Fondu nodokļi un aizsardzība

Jāņi, atvaļinājums. Labs brīdis, lai rakstītu tālāk Rīgas Astoņkāja stāstu. Taču, šķetinot tā līkločus, uzdūros interesantai 'Financial Times' rakstu sērijai par IKEA un tā radītāju - Ingvar Kamprad.

Reiz, pirms gadiem 50..

Sākās viss ap 1/2 gadsimtu atpakaļ - 1970.gados, kad Zviedrijā sākās visai plaša neapmierinātība ar turienes pārāk augsto nodokļu slogu, kā rezultātā, kā jau rakstīju, tapa Astrīdas Lindgrēnas ironiskā pasaka par tā laika nodokļu sistēmu, bet Ingemārs Bergmans pat nodokļu administrācijas agresīvās rīcības dēļ pameta šo valsti, lai pārceltos uz dzīvi Vācijā. Toreiz arī pats Kamprads gan pats pameta Zviedriju, gan izveidoja IKEA fondus Nīderlandē un Lihtenšteinā, kas darbojas arī šobrīd. Pats IKEA tēvs lielu dzīves daļu pavadīja ārpus Zviedrijas (Šveicē), lai nebūtu tās nodokļu rezidents.

Reiz, pirms gadiem 45..

Kaut kur ap 1980.g. IKEA ieviesa franšīzes modeli. Būtībā IKEA sadalījās 2 daļās - vienai (Inter IKEA) pieder intelektuālais īpašums, bet otrai - veikali. Grupa, kam pieder veikali, maksā 3% no sava apgrozījuma par IKEA preču zīmes lietošanu, know-how par veikalu iekārtošanu, u.tml.

Reiz, pirms gadiem 28..

Par IKEA korporatīvo struktūru mums mācīja pasniedzējs no ASV jau tālajā 1997.g., kad kā pavisam zaļš gurķis, tikko no universitātes, kļuvu par nodokļu un muitas konsultantu vienā no Big4 auditoru kompānijām un mūs uz pāris mēnešiem nosūtīja mācīties uz Slovākiju. Mācīties lietas, ko universitātē nemāca.

Reiz, pirms gadiem 7..

Tagad, kad IKEA garīgais tēvs nu jau kādus 7 gadus varbūt tirgo mēbeles citos medību laukos, grupas nodokļu struktūra joprojām ik pa laikam piesaista mediju un ne tikai uzmanību. Tā, piemēram, pagājušā gadā FT rakstīja, ka Eiropas Komisija gandrīz kopš Kamprada aiziešanas aizsaulē pēta vai ar Inter IKEA korporatīvo struktūru un darījumiem kopš 2006.g. nav pārkāpti ES valsts atbalsta ierobežojošie noteikumi Nīderlandē. Būtībā EK pēta gan transfertcenu, gan grupas un darījumu atbilstības ekonomiskai būtībai aspektus. Proti, vai ar turienes nodokļu administrācijas izsniegtām 2 uzziņām uzņēmums nav ieguvis negodīgu pārsvaru pār konkurentiem, maksājot mazāk nodokļus, kā tam būtu jāmaksā?

1.uzziņa

2006. gada uzziņā apstiprināta metode, kā aprēķināt ikgadējo licences maksu, ko Inter IKEA Systems Nīderlandē maksā citai Inter IKEA grupas sabiedrībai I.I. Holding, kuras mītnes vieta ir Luksemburgā. Tādējādi EK pēta vai pārāk liela Inter Ikea Systems no franšīzēm saņemtās peļņas daļa nav mākslīgi pārskaitīta tālāk uz Luksemburgu, kur UIN nav piemērojams peļņai no licences maksas. Pareizāk sakot, UIN nebija piemērojams līdz pat 2011.gadam. Jo EK 2006.g. atzina attiecīgo Luksemburgas UIN izņēmumu (kas tur pastāvēja kopš 1929.g.) par neatbilstošu ES tiesībām un lika līdz 2010.g. beigām grozīt Luksemburgas likumu.

2.uzziņa

IKEA nepalika atbildi parādā - 2011.g. Inter IKEA Systems no I.I. Holding iegādājās attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības. Lai šo iegādi finansētu, Inter IKEA Systems aizņēmās no mātes uzņēmuma Lihtenšteinā. Ar 2011.g. izsniegtu uzziņu Nīderlandes nodokļu administrācija apstiprināja pirkuma maksas un aizņēmuma % atbilstību tirgus cenai, kā arī tiesības par šiem procentiem samazināt ar UIN apliekamo ienākumu. EK apgalvoja, ka šādi mākslīgi peļņa pārnesta uz Lihtenšteinu.

Pēctecība

Arī FT raksta, ka viens no Kamprada mērķiem, bija uzbūvēt impēriju, kas varēs pastāvēt gadsimtiem pēc viņa. Kā? Attiecīgajā FT rakstā minēts, ka viņa dēliem (ģimenei) ir teikšana, bet ne ietekme attiecīgo fondu valdēs. Un par stratēģiju tomēr lemj fondu valdēs. Lai gan EK var izmeklēt tikai Nīderlandes kā valsts iespējamo pārkāpumu, valsts atbalsta noteikumu pārkāpuma sekas parasti ir tādas, ka valsts pēc tam vēršas pret attiecīgo uzņēmumu. Uzziņa ir laba lieta nacionālā līmenī, bet par atbilstību ES valsts atbalsta ierobežojumiem uzņēmumam pašam vienmēr jādomā līdzi. Lai gan aplēses par iespējamo Nīderlandē maksājamo summu ir iespaidīgas (figurē summas līdz pat miljardam eiro), grupa(s) atrodas tik daudz valstīs, ka pat sliktākais scenārijs diez vai būtiski ietekmēs biznesu kopumā. Lai gan nevar teikt, ka šie EK donkihotiskie gājieni pret globālajiem milžiem bijuši veiksmīgi, pagājušā gada septembrī rakstīju, ka Apple EK iniciētā lietā beigās tomēr zaudēja, kas uzņēmumam izmaksāja vismaz ap 13 miljardiem eiro.

