Kas aktuāls nodokļu pasaulē? (1)

Nu jau kārtējo reizi izdevās pabūt pasaulē lielākajā nodokļu ekspertu kongresā – IFA, kas šogad notika Dienvidāfrikā. Pirmo reizi Āfrikas kontinentā.

IFA kongresā reizi gadā sanāk kopā raiba publika - konsultanti, tiesneši, ES tiesas ģenerāladvokāti, nodokļu administrāciju, OECD un Eiropas komisijas pārstāvji un protams – zinātnieki, kopumā virs 1200 cilvēku no 80 valstīm. Šos kongresus ar lielu patiku apmeklēju jau kopš 2010.g. un vairumā gadījumu biju vienīgais pārstāvis no Latvijas. Par kongresa neformālo daļu varat pasekot līdzi Instagram kontam TaxStoriesLatvia. Te turpmāk – piezīmes par kongresa saturisko pusi un kas no tā varētu būt noderīgs Latvijas biznesam, cik nu vispār iespējams pārstāstīt nedēļu garu kongresu.

Agresīvu shēmu publiskošana

Man patika, ka dažas valstis (Lielbritānija, Peru) publicē agresīvu shēmu sarakstu. Tas dod nodokļu maksātājiem tiesisko noteiktību – kur varētu būt nodokļu administrācijas izpratnē sarkanās plānošanas līnijas, ko nevajadzētu šķērsot. Tas varētu būt arī labs paraugs arī mūsu VID. Kā zināms, VID viedoklim nav obligāti jāpiekrīt, bet to ir svarīgi zināt.

Audita starp-lēmumi un līgumi

Vācijā pirms audita lēmuma tagad administrācija var audita laikā izsniegt daļējas slēgšanas paziņojumu – tas var palīdzēt pusēm pēc iespējas ātri radīt tiesisko noteiktību. Tas jau audita laikā nostiprina administrācijas izpratni par daļu no faktiem vai viedokli par piemērojamiem nodokļiem, ko drīkst apstrīdēt. Iespējama arī vienošanās par faktiem, bet to nepiemēro pārrobežu darījumiem.

Starptautiskie strīdi

Kopš 1995.gada ES strīdu risināšanai piemērojama Arbitrāžas konvencija, bet tikai transfertcenu jautājumos. Kopš 2019.g. pārrobežu strīdos izskatāmo jautājumu loks ir paplašināts arī uz citiem nodokļu konvenciju jautājumiem.

Turīguma nodoklis

Tas ir ieviests Norvēģijā, Kolumbijā, Spānijā un Šveicē. Ja atceramies, tieši to arī savā bestsellerī 21.gs. kapitāls piedāvāja Piketī – progresīvo nodokli kapitālam. Diez vai tā ir sakritība, ka pirms gada intervijā Tax Stories podkāstam bijušais OECD nodokļu šefs Pascal Saint-Amans ieminējās, ka nākamais lielais OECD projekts varētu skart fiziskās personas. Kongresā izskanēja doma par 2% minimālo nodokli tiem aktīviem, kam ienākuma nodokļi nav piemēroti, t.sk. nerealizētam kapitāla pieaugumam. Līdzīgā virzienā esot vilcis arī ekonomists Gabriel Zucman. Pēc aplēsēm šāds nodoklis varētu atnest dažādu valstu kasēm ap USD 250 miljardu gadā. Vienīgā ķibele – lielākā daļa miljonāru dzīvo vai apsver dzīvošanu ASV, kas, maigi izsakoties, bijusi samērā atturīga pret OECD aktivitātēm.

Vēl par Šveici runājot..

Kāds Šveicietis, starp citu, ieminējās, ka viņi varētu atteikties no visiem citiem nodokļiem, ja viņi palielinātu PVN no 8,5% uz 20%. Vēlāk kāds Šveices Finanšu ministrijas pārstāvis to ar smaidu uz lūpām vispārīgi apstiprināja, piebilzdams, ka tas attiektos tik uz federālajiem, ne kantonu nodokļiem.

