Kā piesaistīt vairāk investorus?

AmCham jau 2022.gada martā publiskojusi vēstuli toreizējam finanšu ministram J.Reiram par to, ka nepieciešama taisnīga nodokļu politika ārvalstu investoriem - fiziskām personām.

Kas minēts AmCham paziņojumā?

“Pašreizējā nodokļu sistēmas ietvarā ārvalstu investori, saņemot dividendes no Latvijas uzņēmuma, nevar pilnībā izmantot dubulto nodokļu konvenciju piedāvātās priekšrocības. Tas rada lielāku nodokļu slogu un nekonkurētspējīgus apstākļus ārvalstu investoriem salīdzinājumā ar Latvijas kaimiņvalstīm. Lai līdzsvarotu esošo nodokļu sistēmu gan vietējiem, gan ārvalstu investoriem, piedāvājam veikt grozījumus likumos “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, izlīdzinot nodokļu slogu fiziskām personām nerezidentiem. Piedāvātās izmaiņas ir tehniskas, un tās nemazinās Latvijas nodokļu sistēmā iemaksāto nodokļu apjomu, taču samazinās nodokļu slogu nerezidentiem Latvijā veiktajām investīcijām un veicinās mūsu konkurētspēju ārvalstu investoru piesaistē.”

Ideja ir laba

Ja investors ir ārzemnieks, viņam savā nodokļu rezidences valstī var nākties maksāt IIN par no Latvijas uzņēmuma saņemtajām dividendēm. Sistēmā pirms 2018.g. UIN reformas nodoklis sastāvēja no 15% UIN un 10% IIN. Šādā gadījumā par Latvijā samaksātiem 10% ārzemnieks varēja samazināt savā valstī maksājamo IIN. Šobrīd Latvijā maksājams tikai uzņēmuma UIN un tas, protams, ārzemju investoriem - fiziskām personām, nav atskaitāms no savā valstī maksājamā IIN. Tātad, būtībā ideja ir dalīt UIN atkal 2 daļās. Tas jau tā ir kādu laiku spēkā Igaunijā, kur par regulāri izmaksātām dividendēm maksājams 15% UIN un 7% IIN.

Daži apšaubāmi apgalvojumi

Esošā sistēma Latvijā, protams, nav netaisnīga (UIN nekur pasaulē nav kreditējams IIN līmenī) un tajā nav nekāda sakara ar dubulto aplikšanu ar nodokļiem. Papētīju arī minētajā AmCham vēstulē ministram pievienoto analīzi. Tur, šķiet, ir konceptuāla neizpratne par sistēmu. Latvijā ir UIN peļņai un tā maksāšanas brīdis ir atlikts. UIN nekad neviens dividenžu saņēmējs nekur pasaulē nav tiesīgs kreditēt vai UIN kā pielīdzināt IIN. Tā sistēma nestrādā. ES tiesa ir arī vērtējusi Igaunijas nodokļu sistēmu un atzinusi, ka šādu atlikto UIN nevar pielīdzināt ieturējuma nodoklim. Tātad, tā nav dubulta aplikšana ar nodokli. Kreditēt var IIN vai ieturējuma nodokli. Latvijā ne vienu, ne otru dividendēm nepiemēro. Tāpēc nepieciešami sistēmas grozījumi, lai panāktu minēto rezultātu.

Analīzē minēts piemērs ‘netaisnīgumam’

LatCo ir Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

• 25% akciju pieder ASV investoram A,

• 25% akciju pieder spāņu investoram S un

• 50% akciju pieder Latvijas investoram, investors L.

LatCo dividendēs izmaksā 40,000 eiro. LatCo Latvijā maksā uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) 10,000 eiro.

• Investoram A papildus jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ASV 20% apmērā. Nodokļu konvencijas priekšrocības nevar piemērot. Nodokļu slogs investoram A sastāda apmēram 4500 eiro (neņemot vērā valūtas maiņas kursu)

• Investoram S ir papildus jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis Spānijā 19% apmērā. Nodokļu konvencijas priekšrocības nevar piemērot. Nodokļu slogs investoram S sastāda apmēram 4400 eiro.

• Investors L par dividenžu saņemšanu nemaksā papildus ienākuma nodokli Latvijā. Nodokļu slogs investoram L ir 2500 eiro.

Kur tad ir ‘netaisnīguma’ sakne?

