Kā citas ES valsts VID no Latvijas paņēma vairākus milj. EUR?
Elementāri - pierādīja, ka Latvijas uzņēmuma biznesa lēmumi pieņemti attiecīgajā valstī, nevis Latvijā. Būs interesanti pavērot, vai Latvijas VID atbildēs ar to pašu uzņēmumiem Delaverā, Luksemburgā?
Acis nepamirkšķinot..
Cīņa starp valstīm par uzņēmumu UIN pieņemas spēkā. No malas pagaidām izskatās, ka šim citas ES valsts (nosauksim to par Vāciju) VID šī bloga sākumā minētajā situācijā ir taisnība. Ja Latvijas uzņēmumu būtībā vada no ārzemēm (ikdienišķos vadības lēmumus pieņem tur), pastāv būtisks risks, ka uzņēmumu uzskatīs par, šajā gadījumā - Vācijas nodokļu rezidentu vai tam konstatēs Latvijas uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību Vācijā. Pirmajā gadījumā Vācijā apliksies visa Latvijas uzņēmuma peļņa, otrajā - uz Vācijā veiktajām darbībām attiecināmā. Daudzās valstīs uzņēmuma nodokļu rezidenci nosaka, saskaņā ar vadības efektīvās atrašanās vietas kritēriju, nevis reģistrācijas kritēriju, kā Latvijā.
Tālāk sākas jautrība
Jo uzņēmums var nonākt dubultas aplikšanas ar nodokļiem situācijā. Tajā brīdī Latvijas VID vēl parasti nav aptvēris, ka to apzaga gaišā dienas laikā un tas nereti vēl visādi palīdz šim Vācijas VID nākt uz Latvijas uzņēmumu un iegūt pierādījumus.. Kad VID nāks apskaidrība, tas sapratīs, ka Vācijas VID ir nevis vienā pusē ar Latvijas VID, bet pretējās. Tad būs MAP process (abu valstu nodokļu administrācijas sēžas pie galda, lai izvillotos - kam lielākas tiesības uz uzņēmuma naudu). Cerams, ka uzņēmumam būs uzkrāti pietiekoši tauciņi, lai to visu tikmēr pārdzīvotu. Un ja administrācijas nevienojas? Tad nodokļu konvencija atklātā tekstā pasaka - dubultā aplikšana. Bad luck.
Var sanākt arī otrādi
Nereti redzēti medijos skaļi paziņojumi par spožiem Latvijas biznesmeņiem, kas no šejienes pārvalda uzņēmumus ārzemēs. Sistēma ar galvenajiem lēmumu pieņēmējiem strādā gandrīz visā pasaulē vienādi. Šajā gadījumā - uz otru pusi. Proti, uzņēmumam ārzemēs, piemēram, Nīderlandē ar direktoriem un dokumentētiem lēmumiem tur, skaidri redzams, ka visu uzņēmumu grupu pārvalda cilvēki no Latvijas. Tad, savukārt, Latvijas VID tikpat labi kādreiz var apķerties, ka tas var iet pēc Nīderlandes u.c. ārzemju uzņēmumu UIN. Vācijas gadījumā Vācijas administrācija visu sākotnējo izpēti veica kādu 1/2 gadu pie sevis Vācijā un tikai pēc tam nāca uz Latviju.
Catch me, if you can..
Kāds teiks - droši, lai Latvijas VID iet un ķer vēju.. Delaverā, Nīderlandē, Kiprā.. Mums viss ir mākonī. Uzpūtīs vējš un mākonis izgaisīs. Taču pie pietiekoši interesantām summām VID var atnākt arī pie lēmumu pieņēmējiem Latvijā un izņemt viņu serverus, izprasīt paroles uz mākoņos sakrātiem datiem. Pat tādi IT profi kā Facebook no šādām darbībām nebija pasargāti un tagad Itālijā gaida potenciālu EUR 1bn PVN uzrēķina lietas risinājumu. Nuix u.c. VID rīcībā esošās big data apstrādes programmas ļaus ātri izfiltrēt apjomīgu datu un sarakstes interesantākos momentus. Un tad sekos tiesas.. 5 gados lielās lietās nekas nenotiek. Vēl pa vidu arī nodokļu advokāti un konsultanti pamatīgi nopelnīs, jo pārrobežu pārbaudes un strīdi ir viņiem īpaši salds kumosiņš, bet uzņēmumiem - ne visai.
Lūdzu, neesiet naivi!
Jebkurai pārrobežu kustībai nepieciešama ekonomiskā būtība. Ja atnāk džeki no Luksemburgas ar fancy izkārtni: Fiduciary services un lozungu “Pie mums varat dabūt gan SPV, gan direktorus ar visu ekonomisko būtību” tā nereti ir vien acu aizmālēšana cilvēkiem ar īstermiņa domāšanu. Tur nopelnīs pakalpojumu sniedzēji, bet parasti uzņēmumam drošības pret nodokļu riskiem no tā nebūs ne tik, cik melns aiz naga. Ok, varbūt mazliet melns būs, bet vai ar to pietiks, lai lielās lietās tiesa nominālajiem direktoriem neskatītos cauri? Ja paveiksies un izdosies atkauties no uzņēmumu nodokļu rezidences riska, par PE un transferpricing jautājumiem nu katrai valstij ir goda lieta patracināt starptautiskos uzņēmumus.