Par nodokļiem un morāli

Pie sarunas par cilvēku mobilitāti, kā arī miljonāru vēlmi pārcelties uz Singapūru, Emirātiem vai ASV u.c. patika replika par Japānu. Tur nodokļu slogs ir ļoti augsts – piemēram, mantošanai nodokļi var sasniegt pat 55%. Tomēr nav dzirdēts, ka Japānas kompānijas veidotu kādas sarežģītas nodokļu strukturēšanas shēmas. Tas neatbilst viņu kultūrai. Būs par to kādreiz jāuzaicina uz Tax Stories podkāstu parunāties kādu no Japānas.

Par Tax Stories

Starp citu, vairs galīgi nebija tā, ka šis podkāsts nodokļu ekspertu vidū ir nevienam nepazīstams. Pat ASV viens no lielajiem nodokļu medijiem Tax Notes IFA kongresa laikā ierakstīja sarunu savam podkāstam – par Baltijas nodokļiem un Tax Stories. Mēneša laikā publiskošot.

Vēl par mantošanu

Nodokļu reformas ietvaros Latvijā bija apspriests 3% mantošanas nodoklis, ja mantojuma vērtība pārsniedz EUR ½ milj., tomēr ideja kaut kur nogrima tulkojumā. Lai gan mantošanas nodoklis nav pasaulē īpaši populārs, tam ir sava loģika, lai nepieļautu turīguma akumulēšanos dinastijās. Austrumeiropā līdz tam, gan, vēl patālu.

Par PLG

Arvien vairāk gan uzņēmumiem, gan nekustamajam īpašumam, gan kripto nodokļu administrācijas visā pasaulē vēlas zināt to patiesā labuma guvējus. Arvien lielāka interese administrācijām ir arī par citiem slēptajiem tirgiem. Piemēram, par datorspēļu apgreidu (ieroču, apģērbu, prasmju u.c. uzlabojumiem) tirgus lēšams ap USD 50 miljardu gadā. Kripto – ap USD 2 triljoni, kas esot virs 1,5% no visu pasaulē pieejamo aktīvu (ap USD 120 triljoni) apjoma! Konferencē nosauktos ciparus neesmu pārbaudījis.

Valsts pamešanas nodoklis (exit tax)

Šāds nodoklis ES fiziskām personām esot tikai Rietumeiropā. Uzņēmumiem, pārceļoties uz citu valsti, šādu nodokli visā ES (arī Latvijā) uzliek par pienākumu t.s. ATAD (pret-izvairīšanās) direktīva. Vācijā, piemēram, exit tax ir 28%, ko piemēro g.k. kapitāla daļām.

Par nodokļu rezidenci

Dienvidāfrikā šķiet diezgan interesants režīms tiem, kas vēlas pārcelties uz dzīvi tur uz dažiem gadiem (līdz pat 5), bet nekļūt tur par nodokļu rezidentu. Puiši no Anglijas, ar ko spēlēju skaistajā Pear Valey laukumā golfu, sprieda, ka no Londonas uz Dienvidāfriku esot vismaz 5 tiešie reisi dienā. Vai tam ir kāds sakars ar to, ka Dienvidāfrikā neapliekot ar nodokļiem ārzemju (t.sk. Latvijas) pensijas – nezinu.

Par caurumiem

Tad sanāk, ka Latvijā var gadiem veikt biznesu, kur SIA nemaksā UIN, tad SIA akcionārs var pārcelties uz dzīvi uz dažiem gadiem Dienvidāfrikā vai citur un nekļūt par turienes rezidentu. Patiesībā - nebūt par nodokļu rezidentu nekur. Latvijā nav arī valsts pamešanas nodokļa fiziskām personām. Tad šis SIA kapitāla daļu īpašnieks var pārdot SIA kapitāla daļas un nemaksāt ne centu ienākuma nodokļos. Ne Latvijā, ne kur citur. Karaliski. Gan jau mēs, Latvijā palicēji, pa visiem viņu vietā sametīsimies un samaksāsim.

Par Emirātiem

Jā, Emirātos (runājot, ka tikai pagaidām) nav IIN. Taču jaunais 9% UIN attiecas arī uz fiziskām personām, ja tās veic biznesu. Jocīgs šķiet 90 dienu rezidences apliecības izsniegšanas pamatojums – kā tas iet kopā ar mūsu nodokļu konvenciju. Skaidrākas ir 183 dienu rezidences apliecības.

