Kā nodokļu vēsture var izglābt pasauli?
Kad vēlos vairāk uzzināt par pasaules un it īpaši biznesa lietu kārtības jēgu, es uzlieku austiņas un paklausos kārtējo Seta Godina podkāsta Akimbo sēriju. Šī sērija bija man īpaša, jo te Sets runāja par nodokļu vēsturi un jēgu.
Kāda tad ir nodokļu senākā vēsture?
Visi zin, ka Bībelē ir runa ar desmito tiesu. Ķīnā nodokļi bijuši jau 5000 gadu. Sets par pamatu savam stāstam par šo tēmu paņēma Džeimsa Skota grāmatu Pret graudiem (Against the Grain). Kāds sakars nodokļiem ar graudiem? Dž. Skots grāmatā devās pavisam senā vēsturē un stāsta, kādēļ nodokļus par graudu ražu bija vieglāk iekasēt, kā, piemēram, par kartupeļiem. Ražas laikam sākoties graudi bija vienlaikus gatavi un nodokļu iekasētājiem redzami. Pat saimniekam paslēpjoties mežā bija iespēja iekasēt savus 10%. Savukārt, kartupeļu raža nebija pārskatāma un iekasēt 10% no tās nebija tik vienkārši, kā no graudiem. Medniekiem, ogu lasītājiem vai amatniekiem arī bija grūti izsekot. Tādēļ viss, ko nodokļu iekasētājiem vajadzēja darīt, bija - atbalstīt tieši graudu audzēšanu.
Sāls nodoklis
Vēlāk, kopā ar industrializāciju, kad bija nepieciešama nauda kariem, nāca sāls nodoklis. Tas pastāvēja Francijā kopš 14.gs. līdz pat 2.pasaules kara beigām un bija valdībā populārs, jo sāli vajadzēja visiem (ēdiena pagatavošanai un pasargāšanai, siera izgatavošanai, lopu audzēšanai, utt). Zemniekiem bija jāšķiras līdz pat 90% no saviem ienākumiem, lai samaksātu par sāli un maizi, kas daļēji bija par iemeslu Franču revolūcijai. Lai būtu iespējams finansēt 1.pasaules karu nodokļu slogs tuvojās maksimāli iespējamai robežai. Protams, pēc kara neviens šo slogu nesteidzās samazināt vēl ilgu laiku, kā tas parasti notiek ar jebkuru nodokļu palielinājumu. Tādēļ Lielbritānijā kopš 1.pasaules kara ir interesanta paraža - parlaments lēma par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi katru gadu no jauna.
Kas mums no tā?
Tādēļ nāk prātā divas atziņas. Mūsdienās tas sasaucas ar nekustamā īpašuma nodokli - to ir visvienkāršāk iekasēt, jo to neviens nekur nevar ne aiznest, ne noslēpt. Uz to nodokļu iekasētājiem (valdībai) vajadzētu koncentrēties.
Otrkārt, nodokļu iekasētājiem jāatbalsta tos, no kurienes nāk nauda (biznesu), nevis jācenšas pie iespējas sodīt to. Jādomā veidus, kā padarīt nodokļu maksāšanu pēc iespējas vienkāršāku un ērtāku. Pirms tūkstošiem gadu cilvēki saprata to, ko VID vēl joprojām ir grūtības saprast.
Treškārt, tagad gan uzņēmumi, gan cilvēki kļuvuši mobili un tādēļ nereti apmetas valstīs ar zemām nodokļu likmēm. Tikai valstīm vienojoties par kopīgu pieeju šo jautājumu risināšanai iespējams aiziet no t.s. race to the bottom, jeb arvien zemāku likmju piedāvāšanu, līdz uzņēmumi vai cilvēki nemaksā vairs neko vai tuvu tam. Pirmā šāda vienotā rīcība ir globālais minimālais 15% UIN. Līdz šādu globālo risinājumu ieviešanai administrācija darīs to, ko tā parasti dara - ies pakaļ naudai tur, kur vieglāk paņemt.
Galvenā mācība
Nodokļi ietekmē uzvedību un kultūru. Akcīze cigaretēm komplektā ar aizliegumiem smēķēt restorānos un citās publiskās vietās mainīja cilvēku uzvedību. Tagad ir pienācis laiks būtiskām pārmaiņām vides aizsardzības jomā, zaļākā domāšanā, uzvedības un paradumu būtiskā izmaiņās. Ja valdība t.sk. ar nodokļu izmaiņām padarīs mūsu dzīvi un biznesu zaļāku, saules paneļus un elektro-auto izdevīgākus par degvielu vai gāzi, vai jebko, kas rada Co2 izmešus, šie nebūs vairs sliktie nodokļi par kuriem visi kurnēs. Kopā ar attiecīgajām asociācijām mums ir plāns šogad lobēt gan PVN atbalstu energo-efektīvu māju būvniecībai, kā tas ir Vācijā, gan arī citus Zaļā kursa atbalsta nodokļu pasākumus. Ir īstais laiks mainīt paradumus un kļūt zaļākiem ne vien vārdos, bet arī darbos, t.sk. ar nodokļiem mainot cilvēku un biznesu paradumus un kultūru.
Par nodokļu vēsturi vairāk iespējams noklausīties arī šajās Tax Stories sērijās: Pasaulē; Latvijā; un izlasīt šajā rakstā par Latvijas UIN likumu pirms 100 gadiem.