Iedomājoties citādu nodokļu pasauli

Podkāstā Re-imagine Talks profesore Rita de la Feria stāstīja par to, kā veidoti nodokļu sistēmu pamati un vai iespējama pasaule ar savādāku nodokļu sistēmu. Pie tā pielipināju arī šo to par Latviju.

Apdrošināšana

Ietekmīgā nodokļu tiesību profesore Rita de la Feria šajā podkāsta Re-imagine Talks sarunā skaidro, ka nodokļi savā būtībā ir kā apdrošināšanas polise. Mēs varam par iemaksātajām apdrošināšanas prēmijām no valsts saņemt skolas, transporta (ceļi), medicīnas (?) vai policijas pakalpojumus, kad tie ir nepieciešami. Cilvēki ir vienojušies tā visi kopā darīt, lai visi varētu dzīvot labāk.

Nodokļu sistēmu pamati

Pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku uzvedību regulē mazāki nodokļi, tādi kā akcīze (kas Latvijā vairs nav maza daļa). Taču pamatā nodokļu sistēmas veido 2 nodokļi: ienākumu nodokļi un PVN. Galvenokārt OECD, bet arī ES līmenī veiktas būtiskas pārmaiņas, lai pielāgotu sistēmu jaunajai digitālajai realitātei. Mazāk veiksmīgi bijuši mēģinājumi pielāgot tai arī UIN, bet IIN pielāgošana bijusi nesekmīga. Pasaules lielākā daļā sistēmas pamatu veido PVN un UIN ir otrs lielākais nodoklis, taču Eiropā lielākais nodoklis g.k. ir IIN, kam seko PVN. IIN tendences, kam likumi netiek līdz: mobilitāte un automatizācija. Cilvēki arvien biežāk dzīvo vienā valstī, bet strādā citā. Neskatoties uz to, valstu skatieni g.k. pievērsti UIN.

Par investīciju piesaistīšanu valstij

Valstis turpina sacensties savā starpā, piedāvājot investoriem dažādus UIN atvieglojumus. Tas samazina valstu UIN ieņēmumus un tādējādi - sabiedriski vajadzīgos izdevumus. Tādēļ valstīm nevajadzētu iesaistīties šajā race-to-the-bottom sacensībā.

Latvijas budžets 2024.gadam

Paanalizējot mūsu budžeta nodokļu ieņēmumu pīrāgu, ko sagatavoju no FM tabulām, redzams, ka mūsu budžets (ap 14,5 miljardiem) balstās uz 5 vaļiem - VSAOI, PVN, akcīzi, IIN un UIN. Budžeta Lielais Četrinieks nu pārvērties par Piecinieku, dēļ jaunpienācēja - UIN, g.k. pateicoties banku un nebanku kreditētāju jaunajam avansam. Redzams, ka mūsu pīrāgs būtiski atšķiras no profesores minētās tradicionālās sistēmas.

Par cilvēku izpratni par nodokļiem

Taxi

Vakar braucu taksometrā un šoferis vaicāja vai vajadzīgs čeks. Tā kā nemēdzu privātos izdevumus uzdot par biznesa izdevumiem, no čeka atteicos. Taču tad sekoja nākamais jautājums - vai varu maksāt skaidrā. Tas uzvedināja uz vairākām pārdomām. Šī problemātika būs vienmēr aktuāla, kamēr vien 1) netiksim vaļā no skaidras naudas norēķiniem un 2) līdz nodokli iekasēs automātiski, tiklīdz veikti norēķini.

Alkohols

Pirms nedēļas kādā alkohola veikalā redzēju pie kases sievieti, kas no sarunas ar blakus esošo vīrieti, gatavojās mājas ballītei. Alkohola ratiņos nebija daudz, bet tik un tā viņa palūdza kasieri noformēt pavadzīmi uz attiecīgo SIA. Tas ir tikai it kā sīks alkohols, bet tas parāda veco domāšanas veidu.

Dzīvoklis

Ja būs iespēja, izdevumos aizies arī dīvāns vai pat daļa no dzīvokļa. Starp citu, manās rokās nonācis interesants VID lēmums, kur kārtējo reizi dzīvoklis ielaists SIA izdevumos un VID to lika izņemt. Manuprāt, pamatoti, taču cik gadījumiem VID var manuāli izsekot? Par to sīkāk - kādā no jaunā gada blogiem.

Ballīte

Pēc dažām dienām pirmo reizi mūžā rīkošu dzimšanas dienas ballīti. Tur būs jāmaksā palielas summas gan māksliniekiem, gan restorānam. Esmu pārliecināts, ka arī tur izskatīšos kā marsietis, jo maksāšu tikai ar pārskaitījumu un iekļautu PVN.

Netflix pirātisko filmu vietā

Tā ir sistēmiska problēma norēķinos, kur pircējs ir patērētājs. Un cilvēki tur nav vainīgi - viņi vienmēr darīs tā, kā ir ērtāk un izdevīgāk - sistēma to pieļauj. Tādēļ tik svarīgs ir mūsu saimnieciskās darbības ieņēmumu konta automātisko norēķinu projekts (25% iekasēti automātiski bez atskaitēm un grāmatvedības). Tikai ar zemāku likmi mēs daudz vairāk cilvēkus dabūtu sistēmā un rezultāts būtu vairāk naudas budžetā un vienlīdzīgāki nosacījumi (konkurence) visiem.

