Ekonomikas ekspertu prognozes un ieteikumi

Vakar Latvijas Banka rīkoja ekonomikas konferenci ar kvalitatīviem ārzemju un vietējiem ekspertiem, lai runātu par Latvijas iespējām, balstoties uz citu valstu pieredzi. Ko tur runāja par nodokļiem?

Philip Lane (ECB)

·         Ja kāds reģions kļūst par dārgu, salīdzinoši ar citiem līdzīgiem reģioniem, tas reģions sāks zaudēt uzņēmumus un cilvēkus. Tas, šķiet, bija iedrošinājums samazināt nodokļu slogu darbaspēkam.

·         Starp citu, arī grāmatā Taxes Have Consequences, kurā 3 ekonomikas zinātņu doktori šķetina ASV nodokļu vēstures attīstību, skaidri iezīmējas tendence, ka ASV ekonomika plauka to prezidentu laikā, kas bija drosmīgi un samazināja nodokļus.  

·         Inflācija pamazām pierimstas un cilvēki un uzņēmumi pamazām var atgriezties pie idejām remontēt savu dzīvokli vai uzņēmumam – investēt izaugsmes veicināšanā. Tomēr Lane prognozēja, ka nākamgad vēl procentu likmes paliks salīdzinoši augstas, lai dabūtu inflāciju zemāk – līdz 2%. Tad tās varēs samazināt.

·         Taču ekonomikas izaugsmes prognozes kopumā uz nākamo gadu Eiropā ir pozitīvas (1-2% IKP pieaugums) un nekāda stagnācija nav prognozēta.

·         Vēl viens ieteikums izaugsmei – valsts un privātās investīcijas universitātēs. Tas nedaudz saskan ar jaunajiem grozījumiem Latvijas IIN likumā, kas ļaus uzņēmumiem neaplikt ar algas nodokļiem apmaksātas darbinieku studijas augstākās izglītības apgūšanai. Tomēr, jācer, ka tas ir tikai sākums. Ekonomists Jānis Ošlejs Tax Stories intervijā arī proponēja nepieciešamo atbalstu uzņēmumu ieguldījumiem R&D jomā.

Anders Borg, Zviedrijas bijušais Finanšu ministrs

·         Ex-ministrs Latviju mudināja skatīties ievērojami augstāku alkohola patēriņa nodokļu virzienā, kā arī uz augstāku CO2 nodokli (Latvijā tas ir pārmērīgi zems, salīdzinoši ar Zviedriju), svarīgas arī darbaspēka nodokļu korekcijas, sevišķi mazāk atalgotiem un piesaistot darba vietām ārpus Rīgas, pensiju reforma ir vēl viens sāpju bērns, bet tur viņš atturējās no konkrētām receptēm.

·         Konkurētspējas uzlabošanai UIN ir samazināms līdz vismaz 15%. Interesanti, ka Borg mudināja Latviju padomāt par šīm vairākām nodokļu samazināšanas pozīcijām, nākot no augstu nodokļu valsts sistēmas. Tikai, ņemot vērā visai asos izteikumus, aizstāvot Latvijas bankas (piedraudot, ka Baltijas virspeļņas nodokļu riski galu galā atspoguļosies % likmēs), nevarēja īsti saprast vai viņš runā kā ex-ministrs vai kā Zviedrijas akcionāru lobijs.

Niamh Moloney, LSE Law School (IRL)

·         Moloney balstīja savu stāstu uz Īrijas pieredzi, kas panākusi labklājību, maksimāli palielinot UIN bāzi, bet noturot salīdzinoši nelielu (12.5%) UIN likmi.

·         Tādējādi, nodokļu sistēmā varētu lielāku uzsvaru likt uz kapitāla, īpašuma (NĪN) un turīguma nodokļiem.

·         Īrija ar 22% no IKP (no EUR 560 bn) nodokļu slogu slogu bijis pievilcīgs mērķis investīcijām. Latvijā - 30% no ~EUR 40 bn. Par Īrijas nodokļiem kā paraugu mums jau rakstīju vienā no iepriekšējiem blogiem.

·         Nodokļu sistēmai jābūt vienkāršai un paredzamai.

·         Īrijā ir atvērts darba tirgus.

Morten Hansen, SSE, Ekonomikas nodaļas vadītājs

·         Kādēļ Latvija pēdējos 15 gadus tik ļoti sāk atpalikt no Lietuvas ekonomikas?

·         Nav atbildes, ko darīt ar konstanto demogrāfijas samazināšanos. AI un produktivitātes pieaugums varētu būt atbilde.

·         Nekustamā īpašuma nodoklis ir neliels Latvijā, salīdzinoši ar citām valstīm. Vajadzētu to diferencēt dažādiem īpašumiem.

Klaus Masuch, ECB galvenais padomdevējs

·         Ja pārējie nodokļi traucē biznesam, tad CO2 ir tiešām labais, vērtīgais nodoklis.

·         Investīciju fondiem parasti izdodas būtiski samazināt nodokļus savu interešu lobēšanas dēļ. Tam vajadzīgs globāls risinājums. Jo fondu sistēma ir ļoti sarežģīta un turīgajiem investoriem ir labi padomdevēji.

·         Portugāle, Grieķija, Polija un Īrija ir Eiropas labākie paraugi kopējām strukturālām (t.sk. nodokļu) reformām un ekonomikas izaugsmei.

Te, starp citu, iespējams noskatīties visas konferences ierakstu.