošina PVN iekasēšanu, ja platformu lietotāji nemaksā PVN (piemēram, tādēļ, ka nesasniedz PVN reģistrācijas slieksni) - šī pasākuma ieviešanu valstis drīkstēs atlikt līdz 1.1.2030.
VIDA projekts jau ir tik daudzus gadus apspriests, ka par to pat šajā PVN ekspertu sanāksmē neviens vairs īpaši nerunāja.
Piezīmes par PVN aktualitātēm ES
Somija nolēmusi tomēr nepalielināt PVN saldumiem no 14% uz 25,5%.
Polijā arī ieviests cukura nodoklis; savukārt mazajiem biznesiem, kas saņem rēķinus no Booking.com un AirBnB, tur neliek mocīties ar PVN reģistrēšanos, kā tas notiek pie mums, jo tur šādu rēķinu saņēmējiem jāreģistrējas kā PVN maksātājiem vien šādiem darījumiem sasniedzot EUR ~50k slieksni.
Čehijā darba devējiem ļauts kompensēt darbiniekiem veselības uzlabošanas (pat SPA) izmaksas līdz par EUR 2000 gadā, neuzskatot to par ar darbaspēka nodokļiem apliekamu labumu.
Grieķijas pārstāvis minēja pāris interesantas tiesu lietas. Lietā pret Uber administrācija apgalvo, ka attiecīgā aplikācija ir būtiska transportēšanas biznesa sastāvdaļa, tādēļ tam ir pastāvīgā iestāde Grieķijā, kas rada PVN reģistrēšanās sekas. PVN reģistrēšanās, protams, nozīmē, ka pakalpojumiem piemērojams Grieķijas PVN. Līdzīgs apgalvojums izteikts arī Google, ka tam radusies pastāvīga iestāde Grieķijā. Atgādināšu, ka pastāvīgai iestādei ir nedaudz savādāki kritēriji, kā pastāvīgai pārstāvniecībai UIN vajadzībām. PI konstatēšanai ir divi galvenie kritēriji: cilvēku un tehnisko resursu klātbūtne attiecīgajā valstī. Esmu pārliecināts, ka eksperti visā Eiropā sekos līdzi šo inovatīvo lietu attīstībai.
Kad Francijas pārstāvji dalījās ar savu pieredzi, saruna aizplūda uz ES tiesu lietu par trīsstūra darījumiem, kur ES tiesa apstiprināja pārsteidzoši formālu pieeju rēķinu noformēšanai - atbrīvojuma piemērošanai jābūt samērā precīzam formulējumam, kā arī rēķinā nevar vēlāk veikt korekcijas.
Savukārt, saistībā ar e-rēķinu ieviešanu Francijā B2B vietējiem darījumiem ar 2026.g. vidu samērā populārs PVN ekspertu sniegts pakalpojums ir rēķinu un attiecīgo sistēmu pielāgošanas audits (ne vien saturiska rēķinu pārbaude, bet arī rēķinu plūsmas optimizēšana, proporcijas piemērošanas pārbaude, utt.). Labprāt pārrunāšu, ja arī pie mums kādam noderētu šādas mūsu PVN cilvēku veiktas pārbaudes, jo arī mums B2B e-rēķinu ieviešana vairs nav aiz kalniem - šī gada beigas ātri pienāks.
Vēl sanāksmē sprieda par Francijas tiesu lietu, kur nosprieda, ka kapitāla daļu pārdošanu jāņem vērā proporcijas aprēķinos, ja vien pārdošanas cena nav kāds (1) ar pamata biznesu nesaistāms darījums (2) par nelielu summu. Tātad, ar pamata biznesu nesaistāms darījums par lielu summu rada ietekmes uz proporciju risku. Savukārt, ja uzņēmums kādu sava pamata biznesa produkciju tirgo kā kapitāla daļas, tad nešaubīgi šādi darījumi jāņem vērā proporcijas aprēķinos un tādēļ tie atstās ietekmi uz atskaitāmo priekšnodokli.
ES nodokļu politikas huligānu godu varētu droši piešķirt Ungārijai, jo tā nebaidās eksperimentēt un būt atšķirīga no citām ES valstīm dažādos nodokļu jautājumos. Ungārijas pārstāve arī šoreiz pārsteidza, ka viņiem farmācijas kompānijām ieviests speciāls nodoklis šajā valstī tirgoto zāļu apgrozījumam. Ar šo nodokli drīkst samazināt tur maksājamo UIN. Tādējādi viņi cenšas risināt daudzās valstīs slideno jautājumu, kurā brīdī beidzas šo kompāniju marketinga un reklāmas funkcijas un kur sākas pārdošana, kas rada pienākumu reģistrēties attiecīgajā valstī un attiecināt peļņu uz patēriņa valsts apgrozījumu.
Ungāriem, starp citu, e-rēķinu vietējiem B2B darījumiem prasības stāsies spēkā jau š.g. vidū, bet Rumānijai šādas prasības jau stājušās spēkā 2023.g.
No procesuālā viedokļa sanāksmē pārrunājām arī nereti piemirsto iespēju uzdot jautājumus ES PVN Komitejai; tā ir pie EK izveidota PVN ekspertu grupa, kuras viedokli publisko un bieži ņem vērā PVN normu interpretācijas jautājumos.
Dažas praktiskas nianses mainās arī dēļ tā, ka kopš pagājušā gada 1.oktobra nodokļu un muitas lietas nonāk ES Vispārējā tiesā, nevis ES tiesā. Par tā iespaidu uz spriedumu kvalitāti vēl par agru spriest.
Nebija nekāds pārsteigums, ka valstīs, kur ir visattīstītākā investīciju fondu prakse (Luksemburga, Francija, Šveice, Vācija), vietējās nodokļu administrācijas izdevušas plašus skaidrojumus par niansēm, kā piemērojams PVN fondu menedžmenta maksas sarežģītākiem gadījumiem.
Par jahtu PVN blēdībām
Interesantas sarunas notika arī kafijas pauzēs. Vienā no tām apspriedām, ka jahtas parasti ražo Francijā vai Itālijā, bet lieto Vidusjūras valstīs. Kad uzņēmumi no Austrumeiropas tos iegādājas, darījumā parasti ir 3 puses - pārdevējs, pircējs un līzinga kompānija. Pircēja valstī tādos gadījumos apstiprina, ka tā ir atnākusi uz šo valsti, bet parasti jahta tur tā arī nekad neatnāk, bet paliek Vidusjūrā. Uz papīra citreiz jahta nonāk Austrumeiropā pat pēc 2 dienām pēc pārdošanas, kas praksē pat neesot iespējams. Kādēļ šāda apstiprināšana uz papīra nepieciešama? Trīs pušu darījumā fiziski pircējam jāsamaksā PVN, bet pircēja valstī tā atgūšana varētu notikt dažu nedēļu laikā, turpretī Francijā PVN atmaksa varētu aizņemt pat gadu. Tādēļ uz papīra jahta nereti ceļo uz pircēja valsti. Pircējs parasti ir attiecīgās Austrumeiropas valsts uzņēmums, ja vien attiecīgajā Vidusjūras valstī nav paredzēts pelnīt ar jahtas iznomāšanu - tad gan ir vērts tam veidot uzņēmumu attiecīgajā Vidusjūras valstī.
Līdz nākamajai vizītei uz šo skaisto pilsētu atliek vien dungot burvīgo Malcolm McLaren dziesmiņu Paris, Paris..