Morāle

Te man viedoklis nedaudz atšķiras no profesores teiktā, kas vismaz šajā podkāstā stāstīja par savu pētījumu par godīgumu nodokļos. Viņa uzskata, ka cilvēki daudz labprātāk maksās nodokļus, ja izpratīs saistību ar bez maksas nodrošināto sabiedrisko autobusu vai Covid pabalstu. Taču vai šāda izpratne ļautu taksometra šoferim, restorāna īpašniekam vai māksliniekam visus ieņēmumus uzrādīt oficiāli? Šaubos. Es teicu, ka nedaudz atšķiras, jo daļa taisnības profesores teiktajā noteikti ir - to manījām Covid laikā, kad cilvēki sāka saprast, ka bez nodokļiem nebūs pabalsta. Viņa arī uzsver, ka valdība varēs ieviest tik tādu nodokļu reformu, ko tā varēs pārdot (izskaidrot) sabiedrībai.

Par nodokļu izlietojumu

Viņa arī pareizi norāda, ka var arī organizēt privātus autobusus, par kuriem var maksāt tie, kas tos lieto. Šis risinājums labi sasaucas ar vienu no lielākajām sistēmas problēmām - dēļ korupcijas un līdzekļu izšķērdēšanas skandāliem cilvēki neuzticas, ka samaksātie nodokļi būs izlietoti efektīvi.

Likmes

No otras puses, jautājumus arī izraisa likmes - kā ar tik mazām nodokļu likmēm Singapūra kļuvusi par vienu no turīgākajām valstīm pasaulē - cilvēki tur ir vairāk kā 3x turīgāki, kā pie mums? Kā rakstīju attiecīgajā blogā, tas panākts pēdējos 20 gados. Tās nodokļu pīrāgs izskatās pavisam savādāks, kā mūsējais - tas balstās uz 3 nodokļiem: UIN, NĪN un PVN.

• PVN - 9% (ar reģistrācijas slieksni 700k/g., bet

• IIN algām ir 0% (0-20k/g.), 2% (20k-30k), 3,5% (30k-40k), 7% (40k-80k), 11,5% (80k-120k).

• VSAOI algām - 20%. Pašnodarbinātajiem obligātas ir tikai iemaksas medicīnas apdrošināšanai: 4-10,5%, līdz SGD 5,7k-7,5k mēnesī griestiem.

• NĪN likme - 10%, izņemot dzīvojamām ēkām.

• Cigaretes maksā ap 25 dolāriem par paciņu (dēļ akcīzes), vīns restorānā - ap 100 par pudeli, bet auto iespējams iegādāties, ja par 150k iegādāta licence auto pirkšanai (uz 10 g.).

QR kodi

Grieķijā, ko daudzi slavē par progresīvu nodokļu mehānismu ieviešanu, lai pārvarētu pirms vairākiem gadiem pieredzēto finanšu krahu, lepojas ar sistēmu, kur čekiem ir QR kodi. Katrs pircējs var to noskanēt telefonā un redzēt vai čeks reģistrēts nodokļu administrācijā. Taču tā ir vecā domāšana - ķert sekas. Nepieciešama prevencija, lai sekas nav jāārstē. Lai nebūtu iespējams neuzrādīt ieņēmumus.

Jauna sistēma kādā smilškastē?

Un te es esmu uz vienas nots ar minētā podkāsta autoru minēto - kādēļ gan neizmest miskastē visu sistēmu un sākt to veidot pilnībā no jauna? Profesore, gan, dod mājienus, ka tā varētu būt utopiska ideja, jo līdzšinējo sistēmu ietekmē citi faktori, kas liek meklēt kompromisa risinājumu. Tomēr viņa redz iespējas uzlabot gan sistēmu godīgumu, gan efektivitāti.

Piemērs 1

Visi zin, ka akcīzes nodoklis ir regresīvs - tas vairāk sit pa mazāk atalgoto maciņiem. Tādēļ no nevienlīdzības viedokļa šis nodoklis ir kaitīgs (šai ziņā sk. lielo akcīzes daļu Latvijas nodokļu pīrāgā, salīdzinoši ar citām valstīm). Tomēr tam ir svarīga, uzvedību regulējoša loma.

Piemērs 2

Pēc Covid periodā izveidojās enerģētikas krīze. Tādēļ daudzās valstīs samazināja akcīzi un PVN, kaut arī labi zināja, ka lielāks energo-produktu patēriņš gan var kaitēt ekoloģijai, gan atbalstīs krieviju, kas tajā laikā joprojām pārdeva lielu daļu šīs produkcijas. Tomēr minētajiem samazinājumiem bija svarīga ietekme uz nevienlīdzības mazināšanu.

Tomēr..

Varbūt esmu pārāk iedvesmojies no Seulas piemēra, kas ar nodokļu politikas palīdzību upes otrā pusē, kur pēc Dienvidkorejas kara nekā nebija, uzbūvēja Seulas pilsētas otru daļu. Visā Latvijas valstī ar to, protams, eksperimentēt nebūtu prātīgi, bet kādā tās daļā, kādā pašvaldībā, piemēram?

Laimīgu 2024.gadu!