Kad esat pie bankomāta; mīti un patiesība
Cik pamatots ir 'cepiens' par 'skaidruci'? Nu parādījies MK noteikumu projekts - bankām un 'Revolutiem' būs jāziņo FID (un tam - VID) par skaidras naudas iemaksu bankomātos un izmaksu no tiem.
Par ko cilvēki tik ļoti brīvdienās sašūmējās?
Dievs, Tava zeme deg - Latvju tauta paliks bez skaidruča! Nu ne taču! Skaidrucis ne tikai paliks, bet lielāko daļu sašutušās tautas pat šie grozījumi neskars. Jaunie grozījumi par ziņošanas prasībām par iemaksām un izmaksām bankomātos pēc anotācijā minētajām aplēsēm skars vien ap 32k cilvēku un pašus ziņotājus, protams. Jau pagājušā gadā rakstīju par attiecīgās FM iniciatīvas projektu. Salīdzinoši ar to plānotas nelielas izmaiņas. Turklāt, soc-tīklos apkārt ceļo daudz sašutuma pilnu izdomājumu vai puspatiesību. Tādēļ prasās atvērt pašu MK noteikumu projektu un anotāciju un sameklēt attiecīgās atbildes. Bet nu par visu pēc kārtas.
Ko tieši paredz MK noteikumu projekts?
Ar grozījumiem, starp citu, neviens neaizliedz turpināt lietot skaidru naudu. Līdz 2.jūlijam notika sabiedriskā apspriešana par MK noteikumu grozījumu projektu, kas paredz, ka AML subjektiem būs jāiesniedz sliekšņa deklarācijas gadījumos, kad:
fiziskā persona veiks skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai
skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1500 eiro vai vairāk, vai
kad fiziskās personas nosūtīs vai saņems bezkonta skaidras naudas pārvedumu (Western Union, t.sk. caur Maxima vai Narvesen, MoneyGram, Latvijas Pasta pārvedumi, u.tml.), kura apmērs ir 1000 eiro vai vairāk, vai
valūtas maiņas punktiem būs jāziņo FID par darījumiem virs EUR 1500, vai
klients nosūta vai saņem pārrobežu maksājumu, kura apmērs ir ekvivalents vismaz EUR 500k.
Kam būs jāziņo? Paplašināsies personu loks
Minētie pienākumi attieksies uz AML subjektiem, kuru darbība saistīta ar skaidras naudas darījumiem vai pārrobežu maksājumiem un kuri sniedz maksājumu pakalpojumus, t.sk. arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām, nevis fiziskām personām. Sliekšņa deklarācijas nevajadzēs iesniegt apdrošināšanas komersantiem un starpniekiem, ciktāl tie veic vai sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus un privātajiem pensiju fondiem.
Ar atpakaļejošu spēku?
Paredzēts, ka jāziņo jau par gadījumiem, sākot ar š.g. 1.janvāri. Kādēļ? Jo likumā Par nodokļiem un nodevām attiecīgās normas jau stājušās spēkā tieši ar šo datumu. MK tik jānosaka ziņošanas detaļas, t.sk. sliekšņus.
No kurienes šie ziņošanas sliekšņi?
Par to esot vienojušās attiecīgajās sanāksmēs FM, VID, FID, Finanšu nozares asociācija (FNA) un Latvijas Banka. No konteksta var saprast, ka minētie sliekšņi ir viena skaidras naudas iemaksas darījuma ietvaros, nevis kādā periodā. TOMĒR, ja AML subjektam rodas aizdomas par to, ka klients tīši veic skaidras naudas iemaksas vai izmaksas zem sliekšņa deklarācijas apmēra, lai izvairītos no sliekšņa deklarācijas iesniegšanas, tam jāvērtē nepieciešamība iesniegt ziņojumu par aizdomīgu darījumu.
Grozījumi sitīs ar lielgabaliem pa zvirbuļiem?
Nu ne, taču. Lielāko daļu mūsu sabiedrības šie grozījumi ar minētajiem limitiem nemaz neskars. FNA aprēķinājusi, ka pēc līdzšinējās statistikas iemaksas bankomātā limiti skars ap 28k fiziskās personas un ap 18k juridiskās, savukārt par izmaksām no bankomātiem - ap 3800 fiziskās un ap 500 juridiskās personas. Tādējādi MK noteikumi varētu skart vien nedaudz ap 32k Latvijas nodokļu rezidentu.
Ok, banka ziņo FID. Kas notiks tālāk?
Grozījumu projekts izraisījis plašas diskusijas portālā X u.c. Notiek plašas spekulācijas - būs cilvēkiem jāsniedz bezgalīgus paskaidrojumus, kam sekos draudi, sodi, u.tml. Likums uz šo jautājumu sniedz diezgan konkrētu atbildi: VID saņemtos ziņojumus un sliekšņa deklarācijas izmanto, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs. Tātad, vienīgais veids, kā VID drīkst izmantot šo informāciju ir identificēt nodokļu nenomaksāšanas gadījumus. Tātad uz radara nonākušajiem VID var paprasīt pierādīt līdzekļu izcelsmi. Ja to nevarēs pierādīt, labākā gadījumā būs jāsamaksā nodokļus. Likums pat aizliedz bankām u.c. ziņotājiem kā arī pašam VID paziņot cilvēkiem, ka par viņiem iesniegts ziņojums VID. Savukārt, ziņojumi ies caur FID, lai tie varētu identificēt citus noziegumus ar skaidruci - kukuļņemšanu, narkotiku tirdzniecību, citu aizliegto preču nelegālu apriti, u.tt.