P.s. Lai reiderisms nebūtu iespējams

Starp citu, par izdomātu situāciju, kā Latvijas uzņēmums varētu pasargāt sevi no mafijas reiderisma rakstīju topošajā kriminālromānā Rīgas Astoņkājis (zemāk minētā sadaļa vēl nav publicēta).

“Pieņemsim, ka tu izveido labdarības fondu, kurā tavs Latvijas uzņēmums iegulda tiesības uz tā preču zīmi. Tavs Latvijas uzņēmums katru gadu maksās uz fondu licences maksu, kas te samazinās ar nodokli apliekamo peļņu, bet fondam neapliksies ar nodokli. Tāpat tu vari ieguldīt fondā sava uzņēmuma akcijas, un fonds kļūs tavā vietā par akcionāru. Tu, savukārt, saņemsi fonda dibinātāja apliecības. Tādējādi gan tavs ilgi veidotais uzņēmums, gan tā vērtīgākais īpašums – preču zīme, būs drošībā. Citi tam netiks klāt un pat nezinās, kurš aiz tā stāv - tā īpašnieki nekur nav atklājami. Fondu pārvaldīs profesionāļi saskaņā ar tevis stingri aprakstītiem spēles noteikumiem. Fonda valdē, parasti mazākumā, esi tu pats vai arī kāds no tevis nozīmētiem cilvēkiem.”

“Bet tad viņi var tikt klāt fonda apliecībām? Turklāt, Latvijā būs tik un tā jādeklarē mani kā patiesā labuma guvēju, lai būtu viss korekti.”

“Ne gluži. Parastā gadījumā deklarējamais labuma guvēja līmenis ir vairāk par 25%. Tas neizpildīsies, ja uzņēmumā ir vismaz četri akcionāri vienādās daļās. Taču ar fondiem ir tā, ka to profesionāli pārvaldnieki ir norādāmi kā labuma guvēji, jo tu vairs nebūsi noteicējs pār šī fonda lēmumiem, ja neskaita tevis izdotos fonda rīcības noteikumus, ar ko tu jau sākotnēji nosaki, kā pārvaldniekiem jārīkojas. Tāpēc arī nekas nemainīsies, ja, piemēram, Fišs un viņa kompānija no tevis iegūs fonda apliecības. Tāpat visu fonda darbību turpinās tā pārvaldnieki. Lai Fišs varētu reiderēt tavu uzņēmumu, viņam jākontrolē pārvaldniekus. Ja fonds ir tādā tradicionālā vietā kā Nīderlande, tad tā būs neiespējamā misija pat tādam noziedzniekam, kā Fišs. Tam arī ir savs nodokļu labums, jo tavas nāves gadījumā nekas nemainās – fonds turpina pastāvēt un pārvaldīt tavus tajā ieguldītos īpašumus. Tu vari fonda noteikumos noteikt akciju un citu fondā ieguldīto lietu izmantošanas kārtību ģimenē. Tādējādi mirušie var valdīt pār dzīvajiem.”

“Tad sanāk, ka sliktajiem zēniem būtu jābrauc uz Nīderlandi, lai tiktu klāt uzņēmumam?”

“Nu, savu uzņēmumu vari turpināt vadīt tu pats, bet pēc jaunā akcionāra – fonda noteikumiem. Kas nosaka fonda noteikumus? Tu pats, protams, kad izveido fondu. Tev būs papildu drošība pret fonda apliecību nelikumīgu atņemšanu, jo tas negarantēs kontroli pār Latvijas uzņēmumu - apliecību īpašnieks nevar ietekmēt fonda pārvaldnieku lēmumus. Fonda augstākais mērķis - labdarība, lai pats mierīgi varētu iet pensijā un sistēma pastāvētu mūžīgi. Tādēļ izdomā kādu labdarības mērķi, kas šķiet jēdzīgs.”

P.p.s. Dekamerons - lietainiem vasaras vakariem

Mani saista lietas, mūzika un stāsti, kas sevi pierādījuši, ka tie pārdzīvo savu laiku. Tādēļ patīk klasisku stāstu ekranizācijas. Nesen Netflix nejauši uzgāju jaunu seriālu – The Decameron ar izcilo Tanya Reynolds kā Licisca. Stāsta autors ir Giovanni Boccaccio un Dekameronu viņš sarakstīja pirms vairāk kā 500 gadiem. Seriāls mani ieintriģēja, lai izņemtu no plaukta 1959.gadā latviski izdoto grāmatu. Lai gan grāmata pamatīgi atšķiras, protams, no seriāla, to vienojošais elements ir 1348.gadā Florencē un tās apkārtnē valdošais mēris. Grāmata aiziet nedaudz citā virzienā - uz mēra fona kādā villā sanākuši kopā 7 dāmas un 3 jaunskungi ar savu apkalpojošo personālu un nolēma izklaidēt viens otru, katrs izstāstot pa stāstam (10 dienās katram pa stāstam, kopā sanāk 100 stāsti). Gan seriāla, gan grāmatas skaistums, šķiet, slēpjas tajā, ka situācijā, kad pavisam reāli katra diena var būt pēdējā, vairs nav jāizliekas – vari būt tāds, kāds esi un viegli atšķirt to, kas liekas pareizākais un svarīgākais. Iespējams, paveikts izcils tulkotāju darbs, taču grāmata lasās kā nesen, nevis pirms 5 gadsimtiem sarakstīta.