Izmaiņas nodokļos ar 2024.gadu

MK vakar, 9.oktobrī atbalstīja vairākus priekšlikumus izmaiņām nodokļos no 2024. gada. Vai ir kādi pārsteigumi?

Jau zināmās lietas

Jau augustā rakstīju par MK publicētajiem nodokļu sistēmas likumu grozījumiem, kas ies uz 24.gada budžeta paku. Salīdzināsim, vai tagad parādījušies kādi jaunumi? Budžeta pakai klāt nācis banku UIN avanss, bet arī par to jau rakstīju. Vēl jāņem vērā, ka FM turpina darbu pie nodokļu politikas pamatnostādnēm 24.-27.gadiem - šai ziņā līdz gada beigām sagaidāmi jaunumi, lai uzņēmumi varētu ilgtermiņā plānot darbu. Pagaidām, gan, pāragri runāt par kādām pārmaiņām šī plāna sakarā, jo nekādi lēmumi vēl nav pieņemti.

Varēja būt, bet nebija..

Dungojot prātā Bumbieres dziedāto Paula dziesmiņu, no budžeta pakas likumprojektiem redzu, ka diemžēl tajos nav iekļauts akcīzes nodokļa kafijai svītrošanas no likuma jautājums, jo nekāda cita pamatojuma, izņemot valsts kases papildināšanu, šim nodoklim nav.

Garām palaistā iespēja sakārtot..

Tāpat budžeta pakā neredzu risinājumu autoratlīdzību nodokļu epopejai. Mikrouzņēmumu nodokļa slogu grozījumu projektā paredzēts samazināt, atsakoties no 40% likmes - paliks tikai 25% likme. Tomēr, lai cilvēki, kas nekad neko nav maksājuši, nāktu iekšā sistēmā un sāktu izmantot automātisko norēķinu (saimnieciskās darbības ieņēmumu konta) priekšrocības, likmei būtu jābūt vismaz uz 1/2 mazākai.

Par pārrobežu (ES) kopīgu nodokļu auditu

Budžeta pakā virzīti arī grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Iniciatīva ir saistīta ar nepieciešamību pārņemt Direktīvu par administratīvu sadarbību nodokļu jomā attiecībā uz kopīgu revīziju. Projekts paredz, ka citu ES dalībvalstu kompetentajām amatpersonām, kas piedalās kopīgajā uzraudzībā, ir atļauts iztaujāt fiziskās personas un izskatīt oficiālus dokumentus kopā ar nodokļu administrācijas ierēdņiem atbilstoši Latvijā noteiktajai kārtībai. Tas nozīmē, ka ārzemju administrāciju ierēdņiem un nodokļu maksātājiem Latvijā jāievēro Latvijas auditu, t.sk. lēmumu apstrīdēšanas, kārtību. Jocīgi, vien, ka 21.gadsimtā administrācijai jānogādā nodokļu maksātājam attiecīgo ziņojumu 60 dienu laikā kopš izdošanas.

Jau pieņemts - CbCR ziņojumi būs publiski!

Visu jaunumu plūsmā nepamanīts paslīdējis garām jauns likums, ko prezidents jau izsludinājis 27.septembrī un tas stājas spēkā 11.oktobrī: Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums. Likumā ieviesta Direktīva 2021/2101, kas, vienkāršiem vārdiem, paredz publiskot lielo (ar virs EUR 750 milj. apgrozījumu) koncernu t.s. country-by-country reporting (CbCR), jeb pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām, neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.

Sarosījusies arī opozīcija

Šogad beigsies 5% PVN piemērošanas termiņš Latvijai raksturīgiem pārtikas produktiem, tajā skaitā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Opozīcija iesniegusi likumprojektu, kurā paredzēts gan pagarināt šīs normas piemērošanu līdz 2027.gadam, gan paplašināt preču klāstu uz likuma pielikumā minētiem pārtikas produktiem: maize, svaigā gaļa, svaigas vai atdzesētas zivis, piens, siers, biezpiens, mājas siers, krējums, raudzēta piena produkcija, svaigi augļi, ogas un dārzeņi. Lai gan paredzams, ka šo priekšlikumu noairēs, jautājums par 5% augļiem un dārzeņiem pagaidām paliek atvērts. Ar esošajiem likumprojektiem izskatās, ka nākamgad šim visam būs jāpiemēro 21% likmi. Opozīcija arī iesniegusi priekšlikumus par 12% PVN restorānu biznesam.