Kas jauns tiesās (2)

Paturpināsim tēmu par senatores Makarovas veikto Senāta prakses apkopojumu nodokļu lietās par 2023.gadu. Šoreiz par kādu lietu par mantotiem skaidras naudas uzkrājumiem kā ienākumu avotu.

Skaidrā nauda - mantota, taču..

Strīdos par skaidras naudas uzkrājumu izcelsmi pierādīšanas nasta parasti gulstas uz nodokļu maksātāju. Kādā lietā cilvēks bija norādījis, ka ir mantojis skaidru naudu no mātes. Taču tiesa arī vērtēja via mātei skaidras naudas uzkrājumi vispār varēja veidoties, jo VID apšaubīja vai šī cilvēka rīcībā varēja būt testamentā un mantojuma apliecībā norādītā skaidrā nauda. Mantojumā atstātā summa bija iespaidīga - ap EUR 700 tūkst.

Pierādījumi

Tiesa ņēma vērā, ka attiecīgā cilvēka māte nebija reģistrējusi saimniecisko darbību, nebija iesniegusi gada ienākumu deklarācijas, kā arī nebija deklarējusi savu mantisko stāvokli. VID arī bija vērtējis mātes ienākumus (darba alga, pensija), kā arī naudas kustību bankas kontos, kā arī analizējis mantinieka norādītos darījumus ar nekustamajiem īpašumiem. Starp citu, var noprast, ka notāram jau skaidrucis ir uzrādīts mantojuma sastādīšanas brīdī - tātad, šī ir shēma, uz ko cilvēks gājis apzināti. Tādēļ nebūs pārsteigums, ja ar administratīvo procesu te viss vēl nebeigsies.

Tiesas secinājumi

Tiesa nenoticēja, atsaucoties uz to, ka nodokļu maksātājam bija pienākums vismaz norādīt ticamu pamatojumu un apstākļus, kādos šis uzkrājums veidojies. Tiesa arī norādīja uz Civillikuma interpretāciju - mantojuma apliecība apliecina tikai mantinieka mantošanas tiesības, bet ne īpašuma piederību mantojuma atstājējam. Senāts uz šī pamata atteica pat ierosināt kasācijas tiesvedību.