Jauns nodoklis energo-uzņēmumu virspeļņai
Regula būs, un pavisam drīz
Šoreiz jau ES līmenī - 14.09.2022. Eiropas Komisija publicēja priekšlikumu Padomes regulai par "ārkārtas iejaukšanās pasākumiem, kas veicami, reaģējot uz augstām enerģijas cenām". 30.09.2022. ES dalībvalstu enerģētikas ministri panāca politisku vienošanos par atbalstu Regulai. Ņemot vērā jautājuma steidzamību, regula tiks pieņemta rakstiskā balsojumā 2022. gada oktobra sākumā, pēc tam tā tiks publicēta ES Oficiālajā Vēstnesī un stāsies spēkā nākamajā dienā, tā kā te viss notiks ļoti ātri.
Kādus galvenos pasākumus ietver Regula?
dalībvalstu pienākums samazināt kopējo elektroenerģijas patēriņu;
regulas darbības jomā ietilpstošajiem elektroenerģijas ražotājiem noteiktā tirgus ienākumu augšējā robeža ir 180 eiro par vienu MWh saražotās elektroenerģijas un ienākumu, kas pārsniedz augšējo robežu, izlietojumu galapatērētāju atbalstam;
pagaidu (vienreizēju) solidaritātes iemaksu, kas piemērojama naftas, gāzes, ogļu un pārstrādes nozarē gūtajai virspeļņai.
Kā aprēķināma Solidaritātes iemaksa?
Plānots, ka Solidaritātes iemaksa tiek aprēķināta ar atpakaļejošu datumu - no 01.01.2022. To piemēros peļņas daļai, kas pārsniedz 20% peļņas pieaugumu, salīdzinoši ar vidējo ar nodokli apliekamo peļņu trijos gados, kas sākās 01.01.2019. Piemērojamā likme solidaritātes iemaksas aprēķināšanai būs vismaz 33%. Tātad, ja šādas nozares uzņēmumam iepriekšējos 3 gados ar UIN apliekamā peļņa bija vismaz EUR 1 milj. gadā, tad šī gada peļņa virs EUR 1,2 milj. apliksies ar 33% Solidaritātes iemaksu.
Kuri uzņēmumi maksās Solidaritātes iemaksu?
Solidaritātes iemaksa attiecas uz uzņēmumu, kas vismaz 75% no apgrozījuma saņem no saimnieciskās darbības jēlnaftas (degslānekļa) ieguves, pārstrādes (extraction, mining, refining of petroleum) un/vai koksa produktu ražošanas jomā, saskaņā ar atbilstošo NACE klasifikāciju, ja vien dalībvalstis nav noteikušas līdzvērtīgus valsts pasākumus.
Izskatās, ka par uzņēmumiem, uz kuriem attieksies jaunais nodoklis, vēl zinātnieki strīdēsies. Taču pagaidām, paskatoties NACE klasifikācijā dziļāk, uzgāju Eiropas Komisijas viedoklim, ka Solidaritātes iemaksas regulējuma tvērumā būtu jāiekļauj šādas darbības, kas saistītas ar degslānekļa rūpniecību, kas ietverta NACE klasēs:
6.10 jēlnaftas ražošana;
9.10. naftas un dabasgāzes ieguves atbalsta darbības;
19.20 naftas pārstrādes produktu ražošana;
49.50 cauruļu transports.
Kuriem uzņēmumiem noteiks ienākumu EUR 180/MWh griestus?
Tirgus ienākumu augšējā robeža attiecas uz elektroenerģijas pārdošanu, kas saražota no šādiem avotiem: a) vēja; b) saules (siltuma un fotoelektriskā); c) ģeotermālā; d) hidroenerģija bez rezervuāra; e) biomasas degviela (cietā vai gāzveida biomasas degviela), izņemot biometānu; f) atkritumi; g) kodolenerģija; h) brūnogles; i) jēlnafta un citi naftas produkti; j) kūdra.
Ko valsts drīkstēs darīt ar iegūto naudu?
Dalībvalstīm jāizmanto ieņēmumus no šī ieguldījuma, lai sniegtu finansiālu atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem un lai mazinātu augsto elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenu ietekmi.
Izskatās, ka nianses vēl steigā tiek pieslīpētas
Nav skaidrs, vai šis nodoklis neaizsniegsies arī uz 2023.gadu un vai par pamatu ņems vidējo 3 vai 4 gadu peļņu. Iespējams, Regulas tekstā vēl precizēs uzņēmumu loku, uz kuriem būs attiecināma Regula. Dalībvalstis var saglabāt līdzvērtīgus valsts pasākumus, ciktāl tie ir saderīgi ar regulas mērķiem un rada vismaz salīdzināmus ieņēmumus.
Vai nodoklis būs apstrīdams?
Par nodokļa tiesiskumu ES klīst dažādas juristu versijas par iespējām to apstrīdēt ES tiesā, it sevišķi saistībā ar tā atpakaļejošo spēku. Vismaz tehniski virkne no argumentiem šķiet korekti. Piemēram, ES kompetence regulēt tik netiešo nodokļu jomu, nevis visu, kas ienāk prātā. Tomēr pagaidām iespējamība veiksmīgai apstrīdēšanai šķiet apšaubāma. Tas vairāk ir politisks lēmums.
Vai ir jau precedenti?
Līdzīgs nodoklis jau ieviests šogad Lielbritānijā un turpat jau vēsturē reiz bijuši šādi nodokļi pēc 2. Pasaules kara. Šādi nodokļi parasti ir vienas reizes pasākumi ar atpakaļejošu spēku. Vienīgi Lielbritānijas nodokļu guru komentēja, ka nodokļa ieviešanas laiks ir nekorekts. Nodokli jāievieš tad, kad cenas atgriezušās normālā līmenī. Pretējā gadījumā uzņēmumi jauno nodokli nekavēsies pārlikt uz klientiem.
Vai vienlīdzīgāka par citām ir tik enero-nozare?
Šai sakarā man rodas jautājumi arī par citām nozarēm - kādēļ, piemēram, farmācijas kompānijai par vakcīnu virspeļņu nepiemērot līdzīgu nodokli? Farmācijas peļņa (vai marketings tomēr nav pārdošana), protams, vispār ir īpašs stāsts kādam citam blogam.