IFA novērotās globālās tendences (1)
Pasaulē lielākais nodokļu pasākums ik gadu sapulcina 1-2 tūkstošus nodokļu ekspertu no visas pasaules. Tiesneši, administrācija, advokāti, akadēmiķi dalās pieredzē gan formāli, gan ne pārāk.
Kādas tendences IFA šogad?
Grūti jau nedēļas laikā izrunāto iepakot kādos īsos teikumos, bet nu jāpamēģina. Šoreiz - atziņas īsumā par aktuālāko visā pasaulē. Pēc tam iespēju robežās lobīšu tēmas detalizētāk.
Piemirsti PVN izpratnes avoti
Mums šķiet, ka PVN centrs ir ES, bet PVN ir ieviests vairāk kā 170 valstīs. Tādēļ nevajadzētu arī aizmirst citus piemērošanas un interpretācijas avotus, piemēram, OECD vadlīnijas, kas minētas slaidā.
Kā Kanāda cīnās ar PVN nemaksāšanu?
Interesanti, ka Kanādā PVN reģistrācijas brīdī jāiemaksā drošības depozītu 50% plānotā PVN apmērā.
Eiropas priekšrocība pār Āziju
Āzijas valstis ar skaudību skatās uz ES sistēmu par PVN reģistrāciju tikai vienā no valstīm priekš visa ES tirgus.
Kā finanšu institūcijas kļūst par iekasētājiem?
Interesanti, ka Kolumbijā pastāv iespēja, ka kredītkaršu un finanšu institūcijas iekasē digitālo platformu PVN. Jāpavēro arī Brazīlijas finanšu sistēmu - kāda turienes advokāte stāstīja, ka viņu norēķinu sistēma esot īpaši advancēta un vairs neparedzot bankas kā norēķinu starpniekus. Varbūt tas mums nav jaunums - labprāt dzirdētu kāda eksperta komentāru par šo - cik ļoti tas iespējams vai jau pastāv pie mums?
Kas ir faktiskās norises vieta?
PVN likums nosaka, ka kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem sniegšanas vieta ir attiecīgo pasākumu faktiskās norises vieta. Taču, kas ir pasākumu norises vieta, ja IT nodrošinājums un pārdevējs (uzņēmums) atradās ES, bet mākslinieki - ārpus ES? Geelen ES tiesas lieta noteica, ka, kaut arī IT nodrošinājums un uzņēmums atradās Nīderlandē, pakalpojuma sniegšanas vieta bija ārpus ES, jo mākslinieki bija Filipīnās. Tomēr turpmāk šo principu precizēja, ka šādus pakalpojumus jāapliek tur, kur ir klients. Slaidā minētās 2 ES tiesas lietas palīdzēs izburties par šo tēmu.
PVN sistēmas izmaiņas Uber un Bookking klientiem
ES valstis saprot, ka taksometru un viesnīcu platformu PVN (ne)piemērošanas kārtība čakarē tirgu pārējiem konkurējošiem biznesiem. Tādēļ drīz šie caurumi tiks aizlāpīti un visu apliks ar PVN klientu valstī, piemēram, pat tad, ja zem platformas esošā taksometra SIA vai IK nav PVN maksātājs.
Kur jau pastāv un kur plānoti e-rēķini PVN pasaulē?
Visa Dienvidamerika jau padsmit gadus dzīvo ar e-rēķiniem. ES tikai tagad lēnām ievieš e-rēķinus (deklarētus reālā laikā), bet Latīņamerikā tā jau kādu laiku ir ikdiena. E-rēķini Dienvidamerikā ieviesti jau kopš 2003.g. (Čīlē). Tam ir ne vien ietekme uz PVN (karuseļu ātrāka atklāšana), bet uz UIN deklarāciju automatizēšanu, publisko iepirkumu sakārtošanu, utt. Brazīlijā pat aplikācijā redz lētākās degvielas cenas, kur info nāk no e-rēķiniem/čekiem. ES joprojām notiek lielas diskusijas par info apjomu, ko platformām jādod administrācijām un ar to saistīto nodokļu maksātāju tiesību aizsardzību. Skatoties uz jaunajiem PVN plaisas rādītājiem, nav pārsteigums, ka tieši Vācija, Rumānija un Francija ir prasījusi ES atļauju ieviest e-rēķinus ātrāk par ES plānoto 2028.-30.g. Somijā pārdevējam jāizsniedz e-rēķinu, ja pircējs to prasa. Rezultātā Somijā ap 90% darījumos lieto e-rēķinus. Tas korelē ar Somijas PVN plaisas labajiem rādītājiem.
