Jūnija nodokļu jaunumu kopsavilkums
Sorainen jau pieradinājis ar kvalitatīvām un apjomīgām ikmēneša nodokļu ziņām. Zemāk - kopsavilkums tiem, kam nav laika detalizētāk lasīt visu. Papildus bonusiņš - īss video ar šo ziņu Top 3.
Jūnija Nodokļu Vēstīs publicētas turpmāk ieskicētās būtiskākās tēmas. Zemāk - arī īss video ar ziņu Top 3.
Tiesību akti
Jau rakstīju, ka FM 13.jūnijā publiskoja analīzi, kas ļauj nojaust, kurā virzienā valdība varētu doties ar nodokļu politiku tuvāko 3 gadu laikā. No šiem dokumentiem, gan, skaidrības vēl maz. Šīs tēmas interesentiem iesaku noklausīties RTU profesora Māra Juruša Nodokļu podkāsta attiecīgo sēriju.
6.jūnijā beidzamā lasījumā pieņemts Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likums, jeb likums par globālo minimālo 15% UIN grupām, kurām apgrozījums ir vismaz EUR 750 m. (Pīlārs 2). Detalizētāk par šo tēmu - iepriekšējos blogos te un te.
FM publiskojusi grozījumu likumā “Par nodokļiem un nodevām” projektu, kur cita starpā paredzēti šādi grozījumi.
Nokavējuma naudu aprēķinās vien 2x mēnesī: 1. un 15.datumā.
No EUR 15 uz 40 palielinās nodokļu parāda slieksni, no kura uzsākama piedziņa.
No likuma izslēgs darījuma aizdomīguma pazīmes.
VID varēs ne tikai atslēgt un apturēt domēna vārdu, bet arī Latvijas teritorijā ierobežot piekļuvi domēna vārdam vai IP adresēm.
Papildināts informācijas uzskaitījums, kas iekļaujams EDLUS par būvlaukumā nodarbinātu personu, kā arī par darba devējiem un būvniecības ierosinātājiem.
Publicēts grozījumu projekts Grāmatvedības likumā, kurā paredzēta elektronisku rēķinu izrakstīšana sākot no 01.01.2026. par preču un pakalpojumu piegādēm starp Latvijas uzņēmumiem. MK līdz 1.7.25. jānosaka e-rēķina aprites kārtību. Jau tagad ir skaidrs, ka 1/2 gads uzņēmumiem tik apjomīga projekta ieviešanai nereti būs Mission impossible, tāpēc jācer uz MK daudz operatīvāku rīcību. Atgādināšu, ka paralēli tam notiek ES ViDA projekts, kas paredz ieviest e-rēķinus arī pārrobežu darījumiem.
Pieņemts, ka 2024.gada 1.oktobrī stāsies spēkā Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā. Tie paredz, ka par plastmasas iepakojumu, kurš ir pārstrādājams, bet netika pārstrādāts, jāmaksā nodokli 0,80 EUR/kg, bet par plastmasas iepakojumu, kura materiāla īpašības neļauj to pārstrādāt un kurš netika reģenerēts pārskata periodā, jāmaksā 1,25 EUR/kg.
2024.gada 1.jūnijā stājās spēkā jauni MK noteikumi par e-AD apriti un kontroli. Visā ES elektroniskais akcīzes preču pavad-dokuments ir ieviests, lai aizstātu papīra vienkāršoto akcīzes preču pavaddokumentu. Līdz šim Latvijā nebija noteikta aprites kārtība vienotajam elektroniskās formas administratīvajam dokumentam. Tādēļ izstrādāti šie detalizētie noteikumi.
Latvijas tiesu prakse: nodokļu maksātāji 3 : 0 VID
Tiesa kādā lietā nosprieda, ka IIN kapitāla pieaugumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas jāpierāda izdevumus, kas samazina apliekamo ienākumu, kaut arī agrāk bija spēkā norma, kas paredzēja šādu pieaugumu neaplikt ar IIN. Šai lietā varētu būt turpinājums.
Kādā citā lietā VID zaudēja lietu Senātā, kur VID atteica priekšnodokli. VID ieskatā personas nodoms nekustamo īpašumu izmantot saimnieciskajā darbībā ir abstrakts. Otrā līdzīga jautājuma lietā VID zaudēja apgabaltiesā. Tur tiesa piebilda, ka VID šīs lietas ietvaros pārkāpj likumu, nepamatojot savus apgalvojumus, bet pārnesot šo apgalvojuma atspēkošanu uz pieteicēju.
Tapuši arī 2 jauni Satversmes tiesas spriedumi nodokļu jomā.
