Svētdienas rītā pirms pankūku cepšanas bērniem pārlasot grāmatu par nodokļu vēsturi (Taxes through the Ages. A Pictorial History), aizmaldījos līdz sadaļai par jautājumiem, kas man pastāvīgi neliek mieru.
Kādēļ tie, kas dara vairāk, tiek sodīti ar lielākām nodokļu likmēm?
Podkāsts ir veiksmīgs formāts, lai par šādām lietām aprunātos ar nodokļu jomas šobrīd gaišākajiem prātiem pasaulē. Tādēļ par to jautāju arī virknei Tax Stories viesu. Viņu atbildes man, gan, neviesa pārliecību, ka tās ir vienīgās pareizās. Viena atbildes versija bija - jo aktīvajiem darboņiem par saviem sasniegumiem jābūt pateicīgiem sabiedrībai, ka tā radījusi iespējas. Ok, bet ja tagad ir moderni cīnīties pret visvisādām diskriminācijām, arī šis progresīvo IIN likmju aspekts liekas cīņas vērts, jo iespējas regulāri ko vērtīgu palasīt Netflix vietā visiem ir vienādas. Turklāt, progresīvās IIN likmes darbaspēkam tieši neveicina neaktīvos darboties aktīvāk, jo ar aktīvāku darbību valsts no manis paņems vairāk. Vēl trakāk, ja uzņēmēji sāk domāt:
Piemēram, bērnu auklīte (virs gadiem 50) nereti sūdzas, ka naudas ir par maz, taču kad mēs piedāvājam nopelnīt vairāk, nostrādājot papildus stundas, tad ir atrunas, ka papildus darba h vietā labprātāk aizbrauc uz kapu svētkiem, uz veikalu mazbērnam vai kas nu kurā brīdī ir aktuālāks. Vienkārši tādi dzīves uzskati:
Kādēļ iespringt, ja var neiespringt?
Kādēļ šādu domāšanu mēs vēlamies veicināt un aizsargāt ar progresīvo IIN?
Ja būtu vienāda likme visiem, tad arī katrs būtu savas laimes kalējs. Pat ES par šo spriež attiecībā uz PVN likmēm - ir projekts atteikties no PVN izņēmumiem un visam piemērot vienotu samazinātu likmi (bija aprēķināts, ka Latvijā tā varētu būt ap 15%).
Kādēļ nodokļu sistēma ir tieši tāda?
Grāmatā Tax Tales. From the Second Millenium no stāstiem par vēsturi labi iezīmējas daži pamata principi. Sākotnēji, kad vēl nebija nodokļu, kad mākslinieks radīja alās zīmējumus par veiksmīgiem medījumiem, pārējie cilts iedzīvotāji viņam palīdzēja ar materiāliem, apgaismojumu, ēdienu. Tātad, veidojās nodokļu pamata princips - individuāls ziedojums kolektīvā mērķa labā. Autors (F.Grapperhaus) uz šiem pamatiem uzceļ 3 nodokļu sistēmu pīlārus:
spēja maksāt (paņem vairāk no tiem, kas var maksāt, bet tas nebūt nenozīmē progresīvās likmes),
tiešs labums un
zaudējumu kompensēšana (maksā tas, kas rada zaudējumus, kaut arī legāli). Pēdējā kategorijā iekrīt akcīze, dabas resursu nodoklis un visa zaļā kustība.
Jaunzēlandes Nodokļu principu likums
Papētot šo nodokļu sistēmu sarežģītības tēmu, uzdūros interesantam šī gada materiālam par Jaunzēlandes Nodokļu principu likumprojektu, lai vienkāršotu nodokļu sistēmu. Raksta autors - politiķis un finanšu ministrs H.D. Parkers atsaucas uz vairākiem ievērības cienīgiem avotiem šī likuma tapšanā - Ādama Smita 1776.g. grāmata Nāciju turīgums (The Wealth of Nations), kā arī darba grupu Jaunzēlandē, Austrālijā un Lielbritānijā ziņojumi. Visi nonākuši pie 4 šādiem pamat-principiem:
Horizontāla vienlīdzība, lai tiem, kas atrodas līdzvērtīgā ekonomiskajā situācijā, būtu jāmaksā vienlīdzīga nodokļa summa;
Vertikālā vienlīdzība, ieskaitot zināmu progresivitāti samaksāto nodokļu likmēs (tomēr);
Administratīvā efektivitāte gan nodokļu maksātājiem, gan administrācijā;
Nodokļu sistēmas radītu ieguldījumu un ekonomikas izkropļojumu samazināšana līdz minimumam.
Kaut arī politiķa rakstā ir daudz ūdens, vismaz vēl dažas no šī raksta atziņām likās ievērības cienīgas.
Nodokļiem jābūt tik maziem, cik vien iespējams, lai būtu tik daudz, cik nepieciešams.
Ierēdņiem periodiski būtu jāziņo ministriem par nodokļu sistēmas darbību, pamatojoties uz šiem 4 principiem.
Domājot par šiem principiem un iepriekšējā blogā aprakstīto partiju nodokļu politikas piedāvājumu nākamajām parlamenta vēlēšanām, nesen LinkedIn redzēju interesantu aptauju:
Kādēļ nodokļu sistēma ir tik sarežģīta?
Viens no atbilžu variantiem bija dažādu lobiju interešu iekļaušana likumos, kas likās nepārliecinošs arguments. Vēsturiski daudzi ir dzirdējuši par baznīcas un augstdzimtības izņēmumiem no nodokļu piemērošanas, kādēļ radās ne viena vien revolūcija. Tātad, ar privilēģijām likumos nevajadzētu aizrauties. Citi minētie iemesli bija iepriekš neparedzētu caurumu aizlāpīšana, principu un virzienu trūkums.
Ja šajā jautājumu jūklī kādam ir lielāka skaidrība, droši padalieties ar savu viedokli vai pierakstieties uz nākamajiem nodokļu blogiem un podkāstiem.