2 pieejas ārzemju PP peļņas noteikšanai
Kā noteikt peļņu uzņēmuma ārzemju pastāvīgai pārstāvniecībai? Pastāv OECD parauga nodokļu konvencijas 2010.g. pieeja un 2017.g. pieeja. Pretēji intuīcijai, palielinājies to OECD valstu skaits, kas atbalsta 2010.g. pieeju. Arī Latvija.
Dejas ap somu pensionāriem Portugālē
Interesanta diskusija izveidojās par t.s. ‘labās gribas’ principu nodokļu sakarā. Kā piemēru ķidāja Portugāles-Somijas nodokļu konvenciju, kas ļāva aplikt Somijas pensionāru ienākumu tikai Portugālē, ja viņi dzīvoja Portugālē. Savukārt, Portugāle arī nepiemēroja šādam ienākumam IIN. Rezultātā daudzi turīgie somu pensionāri pārcēlās uz Portugāli. Pēc skandāla ap šo problēmu abas valstis noslēdza jaunu nodokļu konvenciju, bet Portugāle to ilgi neratificēja, jo tas nebija viņu interesēs. Tad Somija atcēla veco konvenciju un tad pensionāri Portugālē vairs nebaudīja konvencijas aizsardzību. Šis ir kārtējais piemērs, ka varam runāt par cēliem principiem, bet valstu fiskālās intereses tomēr stāv tam pāri.
Par strīdu risināšanas labākām praksēm
Tiesu pārstāvji aktīvi piedalās
Slaidā redzama Francijas administratīvo tiesu noslodze nodokļu lietās. Tur, starp citu, tiesneši specializējas nodokļu lietās. Starptautiskās nodokļu tiesnešu asociācijas (jā, ir tāda asociācija) viceprezidents P.Martin no Francijas Augstākās tiesas dalījās pieredzē par virtuvi, kā tiesneši veido judikatūru, lai tā nebūtu savstarpējā pretrunā. Francijā nodokļu lietās gandrīz visu izskata rakstveida procesā. Tomēr tiesnesis var veidot sanāksmes, lai skaidrotu sarežģītas tehniskas detaļas. Tur svarīga loma arī ģenerāladvokātiem - vai nebūtu labi arī mums tādus ieviest? Nu jau vairākus gadus IFA piedalās arī ES tiesas ģenerāladvokāte Kokott. Starp citu, ģenerāladvokāte Kokott iemeta arī akmentiņu nodokļu plānotāju lauciņā - ka tiesa varētu palīdzēt sameklēt saprātīgu balansu, lai advokāti neslēptos aiz konfidencialitātes, darot varbūt ne vienmēr tās korektākās lietas.
Portugāles labie piemēri
Nodokļu strīdu lietas Portugāles tiesu 1.instancē vilkās līdz pat 6 gadiem. Pēc nodokļu arbitrāžas (kas aizvieto 1.instanci) ieviešanas 2011.g. tur nodokļu strīdus izskata 6 mēnešu laikā! Tomēr arī šai ziņā nav viss tik rožaini - tikai 20% lietu iet uz arbitrāžu (pārējie 80% - uz 1.instanci), jo arbitrāžas nolēmumu esot grūtāk apstrīdēt. Kā nodrošināt nodokļu arbitrāžas neitralitāti? 95% gadījumu pati arbitrāža (ne strīdus puses) nominē tiesnešus, jo tā esot nodokļu maksātājam lētāk. Arbitrāžā - juristi un ekonomisti ar 10 g. pieredzi. Ar loteriju sadala lietas starp arbitrāžas tiesnešiem. Puses var apstrīdēt izvēlēto tiesnesi.
Ļoti svarīga atziņa no Portugāles tiesneses: tiesa drīkst lemt, liekot taisnīguma principu virs likuma burta - drīkst atcelt uzrēķinu, kas atbilst likumam, bet ir netaisnīgs.
