ES paziņo, ko plāno darīt nodokļu jomā
Jau 3.gadu Eiropas Parlamentā notikusi EK organizēta konference par ES plāniem nodokļu politikā. Kas no tā varētu būt svarīgs Latvijas biznesam?
Turpmāk - interesantākās piezīmes par konferencē dzirdēto.
Eiropas Komisijas pārstāvju uzrunas
12 cilvēkiem pasaulē pieder apmēram tikpat, cik 1/2 no pasaules iedzīvotājiem.
Eiropā ražošanā strādājošie vidēji pelna ap EUR 40 000 gadā un ap 1/2 no tā samaksā nodokļos. Pie mums varētu būt līdzīgi rādītāji.
Pamazām automatizācija nomaina cilvēkus, taču par mašīnām, kas iestājušās cilvēku vietā, netiek maksāti tie paši nodokļi, kas par darbaspēku.
Tādēļ nepieciešami jauni nodokļu ieņēmumu avoti. Tādi avoti digitālajā laikmetā, visticamāk, būs dati. Facebook PVN strīds apstiprina šo tendenci.
ES vēlas sūtīt skaidrus signālus par:
‘All in’, jeb liekot visas kārtis uz dekarbonizāciju - tā aicinās visas ES valstis samazināt nodokļus elektrībai un veicināt fosilās enerģijas patēriņa samazināšanu;
CBAM nodoklis (jauna importa maksa par precēm kas ražotas ārpus ES ar lielāku CO2 patēriņu, kā ES) jau stāsies spēkā ar 1.1.2026.; tomēr arī te plānotas pārmaiņas - jau izstrādāti jauni grozījumi, kas šo nodokli vienkāršos - 90% uzņēmumu tas nebūs piemērojams, bet tas attieksies uz 99% CO2 izmešu, nosedzot daudz vairāk jomu, kā līdzšinējos noteikumos paredzēts;
ES jāatbalsta uzņēmumus, kas investē inovācijās;
Jāsamazina birokrātiju un jāvienkāršo spēles noteikumus; te no tribīnes ES piesauca Igauniju kā visas ES piemēru.
Alternatīvas - samazināt izmaksas, palielināt valsts parādu, paaugstināt produktivitāti, u.tml. nebūs pietiekoši efektīvi līdzekļi valstu budžetu uzlabošanā. Tādēļ no EK pārstāvja puses izskanēja aicinājums samazināt nodokļu plaisu - iekasēt no tiem, kas nodokļus nemaksā pilnā apmērā.
EK liek lielas cerības uz t.s. VIDA projektu (PVN pārrobežu darījumu online deklarēšana), lai samazinātu PVN plaisu (starp citu, esmu ceļā uz ES PVN ekspertu tikšanos Parīzē, lai apspriestu šos u.c. PVN jaunumus no visas ES; un vēl starp citu, šis blogs tapis, jo Air Baltic tagad ir ērts Starlink wifi internets lidojuma laikā).
Jāuzlabo informācijas apriti starp ES nodokļu administrācijām.
Sesija par super-turīgu cilvēku nodokļiem
Te runa bija par cilvēkiem, kam pieder vismaz EUR 100 milj., kur sprieda, ka:
pēc UIN globālā minimālā 15% UIN modeļa jāmaina līdzšinējo praksi attiecībā uz šādām turīgām personām, sevišķi dēļ viņu mobilitātes;
jāmaina attieksme pret holdinga kompānijām (cash boxes) minēto personu kontekstā;
arī ministrs no Nīderlandes apstiprināja, ka 1% tās iedzīvotāju pieder ap 25% tās aktīvu; viņu galvenais ienākumu avots - ienākumi no kapitāla, kam tur plāno ieviest 40% nodokli;
populārais ekonomists Gabriel Zucman minēja, ka te apspriesto nodokļu maksātāju efektīvā nodokļu likme parasti ir vien nedaudz virs 0, tādēļ viņa priekšlikums ir ieviest globālo minimālo ik gada turīguma nodokli - 2% visam, kas jebkur pieder šādiem cilvēkiem, kas ģenerētu ES budžetiem EUR 67 miljardus, bet 3% - virs EUR 120bn; kopā ar EUR 85 miljardiem PVN plaisas novēršanu šie divi pasākumi vien ES valstu budžetiem kopumā dotu virs EUR 150-200 miljardiem gadā;
Zucman piedāvāja arī risinājumu attiecīgo personu mobilitātes jautājumam, ka kamēr nav globāla risinājuma - valstis var ieviest vietējos risinājumus, kas paredz t.s. exit tax - nodokli 5-10 gadus pēc valsts pamešanas par turīgumu, kas ģenerēts pastāvīgi uzturoties attiecīgajā ES valstī;
ironiski, ka Eiropas Parlamenta deputāts no Kipras skaidri lobēja status quo saglabāšanu zem valstu konkurētspējas saglabāšanas lozunga; taču man tas nelīmējas kopā - ka turīgie pēkšņi pametīs ES pieejamo labklājību un investīcijas, kas viņiem nes ienākumus.
Turpinājums sekos, jo konferencē bija arī citas interesantas diskusijas:
ES ilgtspējīga konkurētspēja: Ko nodokļi var un ko nevar?
Eiropas un starptautiskā UIN reforma;
Mākslīgais intelekts nodokļu sistēmām.