Jautājumi ES tiesai par valdes atbildību
Lai gan jautājumu risina Nīderlandes tiesa, arī mums valde pie zināmiem nosacījumiem var atbildēt par uzņēmuma nodokļu parādiem.
Ko tieši jautā ES tiesai?
Pagājušā gada nogalē EST uzdots jautājums, vai ES tiesību normām un principiem (t.sk. proporcionalitātes) atbilst situācija, kad juridiskas personas direktoram, kas nav izpildījusi pienākumu paziņot nodokļu iekasētājam par nespēju samaksāt nodokļu parādus, tiek uzlikta atbildība par juridiskas personas nodokļu parādiem? Tiesa arī jautā vai atbildei būtiski, ka direktors rīkojies labā ticībā un nav iesaistīts nodokļu izkrāpšanas pasākumos.
Ko paredz proporcionalitātes (samērīguma) princips?
Tas ir viens no ES pamatprincipiem. Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums ir aizliegts, ja vien pārkāpumam ir attaisnojums. Šādam pamatojumam ir jābūt samērīgam. Tas nozīmē, ka pasākumam ir jāatbilst attiecīgajam mērķim un tas nedrīkst pārsniegt to, kas ir nepieciešams šī mērķa sasniegšanai. Apsverot, vai pasākums ir vai nav samērīgs, ir jāapsver, vai ir pieejami mazāk ierobežojoši līdzekļi mērķa sasniegšanai.
Fakti
Direktors bija arī vienīgais akcionārs holdinga kompānijā (HK) Nīderlandē. Savukārt, šī holdinga kompānija bija direktors un vienīgais akcionārs operējošam biznesam (OB). Jā, Nīderlandē arī juridiska persona var būt direktors. 2019.g. martā HK pārdeva šīs akcijas nesaistītai personai. Pēc tam par periodu līdz šai akciju pārdošanai OB radās papildus PVN un algas nodokļu saistības. OB tās nevarēja samaksāt un 2020.g. OB atzina par maksātnespējīgu. Tad administrācija vērsās pret šo direktoru, jo viņš nebija administrācijai laikus paziņojis par OB nespēju samaksāt. Neskatoties uz to, ka direktors nebija OB direktors, bet bija tik HK.
Ko paredz Nīderlandes likums?
Tas uzliek par pienākumu uzņēmumiem 2 nedēļu laikā pēc nodokļu nomaksas pienākuma iestāšanās ziņot par nespēju samaksāt šo nodokli, lai nodokļu iekasētājs pēc tam varētu apsvērt šī uzņēmuma iekasēšanas politiku. Ja direktors šo 2 nedēļu laikā ir paziņojis, tad viņš/viņa var atbildēt par uzņēmuma nodokļu parādiem tikai acīmredzamas nolaidīgas rīcības iepriekšējos 3 gados gadījumā. Nepaziņošana 2 nedēļu laikā jau automātiski nozīmē šādu nolaidīgu rīcību. Direktoram, protams, pēc tam ir tiesības pierādīt pretējo, bet pierādīšanas pienākums tad ir pārgājis uz viņu.
Nīderlandes tiesas argumentācija
Augstākā tiesa nosprieda, ka (HK!) direktors ir atbildīgs par OB nodokļu parādiem, jo administrācija nebija saņēmusi paziņojumu likumā noteiktajā termiņā. Tomēr tiesa apšaubīja šīs normas samērīgumu, pamatojoties uz sekojošiem argumentiem.
Direktoru solidāro atbildību par uzņēmuma nodokļu parādiem jāskata kontekstā ar ES PVN direktīvas 273.pantu un ES izveidošanas līguma 325(1).pantu. Tādēļ tas nonāk ES tiesas kompetencē. Būtībā abi panti runā par ES valstu tiesībām apkarot nodokļu izkrāpšanu. Tādēļ ES tiesa varēs spriest vai šī direktoru atbildības norma pārkāpj šīs cīņas robežas.
Daudz interesantāka šķiet atsauce uz ES tiesas 2022.g. oktobra spriedumu kādā Bulgārijas lietā. Ar šo nolēmumu noteikts, ka valsts pasākumi, kuru rezultātā de facto ir beznosacījumu atbildība direktoriem, pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai aizsargātu valsts kases tiesības. Vajadzēs papētīt sīkāk mūsu normu atbilstību šim spriedumam.
Pie mums
Mums VID jābrīdina uzņēmumu ar nodokļu parādiem, lai tas iesniedz maksātnespējas pieteikumu. Direktoru atbildība par uzņēmuma nodokļu parādiem tad g.k. ir iespējama, ja valde ignorē šādu VID aicinājumu.