Kādēļ uz čeka var nebūt pircēja rekvizīti

Joprojām daudz mistikas ap šo jautājumu. Nepretendējot uz absolūto patiesību vēlējos tomēr pakustināt šo 'lapseņu pūzni'. Ar aplikācijām, Paypal u.c. norēķinu veidiem pasaule ir mainījusies.

Jautājums no zāles..

Viens no kolorītākajiem manu kontaktu nodokļu čata dalībniekiem ierakstīja it kā retorisku komentāru:

“Iegādājoties degvielu, VID pieprasa zīmogu uz darījumu apliecinošās kvīts. Ņemot vērā, ka ir arvien vairāk automātiskās uzpildes stacijas, esmu nonācis kognitīvās disonances priekšā, jo nesaprotu kā panākt, lai robots uzliek zīmogu, nemaz nerunājot par parakstu. Esmu mēģinājis sarunāt, bet nesekmīgi. Savukārt fiziskā ietekmēšana arī nav devusi vēlamo rezultātu. Līdzīgi ir ar degvielas uzpildes stacijām ārzemēs. Ne Lietuvā, ne Igaunijā neviens negrib ņemties ar rekvizītu vadīšanu čekā vai zīmodziņu spiešanu.”

Atbilde šķiet vienkārša

Tā slēpjas kādā vecā tiesas spriedumā, ko diemžēl pagaidām man nav izdevies reanimēt. Tajā bija pateikts - ja par pirkumu (piemēram, par degvielu, viesnīcu vai restorānā) cilvēks norēķinās ar uzņēmuma kredītkarti, čekā nav nepieciešams iedrukāt pircēja rekvizītus. Nav pat nepieciešams tos ierakstīt čeka otrā pusē un spiest jebkādus zīmodziņus. Šādu čeku iespējams kombinēt ar bankas konta izdruku, jo tādējādi iespējams identificēt pircēju.

Daudzi iebildīs..

Jo tā gluži likumā nav rakstīts. Turklāt, ministrijā vēl painteresējās vai jautājums interesē no grāmatvedības, UIN vai PVN viedokļa! OMG - tātad, čeks nepieciešams papīrā un ar zīmodziņu priekš PVN atskaitīšanas, bet elektroniski der - visam pārējam!?

Tad kāds ir pamatojums?

Protams, varam balstīties uz slaveno Nodokļu un nodevu likuma pantu par ekonomiskās būtības pārsvaru pār juridisko formu. Tomēr, te prasās kas konkrētāks. Tāpēc vasarā par šo uzdevu jautājumu VID. Ar zemāk iekopēto atbildi viņi man rakstiski (svarīgāko iekrāsoju ar dzeltenu) apliecināja, ka manis minētā pieeja ir ok.

Tātad, ja kāds restorānā par biznesa pusdienām norēķinās ar uzņēmuma kredītkarti, tad pircēja rekvizītus uz čeka var aizstāt ar bankas konta izrakstu. Konta izraksts, protams, neaizstāj čeku, bet kopā ar čeku veido vienu kopīgu attaisnojuma dokumentu.

Kopsavilkuma rēķins aizstāj čekus

Virkne pārdevēju mēdz taisīt pirkumu kopsavilkuma rēķinus mēneša griezumā - tas aizstāj ne vien pircēja rekvizītus un zīmodziņus uz čekiem, bet arī pašus čekus. Šajā VID skaidrojumā, savukārt, norādīts, ka pārdevēja kopsavilkuma rēķins ļauj neglabāt čekus kā attaisnojuma dokumentus.

Tātad..

Tā kā droši lietojiet “Cirkle K” Easy Fuel, Bolt u.c. aplikācijas - man patīk elektronisko norēķinu iespēja biznesa vajadzībām un iesaku to pamēģināt arī tiem, kas to vēl nav paspējuši.

Cilff-hanger..

Darvas karoti medus mucā vakar pielika ar ministrijas cilvēku apspriestais, kad rosināju, ka šo jautājumu derētu apkopot VID metodikā, jo daudziem tas ir aktuāls. Lai nav risināšana pa kaktiem. Ministrijā man ieminējās, ka tomēr nevar piekrist šādam VID viedoklim. Kam tieši, palika neizrunāts.. Iespējams, turpinājums sekos.

PVN

Domāju, ka mulsums PVN ziņā rodas no šīs likuma normas - par vienkāršoto nodokļa rēķinu var izmantot kases čeku vai citu dokumentu, kurā nav ietverti pircēja rekvizīti, ja tas izsniegts par darījumu, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 30 euro. Mūsu gadījumā nav runa par čeku bez pircēja rekvizītiem, bet gan par skatīšanos uz 2 savstarpēji saistītiem dokumentiem (čeks un konta izraksts) kā uz vienu. Tātad, čeks savā būtībā ir ar pircēja rekvizītiem.

Lielākie skeptiķi, gan, norādīs uz citu tā paša panta normu - par vienkāršoto nodokļa rēķinu var izmantot kases čeku, kurā nav norādīti pircēja rekvizīti, ja tam pievieno attaisnojuma dokumentu, kurā ir norādīts kases čeka datums, numurs un pircēja rekvizīti. Konta izrakstā var nebūt čeka numurs, taču kopā abos savstarpēji saistāmos dokumentos visa PVN likumā prasītā attaisnojuma dokumentu informācija ir atrodama.

Kas publiski, tas VID saistošs

Kamēr gaidām plašāku un modernu risinājumu, iesaku atcerēties epopeju ar IIN nekustamā īpašuma darījumiem. Pirms daudziem gadiem notika plašas tiesvedības par šo jautājumu, kas beidzās ar nodokļu maksātāju nesodīšanu acīmredzami nepareizas likuma interpretācijas gadījumā. VID viedoklim toreiz bija taisnība. Taču, tiesa nolēma nesodīt nodokļu maksātājus, jo VID bija publiskojis viedokli, ka IIN attiecīgajā situācijā nav jāmaksā. Tā nu es steidzos publiskot šo VID viedokli, līdz VID publiskos ko taustāmāku. Cerams, VID drīz vien nāks klajā ar FM saskaņotu viedokli, ka dzīvojam modernā valstī.