Ēna pār PWC Kiprā

Ilgi nebija jāgaida līdz nākamajai dokumentu noplūdei medijiem. Īsi pirms valsts svētkiem International Consortium of Investigative Journalists (ICIJ) publicēja info par Kipras konsultantiem.

Kas notika?

ICIJ ap 3,6 milj. noplūdušajos dokumentos atklāja gandrīz 800 uzņēmumu un trastu, kas piederēja vai ko kontrolēja krievi, kuriem ir piemērotas sankcijas kopš 2014. gada. Ap 650 no šiem uzņēmumiem bija Kiprā. Dokumentos bija arī korporatīvo struktūru diagrammas, e-pasti un nodokļu deklarācijas. Dokumenti laikā sniedzas līdz 1 mēnesim pēc kara sākuma Ukrainā - 22.g. aprīlim.

Iesaistīts uzņēmums no Latvijas

ICIJ norāda, ka papildus dokumenti iegūti no Latvijas uzņēmuma Dataset SIA, kas pārdeva Kipras uzņēmumu reģistra dokumentus, izmantojot vietni ar nosaukumu i-Cyprus. No publiskajām datu bāzēm izskatās, ka uzņēmums pieder kādam Krievijas pilsonim un 2022.g. tas Latvijas budžetam iemaksājis ap EUR 29 tūkst. nodokļos. Paskatoties viņu mājas lapu, gan, nekļūst skaidrs (un ICIJ neskaidro), ko tieši sliktu šis uzņēmums būtu izdarījis. Latvijas uzņēmums datu bāzes bija tik viens no datu noplūdes avotiem. Uzņēmums pats, šķiet, nereģistrē Kipras uzņēmumus, bet gan tikai palīdz strukturēti piekļūt Kipras uzņēmumu reģistra datiem.

Pakalpojumu sniedzēji sankcionētiem Krievijas oligarhiem

Dokumenti noplūda no sekojošiem uzņēmumiem: DJC Accountants, ConnectedSky, Cypcodirect, MeritServus, MeritKapital, and Kallias & Associates. Piemēram, ICIJ atklāja, ka MeritServus sniedzis pakalpojumus ap 210 Krievijas oligarham Romānam Abramovičam piederošiem uzņēmumiem un trastiem. Tik rakstā nav minēts, kad un kādi pakalpojumi tieši bija sniegti.

Kāds tam sakars ar PWC?

ICIJ izskatīja ap 1100 uzņēmumu finanšu pārskatus, identificējot uzņēmumu patiesā labuma guvējus. ICIJ atklāja, ka PwC bija revidenti 38 Krievijas oligarhu piederošiem uzņēmumiem. Tomēr žurnālistu apgalvojumi attiecīgajos rakstos vien šķiet diezgan nekonkrēti, jo nav precizēts - par kuru brīdi ir runa un vai attiecīgie oligarhi tajā laikā bija sankcionēti. Derētu kādreiz parakties pirmdokumentos. Tam nav jābūt sarežģīti - noteikt, kas uzņēmuma revīzijas brīdī bijis PLG un vai viņš/viņa revīzijas brīdī ir sankcionēts/a. Pēc 2022. gada iebrukuma ES, UK, ASV vai Ukrainas sankcijas esot skārušas 39 PwC Cyprus Krievijas klientus, bet ICIJ neesot zināms vai pēc kara sākšanās PWC Kiprā no tiem visiem ir atteikusies.

Vai viss aprobežojās ar revīziju?

Sākās karš Ukrainā un mēs dibinājām fondu Uzņēmēji Mieram. ICIJ šajā rakstā apgalvo, ka tajā pat laikā PWC Kiprā palīdzēja Krievijas oligarhu kontrolētiem uzņēmumiem pārsviest miljonus no viena ofšora uz citu vai uz citiem ģimenes locekļiem. Par to ziņo arī Financial Times - 28. februārī, četras dienas pēc iebrukuma un tajā pašā dienā, kad ES noteica viņam sankcijas, Mordašovs pārdeva savus 29,9% Vācijas ceļojumu grupas Tui akciju no Kiprā reģistrētās Unifirm uz BVI uzņēmumu, ko kontrolē Marina Mordašova, ko uzskata par viņa trešo sievu. Vācijā pēc tam šo darījumu ar Tui akcijām atzina par spēkā neesošu. Tik šajā FT rakstā nav sasaistes ar kādu no oligarha konsultantiem, bet ICIJ raksta:

“2022. gada 1. martā, dienu pēc tam, kad ES noteica sankcijas, Mordašovam, PwC Cyprus un Cypcodirect bija saziņa ar atzīmi “STEIDZAMI” un “LŪDZU, APSTIPRINĀT”. Tā bija daļa no centieniem palīdzēt Mordašovam izvairīties no sankcijām, kas draudēja iesaldēt 1,4 miljardu dolāru ieguldījumu Vācijas ceļojumu uzņēmumā TUI Group.”

Kipras PWC komentāri

PWC apgalvojumi šķiet tikpat nekonkrēti, kā žurnālistu apgalvojumi.. PWC runasvīrs attiecīgajā rakstā teica, ka PWC ievēroja ES un ANO sankcijas pirms Krievijas 2022. gada februāra iebrukuma un kopš tā laika ir pārtraukusi attiecības ar 60 klientiem uzņēmuma jaunās ar Krieviju saistītās sankciju politikas rezultātā.

Dūmi bez uguns?

Kara pirmajos mēnešos daudzi uzņēmumi tikai formulēja savas attiecības ar Krievijas klientiem. Daudzi Eiropā, ne tikai Latvijā, joprojām tirgojas ar Krievijas uzņēmumiem, kaut arī uz Krievijas uzņēmumiem maksātā nauda pēc tam daļēji nonāk kara finansēšanas maciņā. Tāpēc nesteigsimies ar secinājumiem, pirms (ja tiks) galdā likti pierādījumi. Lasiet pirmavotus un spriediet paši - vai mēdz būt dūmi bez uguns. Kā jau parasti, noplūdušo dokumentu un informācijas apjoms ir milzīgs. Tie, kas vēlas parakties dziļāk šajā tēmā, var sākt te.

Progresīvi uzņēmumi ievēro ESG principus

Vienīgais, kas ir skaidrs - mēs dzīvojam jaunā pasaulē, kur ne vienmēr taisnība ir tam, kam juridiski ir taisnība. Mediji nereti plaši atspoguļo jautājumu par godīgu nodokļu piemērošanu, kas arī ir subjektīvs termins. Arvien biežāk uzņēmumi Rietumeiropā ievieš, piemēram, OECD vadlīnijas par atbildīgu komercdarbību. ANO attiecīgā atzara mājas lapā publicēti atbildīgu investīciju principi. ESG ir tas, uz ko skatīsies bērni nākotnē, kur viņi gribēs strādāt, vai bankas - kam aizdot naudu. WTS Global ir izstrādājis rīku (Sustainability index), lai uzņēmumi pēc atbildēšanas uz 60 jautājumiem varētu noteikt savu atbilstību modernākajām ESG tendencēm pasaulē nodokļu jomā. Sistēma bez maksas uz nākamo dienu sagatavos atbilstības ziņojumu.

Atruna: šī nav visaptveroša publiski pieejamo materiālu izpēte, bet gan to vairāk jāuztver kā minētajos medijos izklāstītā atreferējumu, jo ar šādām tēmām viegli iebraukt nepatikšanās. :)