Tomēr piemērā skaidri redzams, ka papildus nodokļa slogs investoriem veidojas dēļ viņu rezidences nodokļu sistēmas. UIN slogs ir līdzīgs gan Latvijā (20%), gan ASV (21%), gan Spānijā (25%). Tikai atšķirība veidojas, jo Latvijā diezgan liberāli nepiemēro IIN dividendēm, atšķirībā no citām valstīm. Apskatīsim sekojošus papildus piemērus.

Ja tie paši investori ieguldīs ASV vai Spānijā

(cipari, protams, katrā konkrētā gadījumā var atšķirties)

Ja tie paši investori izveidos uzņēmumu Latvijā.

UIN – IIN

A: 20% + 0% + 20% = 40%

S: 20% + 0% + 19% = 39%

L: 20% + 0% = 20%

Ja tie paši investori izveidos uzņēmumu ASV.

UIN – IIN

A: 21% + 0% + 20% = 41%

S: 21% + 30% + 19% (30% varēs ar konvenciju samazināt, tā kā tie paši +19% IIN kopumā sanāks) = 40%

L: 21% + 30% (30% varēs ar konvenciju samazināt uz 15%) = 36%

Ja tie paši investori izveidos uzņēmumu Spānijā.

UIN – IIN

A: 25% + 0% + 20% = 45%

S: 25% + 0% + 19% = 44%

L: 25% + 19% (19% varēs ar konvenciju samazināt uz 10%) = 35%

UIN likmes šķiet, visur samērā līdzīgas. Kopējais slogs ASV un Spānijas investoriem nesamazināsies, ja viņi ieguldīs uzņēmumā ASV vai Spānijā.

Par konkurētspēju Baltijā

Par konkurētspēju ar Igauniju un Lietuvu arī diskutējams jautājums. Igaunijas likme ir tāda pati, kā Latvijā (20%) un to Igaunija gatavojas palielināt uz 22%. Igaunijas modelis šķiet pārņemams Latvijas likumā, bet interesanti, ka Igaunija plāno atteikties no samazinātas UIN likmes regulārām dividenžu izmaksām (un līdz ar to – no 7% IIN kā papildus nodokli dividendēm). Tātad, Igaunija būs neizdevīgāka par Latviju. Tā ir laba iespēja padarīt Latviju pievilcīgāku ārvalstu investoriem. Lietuvā 15% UIN ir par 5% mazāk, kā Latvijā, bet vai tas būtu izšķirošs iemesls pārcelties uz dzīvi un darbu tur? Šaubos.

Te galvenais jautājums..

..vai Latvijas budžets neko nezaudēs, atvieglojot ārvalstu investoru dzīvi un pārdalot UIN daļu par IIN? Nerezidentiem IIN par dividendēm ir iekasējams kā ieturējuma nodoklis (ietur izmaksātājs, Latvijas SIA). Latvijai noslēgtas daudzas nodokļu konvencijas, kas ļauj ieturējuma nodokli samazināt uz 5% vai pat 0%, tomēr samazinājumi iespējami vien korporatīviem akcionāriem. Tātad, šis apgalvojums ir patiess, ka Latvijas budžets nezaudēs, šādi nākot pretim ārvalstu akcionāriem. Tādā gadījumā tā būs win – win situācija visiem Latvijā.   

Jautājums ir FM piefiksēts, bet kādēļ iestrēdzis?

Paredzams, ka šo jautājumu varētu skatīt FM tad, kad atsāksies 24.-27. nodokļu politikas pamatnostādņu projekts - nākamā gada sākumā. Tomēr nav skaidrs, kādēļ tas tik ilgi nav pavirzījies uz priekšu.

Alternatīva

Es gan piebilstu (lai būtu pilnīgi neitrāls šajā jautājumā), ka FM (un sabiedrības) interesēs varbūt būtu cits risinājums. Kas notiktu, ja Latvija ieviestu 10% ieturējuma nodokli uz ārzemēm izmaksātām dividendēm papildus UIN, kā tas ir daudzās pasaules valstīs? Arī tad ārzemju investoriem nodokļu slogs Latvijā nemainītos, jo savā valstī ārzemnieki varētu kreditēt Latvijā samaksāto nodokli. Taču iegūtu Latvijas sabiedrība, paņemot nodokli, kas tagad aiziet citu valstu budžetos. Uz daudzām valstīm šādu ieturējuma nodokli samazina nodokļu konvencijas vai pat aizliedz attiecīga ES direktīva, bet tā ir salīdzinoši neliela daļa valstu. Ja runājam par godīgumu, tad būtu labi paskatīties plašāk uz visu likmju izlīdzināšanu, lai skolotājai nav lielāka likme, kā investoram vai nekustamā īpašuma iznomātājam. Bet tā jau ir cita tēma.