ECB bažas par jauno nodevu

Eiropas Centrālā Banka pagājušā nedēļā sniedza atzinumu par Latvijas hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu, kas stāsies spēkā ar 1.1.2024. Iespējams, cerībā uz valsts prezidentu. Velti.

Par nodevu

Nodevas maksātāji

Kredītiestādes un uzņēmumi, kā arī ārvalstu kredītiestāžu un uzņēmumu pastāvīgajās pārstāvniecības (filiāles) Latvijā, kas saņēmušas licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai Latvijā.

Nodevas apmērs un termiņš

0,5 % apmērā no nodevas maksātāja kopējās izsniegto hipotekāro kredītu atlikumu summas 2023. gada 31. oktobrī. Nodevu nepiemēros hipotekārajiem kredītiem, kas izsniegti ar fiksētu procentu likmi visā hipotekārā kredīta atmaksas periodā. Samaksas termiņš ir līdz pārskata ceturkšņa pirmā mēneša 23. dienai visā 2024.gadā.

Nodevas saņēmēji

Hipotekārā kredīta ņēmēji, kuri tiesīgi saņemt kompensāciju, ir patērētāji, ar kuriem banka noslēgusi hipotekārā kredīta līgumu, ar nosacījumu, ka:

1) hipotekārā kredīta līgums noslēgts līdz 2023. gada 31. oktobrim un nekustamais īpašums, kas ieķīlāts kā nodrošinājums, atrodas Latvijā, un

2) hipotekārā kredīta atlikums nepārsniedz 250 000 euro.

Cik liela būs kompensācija patērētājiem?

Kredīta procentu likmes kompensācijas summa par katru attiecīgo hipotēku noteikta 30 % apmērā no procentu maksājumiem, kas attiecīgajam ceturksnim aprēķināti saskaņā ar attiecīgo hipotekārā kredīta līgumu, kompensācijai nepārsniedzot 2% no attiecīgajam periodam noteiktās procentu likmes.

Kā nodeva no VID nonāks pie patērētāja?

Bankām būs pienākums iesniegt VID šādu informāciju par katru hipotekārā kredīta ņēmēju:

1) vārds, uzvārds, personas kods;

2) bankas konta numurs, kurā ieskaitāma kredīta procentu likmes kompensācija; un

3) aprēķinātā kredīta procentu likmes kompensācija.

VID kredīta procentu likmes kompensāciju reizi ceturksnī pārskaitīs uz kredītņēmēja bankas kontu.

ECB komentāri

Citas ES valstis un cerības uz prezidentu

ECB savā atzinumā atsaucās uz līdzīgiem gadījumiem citās ES valstīs - Lietuvā, Slovēnijā, Spānijā un Itālijā. ECB arī atsaucās uz Satversmē paredzētajām prezidenta tiesībām līdz 16.decembrim neizsludināt likumu. Paskatoties kalendārā var noprast, ka likums ar 1.janvāri stāsies spēkā.

“Desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts Prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu.”

ES līgums

ECB atgādina arī līgumā par ES darbību paredzēto Latvijas pienākumu konsultēties ar ECB. Kas tieši līgumā rakstīts - kādos gadījumos jākonsultējas un ko nozīmē konsultācijas? Paliek interesanti, jo tiešos nodokļus un nodevas parasti neregulē ES tiesības. Paskatījos līgumā, ka attiecīgais pants ir sadaļā Monetārā politika, kas uz šo nodevu, šķiet, vismaz tieši neattiecas. Arī nekādus valstu pienākumus pret ECB par šādu nodevu tās norādītajos līguma pantos es neatradu. Pat ja pieņemam, ka šāds pienākums ietērpts līguma sarežģītākā terminoloģijā, par konsultācijas pienākuma izpildi varētu liecināt šis ECB atzinums. Bet, kas tur slikts, ka ECB izsakās - jo vairāk kompetentu viedokļu, jo labāk.

Grūdi-mūs velci-jūs?

