FM publisko mājasdarbu
Kā FM solīja, tā nākusi klajā ar mūsu nodokļu sistēmas vērtējumu un priekšlikumiem tālākai (3 gadu) rīcībai. Te būs mans pirmais priekštats par to. Mēģināsim arī mazliet palasīt starp rindiņām.
Daudz analizējamu materiālu
Attiecīgajā FM mājas lapas sadaļā publicēta analītika un priekšlikumi sekojošās sadaļās: UIN, darbaspēka nodokļi, NĪN, DRN un klimata nodokļi, mazais bizness, PVN.
Kādēļ nepieciešami 8 nodokļi?
FM sagatavotajā grafikā redzams, ka 6 nodokļi kopā veido ~98% no visiem nodokļu ieņēmumiem. Tad kādēļ mums jānoslogo valsti, biznesu un cilvēkus ar pārējiem 8 nodokļiem? Diezgan droši, ka minēto 6 pamata nodokļu palielinājums vai vienkārši pārējo 8 nodokļu neesamība kompensētu trūkstošos 1,6%.
Nodokļus palielina tie, kas nespēj palielināt ekonomiku
FM norāda uz Latvijas 30,8% nodokļu ieņēmumu īpatsvaru no IKP. Vidēji šis rādītājs ES 2022.g. bijis ~41%. Tomēr FM dokumentā nav pievērsusi uzmanību, ka ir skaidri izteikts dalījums vecajās un jaunajās ES valstīs. Jaunajām valstīm īpatsvars ir ~35% un uz leju. Savukārt, par Īrijas 21% no IKP jau rakstīju - ekonomika (IKP) tur ir vairāk kā 10x lielāka - ap EUR 560bn, kur Latvijas IKP vēl tik cenšas sasniegt EUR 40bn robežu.
Kā panākt ekonomikas izaugsmi?
FM pamatnostādņu projektā piedāvā, ka:
nepieciešams atbalsts eksportētājiem, samazinot darbaspēka izmaksas;
jāsamazina nodokļu slogu tiem, kas ir uz nabadzības sliekšņa;
jāmaina uzsvaru no darbaspēka uz patēriņa, ienākumu, īpašuma un vides nodokļiem (tad kļūst skaidrs, kur kompensēs pirmos 2 iepriekš minētos punktus).
UIN
Uzņēmumiem kopumā uzkrātā nesadalītā peļņa 2022.g. esot pārsniegusi 6 miljardus, bet no ārējiem resursiem tie aizņemas arvien mazāk. Tomēr FM priekšlikums ir UIN sistēmā neveikt būtiskas izmaiņas.
Darbaspēka nodokļi
Apmēram 1/2 no IIN ieņēmumiem veidojot atvieglojumi. FM sasaista to pārskatīšanu ar IIN atvieglojumu aizstāšanu ar efektīvākiem atbalsta pasākumiem.
FM redz minimālās algas pieaugumu līdz 45% no vidējās, bet fiksētā (bravo!) neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 80% no minimālās algas.
Tomēr (atsaucoties uz OECD priekšlikumiem) esot jāpalielina IIN progresivitāti.
FM arī piedāvā samazināt darba devēja izmaksas transporta un izmitināšanas pakalpojumiem un atbalsta sniegšanu darbiniekiem, kas pārvietojas uz citu reģionu.
NĪN
FM piedāvā ar 2026.g. pāriet uz jaunām kadastrālām vērtībām un samazināt NĪN likmes.
Taču pēc aprēķiniem izskatās, ka FM neplāno būtiskus ieņēmumu palielinājumus no šī nodokļa.
Tomēr tā izskatās vidējā temperatūra slimnīcā, jo plānots arī katra individuāla NĪN maksātāja NĪN maksājuma ikgadējā pieauguma ierobežojums. Tātad, būs maksātāji, kam NĪN pieaugs.
Labi, ka FM uzsvērusi, ka beidzot šī nodokļa sakarā varētu biznesam rasties prognozējamība, kas līdz šim bija galvenā šī nodokļa problēma.
FM redz šī nodokļa lielāku elastību ar likmēm un atvieglojumiem kā iespēju pašvaldībām veicināt ekonomisko izaugsmi savā teritorijā.
DRN un klimata nodokļi
Saskaņā ar ETS2, kas attiecas uz autotransportu, ēkām un papildu nozarēm emisijas kvotu oglekļa cena ETS2 ir noteikta vidējā vērtībā 45,9 euro/tCO2 periodā no 2027. – 2032. gada. Lai Latvijas uzņēmumi varētu pakāpeniski amortizēt ETS2 ietekmi, FM piedāvā ETS2 ieviest pakāpeniski caur AN degvielai paaugstināšanu.
Pakāpeniski būtu jāpaaugstina AN likmes dīzeļdegvielai, petrolejai, naftas gāzēm un dabasgāzei, kuru izmanto kā kurināmo, kā arī DRN likmes akmeņoglēm, koksam un mazutam.
Jāvienādo nodokļu politika visām fosilajām izejvielām.
FM piedāvā atjaunot transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli M1, N1 kategorijas transportlīdzekļiem un motocikliem.
Nepieciešams indeksēt (latviski - palielināt) transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likmes.
Ne viss šai ziņā būs tikai pātaga - plānots arī burkāns. Plānoti UVTN atvieglojumi komersantu īpašumā esošajiem elektro-transportlīdzekļiem, tādējādi veicinot to izmantošanu komercpārvadājumos.
Plānots DRN par koksnes iegūšanu kailcirtē vai iespēja ieviest “celma naudu”.
Mazais bizness
Visiem jābūt sociāli apdrošinātiem.
Šis konceptuāli izskatās pareizi - FM izskata iespēju ieviest vienkāršotu, elektronisku risinājumu (aplikāciju), kura ietvaros nomaksā nodokli.
PVN
Visi ar aizturētu elpu gaida vai būs likmes paaugstināšana. Starp rindiņām šajos dokumentos lasu, ka būs. Par to liecina arī tas, ka šo jautājumu cilāja pat īsi pirms Eiroparlamenta vēlēšanām. Parasti pirms vēlēšanām likmju palielināšana ir tabu. Fonam nepalīdz arī kaimiņu rīcība - Igaunijā jau ir likme pacelta uz 22%, bet Somija no 24% uz 25,5% to plāno palielināt ar š.g. 1.septembri.
Tomēr arī PVN jomā FM dokumentos parādījies viens interesants aspekts. FM atsaucas uz Dānijas pieredzi, kur ir viena PVN likme, nav noteiktas PVN samazinātas likmes nevienai preču vai pakalpojuma piegādei un ir zems PVN maksātāja reģistrācijas slieksnis. Te der papildināt, ka EK reiz bija publiskojusi likmes ES dalībvalstīs, ja tās atteiktos no samazinātajām likmēm un saņemtu tādus pašus kopējos PVN ieņēmumus budžetā. Latvijā tad varētu būt 15% likme.