ES tiesa: valdes atlīdzībai nav PVN
Pagājušā gada beigās EST lēma par šādu jautājumu. No komentāriem ES izskatās, ka tiesa pavērusi Pandoras lādi, pilnu ar dažādiem valdes un uzņēmuma attiecību papildus jautājumiem.
Loceklis parastais
Lietā valdes loceklis (jurists) saņēma atlīdzību četros uzņēmumos Luksemburgā. Viņa kompetencē g.k. bija lēmumi par uzņēmumu stratēģiju, kas bija daļa no koleģiālas vienības - valdes funkcijām. Viņš arī saņēma ziņojumus no uzņēmuma vecākajiem menedžeriem, lēma par menedžeru pieņemšanu darbā un par uzņēmuma finanšu pārskatiem un riskiem. Viņa atlīdzība bija noteikta procentos no uzņēmuma peļņas. Tomēr, valdes loceklim nebija izšķirošas ietekmes valdē, viņam nebija tiesību pārstāvēt uzņēmumu un viņš nebija atbildīgs par uzņēmuma ikdienas darbu vadību.
Administrācija: jāpiemēro PVN
Nodokļu administrācija uzskatīja, ka valdes loceklis tādējādi sniedz neatkarīgus pakalpojumus, kas ir apliekami ar PVN. Luksemburgas administrācija pat 2016.g. izdeva vadlīnijas, ka šādām atlīdzībām piemērojams PVN. Pamatojums - direktori pilda savus pienākumus neatkarīgi.
ES PVN direktīva
Ar šo spriedumu tiesa interpretē direktīvas sekojošas normas.
“Nodokļa maksātājs” ir jebkura persona, kas patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisku darbību, neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta. Tomēr jāatbrīvo no PVN personas, kas rada darba devēja un darba ņēmēja tiesiskās attiecības saistībā ar darba apstākļiem, atalgojumu un darba devēja atbildību.
Ģenerāl-advokāte: nav jāpiemēro PVN
Ģenerāl-advokāte Kokott diezgan tieši pateica, ka šāda atlīdzība nav apliekama ar PVN, jo nepiepildās neatkarīgas saimnieciskās darbības kritērijs. Tas piepildītos, ja persona pati personīgi uzņemtos darba ekonomisko risku un darbotos pēc savas iniciatīvas.
ES tiesa: jāvērtē 2 darba attiecību kritērijus
Tiesa lēma mazliet savādāk - tie ir pakalpojumi, nevis darba attiecības, bet tie nav PVN objekts, jo tomēr nepiepildās neatkarības kritērijs. To var noskaidrot, vērtējot sekojošus 2 darba attiecību kritērijus (tos, starp citu, varētu Latvijā pārņemt par pamatu darba attiecību esamības vērtēšanai, jo jau iepriekš rakstīju, ka mūsu 6 pazīmes ir nesamērīgi plašas):
Vai persona pakalpojumus sniedz savā vārdā, savā labā un pats par tiem atbild;
Vai persona uzņemas šo darbību ekonomisko risku.
Kas no tā izriet?
1. Persona ir atkarīga
Tiesa secina, ka persona pati var izvēlēties, kā organizēt savu darbu. Priekšlikumu valdei iesniegšana un balsošana par tiem norāda uz darba attiecību neesamību. Taču jāvērtē arī papildus saistības (darbu), ko nereti pret uzņēmumu uzņemas valdes locekļi.
2. Valdes loceklis neuzņemas ekonomisko risku
Par otru kritēriju - ekonomiskā riska uzņemšanos svarīgi saprast, kurš atbildēs par sekām, ja būs pieņemts slikts lēmums vai uzņēmumam veidosies parādi. Parasti atbildīgs ir uzņēmums, nevis valdes loceklis. Valdes atbildība parasti iestājas vien būtisku apzinātu pārkāpumu, nevis ikdienas darbības gadījumā. Tāpēc šis neatkarīgas saimnieciskas darbības kritērijs neizpildās un tādēļ atlīdzībai nav piemērojams PVN.
Latvijā vēl jāvērtē šī sprieduma sekas
Kopsavilkums
Pagaidām no šī sprieduma saprotu, ka valdes locekļiem primāri nevajadzētu piemērot PVN. Tomēr tad arī sanāk, ka tām jābūt darba attiecībām. Vai var būt vēl 3.variants - nebūt piemērojams PVN un nebūt darba līgums? Tas jau būtu atsevišķa bloga vērts jautājums.
Nav atlīdzības - nav pakalpojuma
Svarīgi arī, ka tiesa diezgan skaidri pateica, ka nav ar PVN apliekama pakalpojuma, ja nav par to maksājamas atlīdzības (šajā gadījumā - ja uzņēmums strādātu ar zaudējumiem).
Lēnāk pār tiltu
Jebkurā gadījumā jāatceras, ka šīs ir ES tiesas vispārīgas vadlīnijas, kuras būtu jākombinē ar katras ES dalībvalsts nacionālajiem likumiem, t.sk. par 6, nevis 2 pazīmēm un par komerclikumā un civillikumā paredzēto atbildības dalījumu starp uzņēmumu un valdi. Šim spriedumam varētu būt arī sekas, kas ir plašākas par valdes attiecībām ar uzņēmumu.
Eiropā
Nīderlandē..
..redzēju nodokļu ekspertu komentārus, ka tur pārsvarā valdes un padomes locekļiem piemērojamas darba attiecības.
Vācijas..
..kolēģi, savukārt, minēja 2019.g. viņu nodokļu tiesas spriedumu, ka padomes locekļa fiksēts atalgojums, kas nav atkarīgs no uzņēmuma rezultātiem, liecina, ka viņš/viņa neuzņemas risku un tāpēc nav uzskatāms par saimnieciskās darbības veicēju.
Rumānijā..
..esot jāpiepildās 4 no 7 kritērijiem, lai uzskatītu, ka persona veic saimniecisko darbību, nevis ir darbinieks. Tomēr tiesas vērtē arī ekonomisko būtību, nevis formālu 4 kritēriju izpildi. Nenoliedzami, šis spriedums izsaucis ekspertu komentāru jūru visā Eiropā, par PVN aspektu vien.
Luksemburgā
Skaidrs arī, ka Luksemburgas administrācijai jāgatavojas atvērt maciņu par nepamatoti iekasēto PVN turienes uzņēmumu direktoriem, cik nu noilgums ļauj pasmelties. Šīs ir arī labas ziņas daudziem Luksemburgas u.c. valstu fondiem, kam direktoru piestādītie rēķini ar PVN nebija atskaitāmi priekšnodoklī.