ESG un nodokļi
ESG = dabas aizsardzība, sociālā atbildība un uzņēmuma pārvaldība. Tas jau sen nav jaunums arī Latvijā. Ko šai ziņā plānots mainīt FM nodokļu politikas pamatnostādņu projektā?
Uzņēmumu jaunais klients
ESG principi nenostāda kā prioritāro mērķi peļņu vai sociālo lomu - abiem jābūt līdzsvarā. Ne velti arī Seth Godin savā grāmatā Songs of Significance saka, ka uzņēmumiem parādījies jauns klients - planēta, uz kuras dzīvojam un sabiedrība, kurā dzīvojam. Izklausās pārāk vispārīgi, bet pajautājiet saviem bērniem - kas viņiem ir svarīgi. Daudziem prātā nāks tieši zaļā domāšana un godīga sabiedrība. Tie ir uzņēmumu nākotnes klienti, darbinieki, vadītāji. Sagrābt tikai sev maksimumu šķiet old school biznesa pieeja.
Labs paraugs
Par to sīkāk runājām arī ar Karl Berlin, Orsted nodokļu šefu. Viņam bija iedvesmojošs stāsts par to, kā uzņēmums ar vadības tālredzīgu vīziju un rīcību transformējās no melna par zaļu - no ogļu, naftas un gāzes uzņēmuma par pasaulē vienu no lielākajiem zaļās enerģētikas kompānijām. Papildus kuģa pagriešanai citā virzienā šis uzņēmums pats brīvprātīgi sāka publiskot tā finanšu informāciju, ko likums no tās neprasīja, tādējādi nodrošinot maksimālu caurspīdīgumu, tajā skaitā nodokļu nomaksas jautājumos. Karl arī minēja Repsol kā caurspīdīga uzņēmuma paraugu. Viņš teica, ka nodokļu korekta samaksāšana nu kļuvusi arī par ētisku, ne vien juridisku jautājumu uzņēmumu vadības sapulcēs. Neskatoties uz to visu viņš uzskata, ka piesārņotāji joprojām maksā pārāk maz par Co2 izmešiem, tādējādi valstīm atbalstot naftas un gāzes uzņēmumus.
Kas jau ir spēkā ESG un nodokļu jomā?
Par daudziem no ESG pasākumiem jau esmu rakstījis, t.sk.:
UIN un PVN darbinieku ilgtspējas pasākumiem;
Sociālo uzņēmumu regulējumu;
ar 2024.g. stājās spēkā grozījumi dabas resursu nodokļa likumā, kur iestrādāti likmju pieaugumi arī nākamajos gados.
Par DRN un ESG bija arī atsevišķs blogs. Tur redzams, piemēram, ka nodoklis plastmasas izstrādājumiem nav pat 1/2 ES valstu.
CBAM - jauno preču importa nodokli (ar 2026.g.) tiem, kas ražo valstīs, kur zemāki CO2 izmešu nodokļi, kā ES. Taču jau šobrīd importētājiem jāziņo samaksātie piesārņojuma nodokļi, saņemtās kompensācijas un subsīdijas preču izcelsmes valstī.
ES ETS2 (Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma) kvotu tirdzniecība tiks ieviesta 2027. gadā, savukārt ETS2 sistēmas operatoriem dati par kurināmā/degvielas patēriņu attiecībā uz 2024. gadu jāiesniedz līdz 30.03.2025. Jaunā ES direktīva par ETS2 aptver degvielas un kurināmā patēriņu ēkās, autotransportā un papildu sektoros, t.i. rūpniecības nozarēs, uz kurām neattiecas ETS.
Tādējādi Latvijas ražotājiem un patērētājiem jārēķinās ar papildus izmaksām par oglekļa emisijām, kas no 2027. gada attieksies uz būtisku ekonomikas daļu, kas līdz šim neveica samaksu par to radītajiem CO2 izmešiem.
FM prognozē, ka “Pieņemot, ka CO2 izmešu tonnas cena varētu būt 45 euro, tās ietekme, piemēram, uz dīzeļdegvielu būtu aptuveni 0,12 euro par litru.”
Top arī jauns Klimata likums.
Ko par ESG saka FM?
