Šodien ir skumīga diena, jo atvadāmies, vismaz uz kādu laiku, no izcila tiesību zinātnieka, advokāta un LU profesora. Jānis vislabāk zināms kā lietu, mantošanas, intelektuālā īpašuma un Romiešu tiesību eksperts. Tādēļ gribas apstāties, padomāt un atcerēties.
Daudziem, arī man, pirmā tikšanās ar profesoru bija 90.gadu sākumā, LU mācību solā. Ar kursabiedriem Uģi Cielēnu un Tomu Zeikatu sabakstījāmies, ka šis nu gan ir reāls džeks. Tas nozīmēja, ka viņš bija interesants, aizraujošs. Stāsti par seno Romu brīžiem jaunajiem puikām likās labāki par standap komēdiju priekšnesumiem. Un tas arī ir labākais, ko profesors vispār var paveikt – ieinteresēt, likt ieklausīties un domāt, ielikt pamatus, atstāt ierakstus cilvēku, ar ko profesors saskaras, sirdīs. Pats, gan, tik tagad tā pa īstam sāku saprast Romiešu tiesību nozīmi, kad pusmūžā meklēju atbildes, kādēļ ir viss tā, kā ir un vai nebūtu labāk savādāk. Tieši tad ir svarīgi saprast saknes, bet Romiešu tiesības ir viena no lielākajām antīkās pasaules kultūras vērtībām, kuras ietekmi joprojām redzam daudzos mūsdienu likumos.
Mūsu jomas – nekustamā īpašuma Jānim un nodokļu Jānim – īpaši bieži nepārklājās, ar dažiem izņēmumiem. Nejauši reiz jau daudzus gadus pēc studiju beigām satikāmies kādā Rīgas ēstuvē. Ieraugot profesoru, saņēmu dūšu un kā bijušais students piegāju apsveicināties, bet viņš laipni piedāvāja apsēsties un aprunāties, pastāstīt par sevi. Šī mazā epizode izveidoja kontaktu, kura rezultātā profesors pat atsūtīja pa kādam klientam, kam nepieciešama nodokļu palīdzība.
Interesanti, ka Jāņa intervijā Jurista Vārdam nosauktais dzīves un profesijas pamatprincips ir Laissez-faire (ļauj darīt). Šis princips ir pat samērā lielā saskarē ar nodokļiem. Tas paredz pēc iespējas minimālu regulējumu darījumu attiecībās – tirgus pats visu noregulēs. Šim principam ir arī nodokļu aspekts, kas 19.gs. beigās paredzēja ideālo modeli – vienīgo nodokli – zemes vērtībai, neņemot vērā uz zemes esošās ēkas. Tas ļautu aiziet no tādiem neefektīviem un negodīgiem nodokļiem kādi ir ienākuma un tirdzniecības nodokļi, bet valsts budžeta pārpalikumu jāsadala atpakaļ iedzīvotājiem. Šīs domas atbalstītāji bija tādi ievērojami prāti, kā John Locke un Adam Smith. Pēdējais ir teicis, ka šāds zemes vērtības nodoklis nerada ekonomikas neefektivitāti, atšķirībā no citiem nodokļiem, un tam ir progresivitātes efekts. Šāds nodoklis arī samazinātu spekulācijas ar nekustamo īpašumu un mazinātu vēlmi nelietot zemi. Lieki piebilst, ka šis ir viens no visvieglāk iekasējamiem nodokļiem. Tātad, atšķirībā no aplokšņu algām, tā iekasēšanai vajadzīgs neliels resurss. Nu re, pat aizejot profesors ir iemācījis šo to jaunu un daudziem vēl iemācīs visus nākamos gadus.
Laipnība laikam ir atbilstošs vārds, kas Jāni raksturo. Vēl, droši vien – latviešiem raksturīgais pieticīgums.
Reiz Jānim uzdeva jautājumu par viņa lielāko sasniegumu, uz ko viņš teica – audzēkņi, kas saprot un no kuriem varu mācīties.
17.05.2011., Jurista Vārds
Pat viņa runas veids izstaroja laipnību, labu humora izjūtu, asu prātu un labu atmiņu. Bez tās nu nekādi nevarētu tikt galā ar dažādo senās Romas personāžu un ar viņiem saistīto notikumu, kā arī latīņu valodas atcerēšanos. Nu, piemēram.. Daudziem mūsdienās liekas ievērības cienīgs stāsts par juristu, oratoru, dzejnieku, filosofu un tautas iecienīto valstsvīru Cicero, kas Romas vadībā aizstāvēja tās likumus un vērtības. Taču ap 63.g. pirms Kristus pret viņu, lai pats tiktu pie varas un visiem (tai skaitā sev) atlaistu parādus, sacēlās bankrotējušais Catiline. Arī šajā stāstā neiztikt bez nodokļiem, jo informācija par sazvērestību, kas gatavojas pret pilsētas vadību, nāca no cilts, kas atnāca uz pilsētu, lai pret šo informāciju prasītu no Senāta atbrīvojumu no nodokļiem. Dzirdēts stāsts par tiekšanos pie varas dēļ ideoloģijas (tautas labuma) vai ambīcijām. Tomēr ne viss ir tik melns un balts – Cicero kopā ar Senātu un Caesar ironiskā kārtā panāca. ka Cateline un viņa sabiedrotos soda ar nāvi bez likumā paredzētā tiesas procesa. Cicero nosauca par Tēvzemes tēvu. (Gleznā bloga sākumā – Cicero apsūdz Catiline).
Paskatījos uz savu grāmatplauktu. Arī tur Jānis atstājis savu būtisku artavu Latvijas juridiskās domas attīstībā – Civillikuma Lietu tiesību komentāri, Lietu tiesības, Intelektuālais īpašums, Ķīlas tiesības..
Šovakar pateicībā profesoram noteikti paņemšu glāzi laba dzēriena, kādu no grāmatām par Seno Romu un fonā uzlikšu kādu atbilstošu mūziku. Esmu pārliecināts, ka līdzīgas pārdomas un atmiņas ir veselai juristu paaudzei.
Parcam verbis: gratuita sunt. (Aiztaupīšu vārdus, jo tie būtu veltīgi.)