Vienā 13.jūnijā ST atzina par atbilstošām Satversmei IIN likuma normas, kas paredz aplikt ar IIN laimestus no azartspēlēm, tos nesamazinot par izdevumiem. Taču svarīgi, ka ST sniedza tiesību normu interpretāciju, ka laimestu nosaka azartspēļu organizators azartspēļu noteikumos. Tas nozīmē, ka interaktīvajās azartspēlēs pastāv plānošanas iespējas, lai līdzekļus, kuri ieskaitīti spēļu kontā un kuri nav izmantoti, un pēc tam izņemti no spēļu konta, var neuzskatīt par laimestiem.
Jau rakstīju, ka otrā lietā ST nosprieda, ka nav atbilstoši Satversmei Jūrmalas pašvaldības noteikumi, kas ļauj piešķirt NĪN atlaides vien ES un EEZ pilsoņiem. Radās iespaids, ka noteikumos vajadzēja pilsonības vietā paredzēt nodokļu rezidences kritēriju un tad viss būtu ok.
Kādā krimināllietā Senāts nosprieda, ka 3 uzņēmumu vadītāji sodāmi ar 7 mēnešiem aiz restēm, EUR 260k kaitējuma kompensāciju un 4 gadus atstājami bez tiesībām veikt komercdarbību par fiktīva priekšnodokļa iekļaušanu deklarācijās.
ES tiesu prakse
Vācijas uzņēmumam X saistītais uzņēmums Rumānijā Y sniedza apstrādes pakalpojumus X piederošajām precēm. X bija arī PVN numurs Rumānijā. Turienes administrācija uzskatīja, ka X ir pastāvīgā iestāde Rumānijā. EST uzskatīja, ka nav PI tikai tāpēc vien, ka abas sabiedrības ietilpst vienā un tajā pašā grupā vai ka šīs sabiedrības ir savstarpēji saistītas ar pakalpojumu sniegšanas līgumu, vai ka X Rumānijā ir PVN numurs. Šī lieta var būt ievērības cienīga tiem, kam svarīgi pastāvīgās iestādes (fixed establishment) veidošanās kritēriji.
C ir Rumānijas uzņēmums, kas sniedz pakalpojumus uzņēmumiem maksātnespējas procesā un ir apliekams ar PVN.
EST norādīja, ka C bija jāmaksā valstij PVN arī tad, ja atlīdzību parādnieks nevar samaksāt tā līdzekļu trūkuma dēļ.
Interesantāks papildus jautājums bija arī saistībā ar C noslēgto līgumu ar Dānijas uzņēmumu D par tā preču zīmes izmantošanu. Rumānijas administrācija neļāva atskaitīt ikmēneša maksas PVN, jo C varēja iztikt arī bez šīs maksas par preču zīmi. Par šo ES tiesa atgādināja, ka uzņēmumi drīkst atskaitīt priekšnodokli arī tad, ja nav tiešas un tūlītējas saites starp iegādes un piegādes darījumiem, ja iegāde saistīta ar uzņēmuma vispārējām izmaksām.
Visbeidzot, Rumānijas administrācija bija veikusi uzrēķinu, nedodot iespēju nodokļa maksātājam paust savu viedokli. Par to EST atgādināja, ka tiesības uz savu aizstāvību ir fundamentāls ES tiesību princips. Tomēr šī principa pārkāpums ne vienmēr var novest pie administrācijai nelabvēlīga sprieduma. Šāds administrācijai nelabvēlīgs spriedums var būt tad, ja uzklausīšanas tiesību ievērošana varēja novest pie citāda lietas iznākuma.
Vēstīs publicēti arī pāris ģenerāladvokāta viedokļi. Vēsturiski virs 65% gadījumu ES tiesa pievienojas ĢA viedoklim. Vienā ĢA vērtē ieguldījumu biroja renovācijā klasifikāciju. Otrā ĢA vērtējis ar PVN apliekamo bāzi zāļu tirdzniecībā, ja daļu no cenas kompensē valsts veselības aģentūra.
Baltijā briest nopietnas pārmaiņas
Savukārt, par pārmaiņām Lietuvā bija atsevišķs blogs.
Ēnu ekonomika
2024.gada 12.jūnijā prezentēti ikgada Ēnu ekonomikas indekss. Pētnieku A.Saukas un T.Putniņa veiktā darba rezultātā ir secināts, ka ēnu ekonomikas apjomi 2023.gadā Latvijā joprojām ir satraucoši – 22,9% no IKP. Pētījuma prezentācija pieejama šeit. Rezultātu prezentācijas videoieraksts.