E-rēķini - jau ar 1.1.25.

Saeimā drīz lems par grozījumiem grāmatvedības likumā. Paredzēts, ka ar jauno gadu šīs prasības attieksies vien uz tiem, kas strādā ar budžeta iestādēm (B2G). Pārējiem (B2B) - no 1.1.26.

Velns BŪS detaļās

Pārējiem (B2B) jaunās prasības iekšzemes darījumiem būs piemērojamas vien ar 1.1.26. Mēģināšu te nelietot svešvārdus vai saīsinājumus, vai arī mēģināšu tos skaidrot. Pats likumprojekts, starp citu, ir ļoti lakonisks. Likumprojektā attiecībā par elektronisko rēķinu nosūtīšanas veidu, kas ir visu uzņēmumu lielākā interese un arī bažas, ir paredzēts: MK nosaka strukturēta elektroniskā rēķina aprites kārtību. [..] MK šos noteikumus ir pienākums izdot līdz 2025.gada 1.jūlijam.  

Ko nozīmē strukturēts rēķins?

Strukturēts rēķins nozīmē, ka rēķins speciālā mašīn-lasīšanas (XML) formātā ir automātiski nolasāms VID pusē. Word, pdf vai citi ierastie rēķini neskaitīsies kā (strukturētie) e-rēķini.

Uz ko attieksies jaunās prasības?

Tās piemērojamas visiem, uz ko attiecas grāmatvedības likums – uzņēmumiem, saimnieciskās darbības veicējiem (fiziskām personām), PVN reģistrētām personām. Likumprojektā paredzēts, ka arī brīvprātīgi uzņēmumi drīkstēs vienoties pievienoties šai sistēmai arī pārrobežu darījumiem. Prasība izrakstīt elektroniskos rēķinus neattieksies uz tiem darījumiem, par kuriem ir izrakstāms kases čeks, ja rēķins tiek izrakstīts ar Nacionālā veselības dienesta sistēmas palīdzību un uz valsts drošības iestāžu darījumiem.

3 veidi, kā iesniegt e-rēķinus

1.     E-adrese (valsts vienotais portāls Latvija.lv) – bezmaksas risinājums; identifikācija ar e-parakstu, internetbanku vai Smart-ID;

2.     E-rēķinu pakalpojumu sniedzēji, arī no grāmatvedības programmas (parasti šis būs maksas pakalpojums – jāvērtē katra pakalpojumu sniedzēja piedāvājumu)

3.     EDS

Kas ir PEPPOL standarts?

Tas ir ES veidots tīkls e-rēķinu apmaiņai, ko paredzēts atļaut arī Latvijā. Tajā jau tagad notiek miljoniem darījumu. Būtībā PEPPOL savieno pārdevēja piekļuves e-rēķinu sistēmai punktu ar pircēja šādu pat punktu.  

E-rēķinu projekta mērķis

Jaunākajā Tax Stories sarunā ar VID ģenerāldirektori viņa minēja, ka virkne lielo uzņēmumu gaida šī projekta spēkā stāšanos, jo tas varētu vienādot konkurenci un samazināt pelēko sektoru. Projekta aprakstā minēts, ka rēķinu digitalizācija un automatizācija nodrošinās ievērojamus izmaksu ietaupījumus Latvijas biznesiem. Ziņojumā norādīts, ka e-rēķinu apstrādes izmaksas ir 2x zemākas, kā papīra rēķinu digitalizācija un apstrāde. Plānots, ka e-rēķini samazinās arī kļūdu rēķinos iespējamību.

Ko šis nozīmē praktiski?

Pagaidām vienīgā pamatotā likumprojekta kritika šķiet par neskaidrību par rēķinu tehniskajām prasībām. Par to ieviešanas galvassāpes un izmaksas varētu rasties uzņēmumu IT komandām un grāmatvežiem saistībā ar iekšējo procesu pārveidošanu. Ja ir vēlme ieviest piemērošanu brīvprātīgi, par to būtu jāvienojas līgumos. Vēl lielākas bažas par lielu administratīvo slogu palielina likumprojekta teikums, ka B2B uzņēmumiem jāvienojas par iepriekš minētajiem (bet MK noteikumos paredzētiem!) e-rēķinu piegādes kanāliem. Taču līdz 26.g. vēl varētu būt pietiekoši daudz laika sagatavoties. Grāmatvedības likuma grozījumi nemaina nodokļu piemērošanas kārtību.

Laika nav daudz

Ja MK pieņems attiecīgos noteikumus iepriekš noteiktā 1.7.25. termiņa beigās, uzņēmējus gaida izaicinājumi tikai pusgada laikā ieviest atbilstoši funkcionējošus papildinājumus to grāmatvedības sistēmām. Arī citu dalībvalstu pieredze liecina, ka bieži vien uzņēmējiem ir būtiskas problēmas, ko rada nepietiekamā grāmatvedības programmatūras apkalpojošo uzņēmumu kapacitāte. Cerams, likumdevējs pēc iespējas drīz precizēs arī, kādu informāciju būs iespējams iekļaut jaunajā e-rēķinā (piemēram, rēķina pielikumi, dažādu pozīciju detalizēti apraksti), kā arī precizēs rēķina izrakstīšanas termiņus. No otras puses, nekas neliecina, ka rēķinu saturā un izrakstīšanas termiņos šobrīd plānotas kādas izmaiņas.

Cerams, nekāpsim uz tiem pašiem grābekļiem

Taksometru online čeku eksperiments parādīja, ka ar ieviešanu īsā brīdī bija bardaks un panika – cerams, šoreiz viss būs pārdomātāk. Starp citu, ļoti ceru arī, ka VID pie e-rēķiniem neapstāsies un ieviesīs arī e-čekus, kas ļaus atteikties no kases aparātu sertifikācijas šausmām un korupcijas riskiem.