Iepazīstieties: Cukura Nodoklis
Klusiņām arī Latvijā par šo sāk runāt. Šur tur radies pētījums, šur tur ministrijās - diskusijas. Kas un kādēļ citur pasaulē jau iestrādāts likumos par nodokli cukuru saturošiem produktiem?
Vakar RSU..
Rīgas Stradiņa Universitātē vakar prezentēja veselu divu pētījumu rezultātus. Viens - RSU Sabiedrības veselības institūta gatavots “Cukura patēriņa ietekme uz fizisko un psihisko veselību”, otrs - Baltijas starptautiskais ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) gatavots “Nodokļa bāzes paplašināšanas iespējas: pārtikas produkti ar augstu cukura un sāls saturu”. Abos secinājumi bija būtībā par vienu un to pašu - cukura patēriņu ir daudz nopietnāk jāierobežo.
“Latvijā ir liekā svara epidēmija.” RSU SVI.
Vienam no centrālajiem elementiem šajos pasākumos vajadzētu būt nodoklim cukuru saturošai pārtikai. Gan kontaktos iepriekš iekopētajā RSU linkā, gan pie prof. Saukas iespējams saņemt attiecīgo pētījumu detalizētākus rezultātus.
Tikmēr Veselības ministrijā
Šī gada 5.septembrī Veselības ministrija Valsts kancelejā ir iesniegusi apspriedei arī “Rīcības plānu liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam”. OECD prognozē, ka līdz 2050. gadam liekā svara un aptaukošanās izraisīto slimību ietekmē paredzamais dzīves ilgums dalībvalstīs samazināsies vidēji par 3 gadiem. Prognozes liecina, ka liekā svara un aptaukošanās problēmu radītās finansiālās sekas Latvijā radīs IKP samazinājumu virs 4%, bet ar lieko ķermeņa masu saistīto slimību ārstēšanai būs izdevumi, kas atbilst aptuveni 6% no valsts kopējā veselības nozarei piešķirtā finansējuma. Galvenie aptaukošanās cēloņi Latvijā ir neveselīgi uztura paradumi, tostarp pārmērīgs ar cukura bagātu pārtikas produktu patēriņš) un mazkustīgums. Tādējādi cerams, ka Latvijā parādījušies ne tikai pētnieku dati, bet arī politiskā vilkme beidzot šo problēmu risināt.
Kādēļ tikai limonādes?
Daudz kur ir pierasts, ka akcīzes nodokļa brīvprātīgais objekts ir saldinātie dzērieni. Tomēr jau dažās Eiropas valstīs ar nodokli apliek arī citus cukuru vai saldinātājus saturošus produktus. Te vērts papētīt idejas būtību un situāciju Latvijā. No attiecīgajām prezentācijām radās iespaids, ka Latvijā viss šai ziņā ir slikti: cilvēku ilgdzīve ir viena no īsākajām Eiropā un cukuram tur ir liela ietekme. Zemāk iekopētajā slaidā redzams, ka saldinātajiem dzērieniem tur ir maza loma. Lielākie vaininieki ir saldumi, maizes un konditorejas izstrādājumi, kā arī pārstrādāti augļi un dārzeņi.
Kādēļ tāds nodoklis vajadzīgs?
Pie minētajiem rādītājiem Protams, cukuru saturošu produktu nodokļa galvenie mērķi būtu ne jau nodokļa iekasēšana, bet tieši pretēji - jo mazāks nodoklis, jo labāks šī pasākuma rezultāts, ja vien to neizraisa pelēkā ekonomika. Galvenie mērķi - patērētāju uzvedības maiņa, ražotāju recepšu pielāgošana cilvēku veselības vajadzībām un sabiedrības informētība. Gan attiecīgā Pasaules Veselības Organizācijas ziņojumā, gan universitātes Ungārijā pētnieku rakstā apgalvots, ka tieši šādi mērķi esot sasniegti ar veselības nodokli Ungārijā (pētnieki, gan, ir rezervētāki).
Ungārijas nodoklis
Protams, šis ir ārkārtīgi plašs un sarežģīts jautājums. Tomēr Ungārijas veselības nodokļa (arī kaitīgos taukus un sāli saturošai pārtikai) stūrakmeņi ir:
neaplikt mazo biznesu, kam nav ar svītru kodu fasētas produkcijas (tirdziņos u.tml.), ar apjoma ierobežojumiem (piemēram, 50 litri vai kg gadā);
ar nodokli apliekamo preču identificēšana ar objektīvu kritēriju - Kombinētās nomenklatūras kodu (4 ciparu grupa, kas ir viegli nosakāma) un cukura un saldinātāju daudzumu uz 100 gr. vai ml. produkta;
nodokli pēc analoģijas maksātu pēc Latvijas dabas resursu nodokļa principa - ražotājs vai pirmais, kas attiecīgo preci ieved Latvijā;
Ungārijā šo nodokli iezīmē veselības mērķiem un attiecīga komisija lemj par veselību veicinošiem projektiem, kuros šo nodokli būtu jāiegulda.
Līdzīgi nodokļi - arī citur
Līdzīgi nodokļi, gan mazākā apjomā, pastāv Norvēģijā, Somijā, Dānijā, Portugālē. Ungārijai līdzīgs nodoklis jau sen ieviests Meksikā. Ideāli, protams, ja šo varētu harmonizēt visā Baltijā. Taču šis nu šķiet jautājums, kur nešķiet korekti gaidīt ES valstu kritiskās masas sasniegšanu. Ieguldījums cilvēku veselībā ir ieguldījums arī Latvijas ekonomikā. Te, starp citu, klasisks video, ko nereti izmanto kā uzskates līdzekli biznesā par to, cik cilvēki nepieciešami kritiskās masas sasniegšanai, lai veidotos kustība (šajā gadījumā - dejas). Ar idejas līderi vien nepietiek, bet ar to pārmaiņas var sākties..
Pārdzīvot
P.s. Te prātā atkal nāk Peter Attia bestselleris Outlive un daudz plašāks nepieciešamais skats uz veselības jautājumiem. Tai skaitā valstiski kaitniecīga ir VID nostāja par super-šauru interpretāciju jaunā PVN atbrīvojuma sportam piemērošanu (mums ir viena nepatīkama uzziņa par šo). Cerams, ka FM tik šaurai VID nostājai nepiekritīs. Taču, ar kaut ko jāsāk un cukuru saturošu produktu nodoklis liekas atbilstošs mehānisms.