Investīciju aizsardzība
Investīciju aizsardzības līgumi ļauj vērsties arbitrāžā pret valsti, ja pēc investīciju veikšanas valsts ar jauniem nodokļiem samazina plānoto peļņu. Tā varētu būt viela pārdomām pirms oportūnistisku ideju par jaunām valsts nodevām ieviešanas. ES valstis par šo esot satraukušās, jo pārāk daudzos gadījumos tās sākušas zaudēt šādas lietas. Tomēr ES ietvaros esot vienošanās nepiemērot investīciju aizsardzības līgumus - šo aspektu būs jāpapēta sīkāk. Piemēram, zemāk - slaids par lietu, kurā Indija zaudēja zem investīciju aizsardzības līguma, jo nodokļu likumam bija atpakaļejošs spēks.
Eiropas Cilvēktiesību tiesā
Tika analizēta arī interesanta Eiropas Cilvēktiesību tiesas lieta, kurā attaisnoja šogad ziņotāju, kas nodeva PWC Luksemburgā klientu konfidenciālus datus medijiem. Vai tas ir konfidencialitātes beigu sākums? Darba devējiem tagad rūpīgi jāvērtē, kādos gadījumos šāda darbinieka rīcība var būt attaisnojama un kādi dati katram vispār ir pieļaujami.
Savukārt, šogad kādā citā ECT lietā tiesa atzina kā nesamērīgu Ungārijas likumu, kas ļāva publiskot nodokļu parādnieku vārdus, adreses un parādu summas.
Pirmais pīlārs
Te - labs shematisks izklāsts, kā strādās Pillar 1 konvencija. To piemēros globālajiem digitālajiem biznesiem ar apgrozījumu virs EUR 20 miljardiem, lai tie nodokli maksātu arī klientu tirgos pat, ja tur nav reģistrēta uzņēmuma (teksts pēc 4 gadu darba publicēts OECD portālā).
Otrais pīlārs
OECD prezentēja skatu uz Pillar 2 (15% minimālais globālais UIN) ietekmi uz ekonomikām. Parādīsies iepriekš neredzami 200 miljardi. Attīstības valstīs var samazināt UIN likmes, ja palielinās bāzi, atceļot izņēmumus. Labs materiāls paskatīties kritiski uz valstu UIN. EK saņēmusi vairāk kā 400 dažādu jautājumu par Pillar 2 direktīvas ieviešanas interpretāciju, arī 5 ES valstu paziņojumu par šīs direktīvas atliktu ieviešanu - 3 Baltijas valstīs, Maltā un Slovākijā.
Top 4 jaunas ES direktīvas nodokļu jomā
Mazliet par tām visām jau pieskāros vairākos blogos. Te - linki uz pāris blogiem par šīm direktīvām: https://open.substack.com/pub/janistax/p/3-jaunas-uin-befit-es-direktivas?r=1w5oik&utm_medium=ios&utm_campaign=post…
Te - par vēl vienu direktīvas projektu: https://open.substack.com/pub/janistax/p/faster?r=1w5oik&utm_medium=ios&utm_campaign=post
Kas ir ekonomiskā būtība un kas to nosaka?
Uzņēmumiem jānodrošina to ekonomisko būtību - tukšu pastkastīšu laiks ir beidzies. Taču, kas ir uzņēmuma ekonomiskā būtība un kas to regulē? Te - zobrati, kas to ietekmē, kas liek visai nodokļu ekspertu sabiedrībai kasīt pakausi.
Konvencija par konvenciju piemērošanu
Interesanta bija arī diskusija par jauno grāmatu par nosaukumā minēto tēmu saistībā ar nodokļu konvenciju interpretēšanu. Cita starpā - cik saistoši ir citu valstu tiesu spriedumi, lai interpretētu nodokļu konvenciju normas. Vai termins lidaparāts ietver dronus? Vai pastāvīgā pārstāvniecība ietver mobilo telefonu kabatā?
Darbaspēka mobilitāte: The house is on fire!
Daudzas kompānijas norāda slaidā minētajā pētījumā, ka globālā mobilitāte viņiem šobrīd ir ikdiena. Top3 problēmas: 1. Pastāvīgās pārstāvniecības riski, 2. Migrācijas (vīza, utt) juridisko prasību ievērošana, 3. Darbaspēka nodokļi. Bija piedāvāti arī risinājumi un drīz tie nonākšot līdz OECD un ES dalībvalstīm.