Juridisko personu NĪN problēma

Ja SIA pieder daudzdzīvokļu ēka un tā izīrē dzīvokļus un īres līgumi nav reģistrēti zemesgrāmatā, tā saņem NĪN rēķinu ar 1,5% likmi. Ja šie dzīvokļi piederētu iedzīvotājiem, likme būtu 0,2-0,6%.

Starp citu, vēl par vakardienas blogu par čekiem - kolēģi palīdzēja atrast arī manis minēto veco Senāta spriedumu, kas pasaka, ka pat līgums var kalpot par rēķinu, ja tur ir visas PVN likumā prasītās rēķina sastāvdaļas.

PVN likums noteic, kādas ir nodokļa rēķina sastāvdaļas. Lai arī likuma teksts vairāk attiecas uz dokumenta formu un sastāvdaļām, noteicošais, lai dokumentu atzītu par rēķinu, ir tā funkcija, t.i., vai tas atspoguļo darījuma saturu, pieprasījumu maksāt darījuma summu un nodokli. Tādējādi, ja jau vien uz līguma pamata ir veikts maksājums, tostarp arī nodokļa samaksa, tad nav iemesla iebilst, ka līgums nav rēķins.

Ko tieši nosaka likums?

Kritērijs 1,5% likmes piemērošanai ir, ja ēku izmanto saimnieciskās darbības veikšanai (nevis tā pieder juridiskai personai). Tik tālu diskriminācijas nav - norma visiem piemērojama vienādi. Tālāk likums tomēr ļauj piemērot komersantiem samazinātās likmes vien gadījumā, ja īres līgumi reģistrēti zemesgrāmatā. Te paliek interesanti.

Pirmkārt, te diskriminētas tieši fiziskas personas, kas veic saimniecisko darbību, bet nav komersanti. Taču pieņemsim, ka šo nav jātulko tik burtiski.

Tagad iedomāsimies, ka dzīvokļu ēkas īpašniekam īpašumā ir vairākas ēkas, ar desmitiem dzīvokļu katrā. Tas šķiet nesamērīgs administratīvais slogs - reģistrēt katru individuālu īres līgumu ZG. Turklāt, līgumi var būt terminēti. Tātad, jāizseko arī šādu turpināto līgumu pārreģistrācijai ZG.

Atcerēsimies, ka NĪN taksācijas periods ir kalendārais gads, tā kā uz gadu noslēgta līguma reģistrācija ZG janvārī ir bezjēdzīga - pašvaldība atsūtīs 1,5% rēķinu par visu gadu. NĪN aprēķina no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības pēc stāvokļa taksācijas gada 1.janvārī.

Kādēļ šāda sistēma?

Kādu laiku atpakaļ bija problēma, ka bankas atguva dzīvokļus nenomaksāto kredītu vietā un sēdēja uz tiem - tie bija tukši. Bija nepieciešams stimuls, lai tie atgrieztos tirgū. Šobrīd, šķiet, šī problēma vairs nav aktuāla un minētā likmju atšķirība veicina mākslīgus risinājumus.

No otras puses, kas nav saistīta ar nodokļiem, nevajag aizmirst, kādēļ īres līguma reģistrācija ZG ir izdevīga tieši īrniekiem - lai īres līgums būtu saistošs jaunajam īpašniekam, ja dzīvokli īpašnieks kādreiz pārdos.

Ja dzīvojamās telpas īres līguma darbības laikā izīrēto dzīvojamo telpu atsavina, tās ieguvējam ar iepriekšējo izīrētāju noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums ir saistošs tikai tad, ja īres līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā.

Kas par šo ir likuma anotācijā?

Lai nebūtu spekulācijas par normas mērķi, papētīju attiecīgo likuma grozījumu anotāciju. Tur par šo normu ir .. Toričelli tukšums. Šīs normas nemaz nebija likumprojektā, par ko sastādīta anotācija. Tātad, norma parādījusies pēdējā brīdī Saeimā un nemaz nav apspriesta ar sociālajiem partneriem!

Risinājumi

Nr.1 - kreatīvi, bet pārāk riskanti

“Noreģistrējiet vienu īres līgumu uz visiem dzīvokļiem,” kādam uzņēmumam ieteikusi kreatīva kādas pašvaldības darbiniece, jo tā darot daudzi. Droši vien nepadomājot, ka šīm fiziskām personām (jā, īrniekam jābūt fiziskai personai, lai tā būtu īre) tādējādi var rasties reģistrējama saimnieciskā darbība. Šis arī būtu tehnisks risinājums, ko pašvaldībai būtu viegli apstrīdēt dēļ likuma normas par ekonomiskās būtības pārsvaru pār juridisko formu un atsūtīt rēķinu ar 1,5% NĪN likmi.

Nr.2 - ātri, bet, iespējams, maz efektīvi

Pagaidām izskatās, ka loģiskākais, lētākais un ātrākais risinājums būtu rakstīt uz FM, lai viņi groza likumu.

Nr.3 - ilgi, dārgi, bet ar labām izredzēm

Iespējams arī vērsties Satversmes tiesā. Ja problēma ir sasāpējusi daudziem, mūsu vēršanās Satversmes tiesā pret solidaritātes nodokli pierādīja, ka šādā veidā iespējams panākt rezultātu ar būtiski mazākām izmaksām, nekā karojot katram individuāli.

Nr.4 - pārnest maksāšanas pienākumu uz īrnieku

Piedāvāt īrniekam izvēli – īrniekam būs jāmaksā mazais NĪN, ja līgumu reģistrējam (līdz gada beigām) ZG, lielais, ja nē. Likums ļauj pusēm vienoties, kurš ir nodokļa maksātājs – jaunajos līgumos to var iestrādāt. Problēma tomēr var palikt ar jau noslēgtiem līgumiem.

Nr.5 - reģistrēt līgumus ZG

Šiem gadījumiem paredzēta vienkāršota reģistrācijas ZG kārtība - šķiet, ka ZG mājas lapā iespējams iesniegt attiecīgos nostiprinājuma lūgumus bez notāra starpniecības - ar abu pušu elektroniskiem parakstiem. Čakars, protams, ir tik un tā, bet dažu desmitu tūkstošu dēļ varbūt ir vērts tam veltīt laiku.

Vai vēl kāds risinājums ir jums padomā? Rakstiet droši man vai šī bloga komentāros.