Kā izmeklētāji palīdz VID?

Eirojust, EPPO un FID palīdz VID. Te daži svaigi piemēri - kā, tieši Jūsu e-pastā.

Par abiem turpmāk minētajiem gadījumiem ziņo Sorainen novembra Krimināltiesību aktualitātēs, kam iesaku piesekot, ja Jums interesē uzņēmumu (t.s. balto apkaklīšu) krimināltiesiskie riski.

Eirojust

Eurojust ir ES aģentūra, kas atbild par krimināltiesiskās sadarbības veicināšanu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm. Prokuratūras mājas lapā ziņots, ka oktobrī operācijas laikā visās iesaistītajās valstīs vienlaikus tika pārmeklētas 39 biznesa telpas un dzīvokļi. Aizdomās turamie noslēguši līgumus ar apakšuzņēmējiem Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā, lai slēptu nodarbinātības faktus Vācijā. Iespējamie krāpnieki daļēji izmantojuši dažādas minimālās algas normas attiecīgajās ES dalībvalstīs, lai izvairītos no miljoniem eiro nodokļu nomaksas.

Izmeklēšana “Goliāts”

Te ir viens no blogiem, kur stāstīju, kas ir EPPO (Eiropas prokuratūra). 2023. gada 22. novembrī 8 valstīs (t.sk. Lietuvā) tika veiktas 59 kratīšanas un citi izmeklēšanas pasākumi saistībā ar EPPO Vācijā vadīto darbību, kas vērsta pret noziedzīgām grupām, kas tiek turētas aizdomās par 85 miljonu eiro PVN krāpšanu. Aizdomās turamās personas nodibināja uzņēmumus Vācijā un citās ES dalībvalstīs, kā arī ārpus ES, lai tirgojot preces (kārtējo reizi - elektroniku - g.k. AirPods) tirgotāji pazustu, tādējādi nepildot PVN saistības. Savukārt citi uzņēmumi pēc tam pieprasīja PVN atmaksu no valsts nodokļu iestādēm.

FID pētījums

Šis varētu būt neliels ievads FID plašākam pētījumam par naudas atmazgāšanas riskiem, t.sk. par nodokļu noziegumiem Latvijā, par ko FID šodien ziņoja vebinārā. Par to detalizētāk ceru paanalizēt sīkāk citreiz, taču vairākas lietas uzreiz iekrita acīs.

• Ar minimālās algas celšanos uz EUR 700 no 1.1.24. palielināsies arī kriminālatbildības minimālais limits - no EUR 30k uz EUR 35k.

• Nodokļu jomas ziņojumi uz FID ir ap 1/3 no visiem ziņojumiem.

• Ievērojami apmēri aplokšņu algām ar 1.1.24. būs 7000 (alga, nevis nodokļi).

• Nodokļu jomā izkrāpto naudu noziedznieki vairumā gadījumā izmanto sava dzīves stila uzlabošanai - nekustamais īpašums, izklaides, ceļojumi, luksusa preces.

  • Šķiet, ka tas nozīmē, ka ar šo preču un pakalpojumu pārdevējiem iestādēm arī būtu jāstrādā, lai būtu identificēti pircēji un tad VID varēs pārbaudīt vai attiecīgajam pircējam ir legāli līdzekļi, par ko nomaksāti nodokļi.

• Pārsteidza FID minētais izkrāpšanas apjoms no krāpšanām pa telefonu, investīciju izkrāpšanu un krāpšanu saistībā ar banku norēķiniem - ap EUR 10 milj. gadā.

• Arvien lielāka daļa riskantu maksājumu notiekot, izmantojot finanšu institūcijas Lietuvā.

• FID norādīja uz iespējamiem nodokļu riskiem brīvostās un SEZ.

• Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecības sektorā 2022.g. ir paaugstinājies līdz 35%.

• Termiņ-uzturēšanās atļauju iegūšana caur ieguldījumiem EUR 250k vērtībā ap 95% ieguldīti nekustamā īpašumā, 5% - pamatkapitālā.

• Nākotnes AML riski:

  • virtuālais IBAN un atvērto banku pakalpojumi,

  • AI (un deep-fake),

  • hibrīd-karš,

  • sadarbības pārtraukšana, lai izvairītos no riska (risku pārvaldīšanas vietā)

  • centrālo banku digitālā valūta.

• Nelegālo cigarešu tirgus 2017.-21.g. svārstās starp 0.5-0.3% no tirgus. Nelegālā degviela esot ap 4-7% no tirgus. Nelegālais alkohols - starp EUR 8-13 milj. Vairāk nelegālais akcīzes preču tirgus virzās tranzītā no RUS/BLR uz Rietumeiropas tirgiem, kur cenas ir augstākas, kā Latvijā.

• Ir vairāki tūkstoši gadījumu, kad VID NMP konstatējusi precēm nekorektu muitas tarifu kodu, bet attiecīgo kriminālprocesu skaits 22.g. bija 114, bet 23.g. (pusgadā) - 56.