Atcerieties Doktora Dūlitla grāmatā dzīvnieku ar 2 galvām, kam katra skatās pretējos virzienos? Tāpat sanāk ar šo nodevu un ECB. ECB skaidro, ka tā palielinājusi Euribor likmes, lai mazinātu pieprasījumu un tādējādi cīnītos ar inflāciju. Tādējādi no ECB ziņojuma saprotama tās norādītā netiešā ietekme uz monetāro politiku - mēs cenšamies slāpēt inflāciju ar patēriņa mazināšanu, bet šī nodeva dara pretējo - dos vairāk naudas patērētājiem. Tomēr, vai tas nav pārāk liels stretch? Vai tagad ECB sniegs atzinumus par visu, ko valsts maksā patērētājiem? Kā ar citiem pabalstiem, IIN atmaksu?

Paldies, man nevajag, bet ņemšu, ja dod

Tā minēja viens no maniem kolēģiem. Tieši tā, vairāk satraucošs ir šīs nodevas populistiskais aspekts - kompensācijas nonāks lielā apmērā pie Alfas šturmētājiem. Varbūt auto stāvvietu trūkums Alfas 4.stāvā jau nedēļu pirms ziemassvētkiem varētu liecināt, ka ECB ir taisnība par pārlieko pieprasījumu? Uz šo problēmu norāda arī ECB. Latvijas Bankas 17.decembrī publicētajās prognozēs par 24.gadu gan šīs ECB bažas neatspoguļojas:

Latvijā 2024. gadā gaidāma zema inflācija (2.0 %), taču IKP pieaugums joprojām būs vājš – 2.0 %.

Interesantā ECB replika

ECB ziņojumā saka, ka ar nodevu samazinātā banku rentabilitāte nozīmē, ka tas varētu negatīvi ietekmēt banku kreditēšanas piedāvājumu. Nopietni! Vēl samazināsies kreditēšanas piedāvājums? Te nāk prātā nesen dzirdētais teiciens ar aptuveno domu - nabagāks jau par nabagu nekļūsi.. Vairāk droši vien jāuztraucas vai bankām ar šo visu kreditēšanai pieejamie līdzekļi nepaliks dārgāki.

Uzņēmumi neaizņemas vai bankas nedod?

Man rokās nonāca interesants Eurostat salīdzinājums par Baltiju. Latvijas uzņēmumu finanšu saistības (finanšu institūciju izsniegtie īstermiņa, ilgtermiņa kredīti, līzingi) 2022.g. ir mazākas, kā 2016.gadā, pašu kapitālam un ekonomikai tajā laikā augot! Latvijā šīs saistības (ap 13,7 miljardiem) ir par 7 miljardiem mazākas, kā Igaunijā (20,9) un par 16 miljardiem mazākas, kā Lietuvā (29,7).

Kādēļ uzņēmumi neaizņemas, lai augtu, bet kaimiņi aizņemas vairāk? Igaunijā (0,42), gan, aizņēmumu / pašu kapitāla proporcija ir līdzīga Latvijai (0,43). Tātad, uzņēmumiem nav pietiekoši labas bilances, nav izauguši. Vai tas ir apburtais loks? Nezinu, bet Lietuvā aizņemas vairāk attiecībā pret pašu kapitālu (0,57), un tas atbilst ES vidējai proporcijai (0,59).

Par konkurenci

Jautājumam par šo nodevu ir daudz šķautnes. Piemēram, vai tik šis viss nav stāsts par to, kādēļ Latvijā ir nepietiekoša banku konkurence? Varbūt tāpēc, ka esošās bankas bijušas pietiekoši efektīvas savos procesos un jaunām tādu efektivitāti nav iespējams pacelt? Noteikti interesanti būs pavērot vai ko šai ziņā mainīs ambiciozās Indexo bankas ienākšana tirgū. Šie visi amatieriskie prātojumi nu jau attālinās no nodokļu un nodevu teorijas, tāpēc par šo tēmu vairāk jāieklausās profesionāļos.