Par Spāniju

Konferencē no skatuves teica, ka Spānijā 6 gadus pēc pārcelšanās uz turieni ārvalstīs gūtos ienākumus Spānijā neapliek. Taču nodokļi var būt piemērojami, ja pārceļas dzīvot Spānijas ietvaros no vienas tās daļas uz citu.

Par nokavējuma naudu

Apspriežoties ar nodokļu ekspertu no Brazīlijas, kas specializējies uz nodokļu maksātājiem piemērojamām sankcijām, viņam mūsu 18% nokavējuma nauda likās kā otra soda nauda. Pat iespējams – lielāka, jo 18% rēķina ik gadu (piemēram, ja uzrēķins ir par 3 vai 5 gadiem). Nez, kā tas iet kopā ar dubultās sodīšanas aizliegumu. Meksikā, starp citu, piemērojot soda naudu papildus nokavējuma naudai nodokļu administrācijai, ja tā ir kļūdījusies.

Par caurspīdīgumu

Arvien lielāka tendence ir, ka uzņēmumi paši publisko brīvprātīgus nodokļu nomaksas ziņojumus, lai mazinātu reputācijas riskus un skaidrotu savus samaksātos nodokļus. Konferencē izskanēja loģisks priekšlikums, ka šos ziņojumus varētu izmantot arī nodokļu administrācijas lai vairotu izpratni par saviem klientiem.

Par vienkāršību

Turpat izskanēja arī pieņēmums (arī, šķiet, loģisks), ka nodokļu likumu sarežģītība korelē ar valsts attīstības līmeni (ar domu, ka attīstītajās valstīs nekas nav vienkārši ar nodokļiem).

Par strīdu novēršanu

No otras puses, nodokļu sistēmas vienkāršošana izskanēja kā veids, kā samazināt strīdu skaitu. Te droši vien būtu vietā pieminēt Igaunijas kolēģu sūkstīšanos par nelielo strīdu skaitu, salīdzinoši ar Latvijas kolēģiem. Šo pieņēmumu, gan, būtu jāpārbauda ar objektīvākiem cipariem. Protams, uzziņas arī rada tiesisko noteiktību. Arī nodokļu risku apdrošināšana var palīdzēt nodrošināties pret nodokļu negadījumiem. Par šādu apdrošināšanu man bija atsevišķs blogs.  

Par nodokļu normu tapšanu

Pārsteidza Brazīlijas kolēģe, kas teica, ka viņa ir advokāte, bet viņai atalgojumu maksā tikai Finanšu ministrija. Viņas uzdevums ir izskatīt katru likumprojektu, kas skar nodokļus, un sniegt par tiem savu atzinumu, ko publisko. Līdzīga sistēma esot arī Nīderlandē. Arī šāda nianse var uzlabot sistēmas kvalitāti un samazināt strīdu skaitu.

Par strīdu dalības maksu

Kanādā, apstrīdot administrācijas lēmumus, lielie nodokļu maksātāji strīda laikā iesaldē vien 50% no uzrēķina. Dienvidāfrikā, savukārt, jāiesaldē vēl mazāk - 30% no uzrēķina. Tas nonāk valsts budžetā. Līdz ar to, tur ir vilkme palielināties nodokļu strīdu skaitam uz gada beigām, jo valsts budžeta izpilde saistīta ar ierēdņu atalgojumu. Neesmu pētījis, kur nonāk Latvijas 100% uzrēķinu priekšapmaksa un vai tam ir korelācija ar VID atalgojumu. Vienīgi, agri vai vēlu nepamatotus uzrēķinus jāatmaksā. Ar procentiem.

Par strīdēšanos

Katru gadu šajos kongresos patīk kolorītie Francijas Augstākās tiesas tiesneša izteikumi. Šoreiz par strīdiem viņš izmeta frāzi – ja vēlaties labu risinājumu, vienkārši ieklausieties, kas sakāms katram no lietas dalībniekiem.

Par mākslīgo intelektu

Konferencē prognozēja, ka AI veicinās nodokļu sistēmu saskaņotību starp valstīm un tādēļ – aizvien mazāk caurumu visu valstu sistēmās. Somijas administrācijas pārstāve minēja, ka viņu 5000 darbiniekiem būtu jāpieņem klāt vēl 4000, ja viņi atteiktos no AI pieņemtiem lēmumiem.

Turpinājums sekos..