No FM sagatavotā apkopojuma par DRN un klimata nodokļiem (DRN, elektroenerģijas nodoklis, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un UVTN) redzams, ka šo nodokļu devums valsts budžetā būtu niecīgs, ja tam nebūtu piekabināta naftas produktu akcīze. FM dokumentā parādās šādi priekšlikumi, par kuriem ‘(un arī citiem) fiskālā ietekme sarēķināta jau par 2025.g.:
paaugstināt akcīzi dīzeļdegvielai, mazutam, naftas gāzēm, dabasgāzei un petrolejai, kuru izmanto kā kurināmo;
atcelt AN atbrīvojumu naftas produktiem, kurus izmanto elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijā;
izvērtēt AN likmi biodegvielām, biometānam un citām alternatīvajām degvielām;
izvērtēt, vai ETS2 ieviest pakāpeniski caur AN degvielai paaugstināšanu, vai visu uzreiz 2027. gadā;
indeksēt TEN likmes visiem transportlīdzekļiem;
izvērtēt nepieciešamību atjaunot transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli M1, N1 kategorijas transportlīdzekļiem un motocikliem;
indeksēt elektroenerģijas nodokļa likmi;
izvērtēt iespēju atcelt elektroenerģijas nodokli elektro-transportlīdzekļu uzlādei izmantotajai elektroenerģijai publiskajās uzlādes vietās;
izvērtēt DRN un klimata nodokļu administrēšanas efektivitāti un iespēju nodod VID (no VVD) daļu (vai visu) nodokļu administrēšanu;
izvērtēt iespēju pakāpeniski palielināt DRN par gaisa piesārņojošu vielu emisijām un CO2 emisijām gaisā;
izvērtēt iespēju noteikt palielinātu CO2 DRN likmi tām visu jaudu sadedzināšanas iekārtām, kurās no jauna tiek uzstādīti tikai fosilā energoresursa iekārtas;
izvērtēt kūdrai kā kurināmajam piemēroto CO2 DRN atbrīvojumu;
izvērtēt DRN piemērošanu par koksnes iegūšanu kailcirtē vai ieviest “celma naudu”, nodokli piemērojot par koksnes kubikmetru; ja pēc kailcirtes
mežs tiek atstāts dabiskai atjaunošanai, tad DRN maksā pilnā apmērā; pārējos
gadījumos var vērtēt par DRN atlaides piemērošanu.
Zemāk - Eurostat dati par vides nodokļu attiecību pret IKP un kopējiem nodokļu ieņēmumiem ES valstīs.
Pēcgarša par FM dokumentu
DRN laikam ir vienīgais, kur valsts var priecāties, ka to maz maksā, jo tā mērķis ir motivēt maksātājus ieviest videi draudzīgas tehnoloģijas un samazināt videi kaitīgu piesārņojumu, izmantot mazāk dabas resursus. Tomēr FM dokumentam prasītos plašāks tvērums. Piemēram,
Vai nebūtu vērtīgi pēc Vācijas piemēra ieviest samazinātu PVN energo-efektīvu ēku būvniecībai?
Ko plānots darīt ar elektro-auto nodokļiem, sevišķi saistībā ar ceļu uzturēšanu?
Vai CO2 izmešus (un sastrēgumus) pilsētā nemazinātu iebraukšanas maksa Rīgā?Par CO2 nodokli transportam sīkāk iespējams izlasīt šīs Hārvardas Universitātes ekonomikas profesores Rebecca Henderson grāmatā Reimagining Capitalism in a World on Fire.
Rebecca uzskata, ka tie laiki, kad uzņēmuma mērķim bija jābūt peļņas gūšanai, ir pagājuši. Tagad mērķim būtu jābūt saistītam arī ar sabiedrības labklājību. Tādēļ uzņēmumos ieviešami ne vairs peļņas rādītāju mērķi, bet izmērāmi ESG rādītāju mērķi. Zemāk - viņas slaids, kā CO2 (iebraukšanas pilsētā) nodoklis var izglābt pat tūkstošiem cilvēku dzīvības pasaulē.
ESG sarunas
ESG tēmas interesentiem iesaku piesekot arī Sorainen ESG sarunām, kur jau 15. saruna būs 3.septembrī pl.10 par valdes un padomes sadarbības uzlabošanu. Iepriekšējo sarunu ieraksti pieejami Sorainen mājas lapā. Piemēram, te ir 11.saruna par ESG un nodokļiem.
Ilgtspējas ziņojumi
Labi ilgtspējas ziņojumi jau daudziem Latvijas uzņēmumiem ir ikdiena. Piemēram, te var apskatīt labus ziņojumu paraugus no Schwenk vai Sorainen.
ESG nodokļu tests Jūsu uzņēmumam
Interesentiem ir iespējams veikt mūsu globālā nodokļu tīkla WTS izstrādāto bezmaksas testu par tieši Jūsu uzņēmuma atbilstību ilgtspējas (ESG) prasībām saistībā ar nodokļu jautājumiem. Sistēma sagatavos atbilstības ziņojumu.