Grozījumi nodokļu un nodevu likumā
Š.g. 13.martā pieņemti 2.lasījumā. Tie skar informāciju: saņemšanu no VID; ik-ceturkšņa publiskošanu par samaksātajiem nodokļiem; kā arī plašāku VID pieeju par pārrobežu maksājumu saņēmējiem.
Varēsiet izvēlēties: e-adrese vai EDS
Jau kopš 2018.g. iespējams lietot Oficiālo e-adresi, saskaņā ar attiecīgo likumu. Piereģistrējot šādu e-pasta adresi, persona (fiziska un juridiska) var saņemt visu viņai pienākošos korespondenci no valsts iestādēm vienuviet. Taču kā tad ar EDS, kur likums nosaka, ka ar VID saziņa notiek tikai EDS? Grozījumi likumā paredz, ka tagad VID būs jāpaziņo visu paralēli arī uz oficiālo e-pasta adresi. Tā kā tagad personām pietiks ieskatīties savā oficiālajā e-pastā, lai neko nepalaistu svarīgu no visām valsts iestādēm garām. Te varat apskatīties, kā piereģistrēt šādu adresi, kurš to nav paspējis. Likums paredz arī iespēju atteikties no dokumentu un informācijas plūsmas dublēšanās.
Publiskos info par samaksātajiem nodokļiem
Kas mainīsies?
Pēc Igaunijas parauga beidzot arī pie mums ik ceturksni, līdz tam sekojošam 15.datumam, publiskos Latvijas Atvērto datu portālā informāciju par nodokļu maksātāju (komersantu) attiecīgajā ceturksnī samaksātajiem nodokļiem, atsevišķi norādot arī IIN, VSAOI, PVN, kā arī no valsts atmaksāto PVN un vidējo darbinieku skaitu.
Kad mainīsies?
Šī norma stāsies spēkā š.g. 1.jūlijā. Tātad, sanāk, ka marts ir pēdējais mēnesis, par kuru šādu informāciju vēl nepubliskos. Līdz šim šādus datus publiskoja vien 1x gadā un neizdalīja no budžeta atmaksātā PVN summas.
Uz ko tas attieksies?
Šo informāciju nav paredzēts publiskot par fiziskām personām, t.sk. šādiem PVN maksātājiem un darba devējiem. Savukārt, komersanti, t.sk. PVN grupu dalībnieki un ārvalsts komersantu pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā ietilps publiskojamo subjektu lokā.
Kāda šīs normas jēga?
Par to, ka Igaunijā ir šāda pieredze, kas samazina ēnu ekonomiku, jau Covid laikā uzdūrāmies Tax Stories sarunā ar Igaunijas nodokļu ekspertiem Kaido un Tanel un nekavējoties informējām VID un FM. Šīs sistēmas praktiskais labums ir godprātīgo komersantu arvien mazākas iespējas nejauši iesaistīties darījumos ar partneriem, kas nav godprātīgi pildījuši savus pienākumus pret valsti.
Kādēļ komersantam tas var būt svarīgi?
Tas nav vien valsts patriotisma vai godīgas konkurences jautājums, bet arī savu nodokļu risku samazināšanas jautājums. Kā zināms, tiesu praksē nereti nodokļu maksātājiem rodas nelabvēlīgas sekas, ja tam ‘vajadzēja zināt’ par darījuma partnera negodprātīgu rīcību.
VID redzēs vēl mazliet vairāk pārdevējus
PVN likums kopš pagājušā gada 1.janvāra paredz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (arī bankām) pienākumu sniegt VID datus par tiem maksājumu saņēmējiem (gan fiziskām, gan juridiskām personām), kuriem ir virs 25 pārrobežu darījumiem ceturksnī. Likuma grozījumi tagad paredzēs, ka šos datus VID drīkstēs izmantot arī citu nodokļu maksāšanas kontrolei. Latviski runājot, šīs normas vērstas uz tiem, kas darbojas e-komercijas vidē (realizē preces un pakalpojumus citās valstīs), bet nereģistrē savu saimniecisko darbību vai nedeklarē visus ieņēmumus.
Vēl likumprojektu jāpieņem 3.lasījumā.