Melnā statistika..
Cik tad iemaksā un izmaksā bankomātos?
Latvijas Bankas (LB) dati liecina, ka 2023.gadā bankomātos skaidrā naudā iemaksāti 2.15 miljardi eiro. Savukārt no bankomātiem izņemtās summas pēdējos gadus ir ap 4.6 miljardiem eiro.
Ap 32% no 8 miljardiem valstij gar degunu
Latvijā ēnu ekonomikas apjoms ir nedaudz virs 20% no IKP. Ja IKP ir ap EUR 40 miljardiem, ~20% ir virs 8 miljardiem. Lielākā ēnu ekonomikas problēma - aplokšņu algas un nedeklarētie ienākumi. Abos gadījumos apmaksa parasti notiek skaidrā naudā. Aplokšņu algas veidojot ap 1/2 no ēnu ekonomikas Latvijā. Sakritība, bet arī pēc LB datiem virs 20% no visiem norēķiniem cilvēki Latvijā joprojām veic skaidrā naudā. Pēc OECD datiem Latvijā nodokļu ieņēmumi ir ap 32% no IKP. Tātad, pēc ļoti aptuveniem aprēķiniem, ēnās sēž ap 2,5 miljardiem.
Ēnu ekonomikas galvenais jautājums
Godīga konkurence biznesā. Kādēļ 80% nodokļu maksātāju jāmaksā arī atlikušos 20% no policistu, mediķu, skolotāju, ierēdņu algām? Nemaz nerunāsim par uzņēmumiem, kam jākonkurē ar aplokšņu algu maksātājiem. Pēc FM sagādātās statistikas virs 22% iedzīvotāju joprojām dzīvo zem iztikas minimuma. 2020.gadā bija ap 20 000 fizisko personu, kurām vispār nav oficiālu ienākumu. Neskatoties uz to, ap 6000 no viņiem pieder nekustamais īpašums, ap 1500 atvērti konti ārvalstu bankās, ap 300 ir uzturlīdzekļu nemaksātāji, bet 20 šādas personas figurē miljonāru sarakstos.
No kurienes uzņēmumiem skaidra nauda?
Ar šiem grozījumiem diez vai tiek risināta auklīšu un dārznieku nenomaksāto nodokļu problēma, bet drīzāk to Latvijas uzņēmumu darbinieku identificēšana, kas saņem skaidruci, kad naudu Latvijas uzņēmums aizskaita Igaunijas uzņēmumam par fiktīviem pakalpojumiem, bet pēdējais atved Latvijas uzņēmumam sporta somā. Jā, tas diemžēl joprojām notiek! Par vienu tādu gadījumu jau rakstīju 23.g., bet redzēts tāds gadījums arī šogad.
“Aplokšņu algas ir galvenais ēnu ekonomikas cēlonis Latvijā, un tas ir cieši saistīts ar skaidru naudu. Šai plūsmai ir jāpievērš uzmanība. Turklāt Latvijā izmaksas un iemaksas bankomātos ir milzīgas,” saka ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka.
Mantojot arī var nākties skaidrot naudas izcelsmi
Daudzi nav pamanījuši, bet šobrīd tieši cilvēka aiziešana labākos medību laukos var radīt galvassāpes palicējiem, ja aizgājēja uzkrāto līdzekļu izcelsme bijusi aizdomīga. Notāram ir pienākums iesniegt deklarāciju FID un VID gadījumos, kad mantinieks mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tai skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz EUR 15k.
Izdevumi skaidrā bez čeka nav atskaitāmi
Skaidruča maksātājiem arī nevajadzētu aizmirst, ka Senāts jau teicis savu vārdu, ka izdevumos nekādus šādus maksājumus nedrīkst atzīt, kaut arī šaubu nav, ka uzbūvētā māja vai tajā veiktie remonti dabā dabā pastāv.
Kripto nepalīdzēs noslēpties
Bitkoini u.c. kripto valūta diez vai te palīdzēs, jo Latvijai līdz jaunajam gadam jāievieš ES direktīvu, kas paredz, ka kripto biržām jāziņo VID par Latvijas nodokļu rezidentu darījumiem, kad viņi mainīs fiat (jeb parasto naudu) uz kripto un otrādi.
No otras puses..
Tie, kas lasījuši Orvela 1984, varbūt man piekritīs, ka dažreiz nepamet klaustrofobiska sajūta, ka VID veidojas par tādu mūsdienu Big Brother, kas mūs ikdienā vēro. Tik jautājums, ko VID ar to visu tagad darīs? Taču, ja VID pierādīs, ka šī ir tā cena, par ko iespējams kaut lielu daļu no minētās 1/5 no visas ekonomikas (!) dabūt legālajā pusē, es būtu ar mieru šo cenu maksāt. Jo ātrāk tiksim vaļā no skaidras naudas, jo labāk šajā valstī dzīvosim. To, protams, nevar darīt, aizliedzot skaidro naudu, bet radot izdevīgākas, ērtākas alternatīvas un vienādu nodokļu slogu visiem ienākumu veidiem.
Kā nodokļu sistēma var palīdzēt?
Iespējams, jādomā par nodokļu sloga pārcelšanu no ienākumiem uz patēriņu, kopā ar lielākiem atbalsta pasākumiem mazāk turīgiem iedzīvotājiem. Pat nelegāli iegūtus ienākumus to saņēmējs vēlēsies tērēt. Tādēļ jāpēta attiecīgo valstu (piemēram, Ungārijas) pieredzi, kas ir gājuši šo ceļu (10% IIN un UIN, 27% PVN).