Kas jauns tiesās? (IIN.1.daļa)

Senatore Makarova jau ir nodokļu ekspertu aprindās labi zināma ar kvalitatīviem tiesu prakses apkopojumiem nodokļu lietās. Kas interesants aizķērās jaunākajā viņas seminārā? Sākumam – par IIN.

Kad dāvinājums starp radiniekiem nav atbrīvots no IIN

Vīrs uzdāvināja sievai dzīvokli, bet sieva to pēc neilga laika pārdeva. Jautājums – vai sievas IIN kapitāla pieaugumam no dzīvokļa pārdošanas trešajai personai ir apliekams pēc formulas:

a.       Pārdošanas cena – dāvinājuma līgumā norādītā dzīvokļa vērtība, vai

b.      Pārdošanas cena – cena, par kādu dzīvokli iegādājās vīrs?

VID uzskatīja, ka dāvinājums bijis saimnieciskās darbības ietvaros un tādēļ minētais atbrīvojums nav piemērojams. Tam piekrita arī tiesa. Jāatgādina, ka papildus tiesas un VID argumentācijai pastāv vispārējā pret-izvairīšanās norma, kas ļauj VID skatīties uz vairākiem darījumiem kā uz vienu - ekonomiskā būtība nodokļos ir svarīgāka par juridisko formu. Šajā gadījumā tiesa uzskatīja, ka būtībā vīrs ir pārdevis dzīvokli. Tomēr tiesa arī norādīja, ka šādās situācijās vienmēr jāvērtē konkrētās situācijas detaļas.

Citas atziņas, kuras nav izvērsuma vērtas

·         Rokasnaudas līguma noslēgšana nav ieguldīšana 12 mēnešu laikā citā nekustamā īpašumā, kas ļautu neaplikt ar IIN sākotnējā īpašuma pārdošanu.

·         IIN izņēmumos neapliek cilvēka ienākumu, kas rodas, bankai atsakoties no prasījuma par kredīta atmaksāšanu (par saistību dzēšanu līdz 22.gada beigām). Loģiski, ka tiesa nosprieda, ka šis izņēmums neattiecas uz ieņēmumiem no nekustamā pārdošanas, ar ko pārdevējs atmaksā savas kredīt-saistības. Jocīgi, ka nodokļu maksātāju līdzekļi bezjēdzīgi tērēti šim jautājumam pat divās dažādās lietās.

·         Līdzīga trešā lieta par šo tēmu bija par to, ka kredītiestāde ir piedevusi parādu, bet, lai būtu piemērojams attiecīgais IIN atbrīvojums, personai jāpierāda nolūku izmantot šo kredītu sava mājokļa būvniecībai, rekonstrukcijai vai uzlabošanai. Tādēļ IIN izņēmuma piemērošanai nepietika vien ar zemes iegādi un apgalvojumu, ka ir nolūks uz tās būvēt māju. Šo nolūku ir arī jāpierāda, ka zemi izmantos dzīvošanai. Senāts norādīja uz diezgan plašu pierādīšanas līdzekļu loku – ne tikai būvprojektu vai būvniecības uzsākšanu.  

·         Kredīta ņemšana ar mērķi ieguldīt nekustamā īpašumā vēl nenozīmē tiesības atskaitīt šo summu īpašuma izdevumu bāzē, aprēķinot IIN kapitāla pieaugumam par šī nekustamā pārdošanu. Vajadzīgi čeki un rēķini, kas apliecina izdevumu esamību un summas.

·         Par kapitāla pieaugumu no nekustamā īpašuma pārdošanas Senāts komentējis, ka nav iespējams pirkšanas brīdī zemesgrāmatas valsts nodevas samazināšanas nolūkā izdalīt kustamu mantu pirkuma līgumā, bet pēc gadiem IIN vajadzībām pie šī nekustamā pārdošanas kustamās mantas daļu iekļaut iegādes izmaksās. Tas pats princips piemērojams arī kredīta procentu atskaitīšanai – tie nav atskaitāmi par kustamās mantas daļu, ja tā nodalīta. To būtu jau sākumā cilvēkam jāizdomā. Starp citu, par šo pašu tēmu cilvēkiem prātīgi jāparēķina mantošanas gadījumā, lai bēgot no mantošanas nodevas nesanāk ieskriet IIN lācim ķetnās.

·         Interesants gadījums bija saistībā ar citu IIN izņēmumu (atvainojos, sekos garš teikums). Ja nekustamo uzdāvina laulātais vai radinieks (A) un laimīgais apdāvinātais (B) to atsavina 60 mēnešu laikā kopš reģistrācijas zemesgrāmatā uz laimīgā apdāvinātā (B) vārda, tad šī nekustamā īpašuma iegādes vērtība skaitās tā, par kādu to ieguvis dāvinātājs (A), ja laimīgajam apdāvinātajam (B) ir dokumenti, kas pierāda vērtību, par kuru dāvinātājs (A) šo nekustamo ieguvis. Strīds izraisījās par to vai B ir dāvinājuma līgums, kur norādīta vērtība, par kādu A šo īpašumu ir ieguvis. B apgalvoja, ka viņa rīcībā nav šāda dokumenta. Šoreiz B pārrēķinājās un žetons VID, kas izdomāja parakņāties VZD arhīvos un sameklēt šo dāvinājuma līgumu. Izmisumā B vēl mēģināja apgalvot, ka šis dokuments ir VID, ne B rīcībā, bet tiesa, loģiski, uz to nepavilkās. Ja VID nebūtu izracis līgumu, būtu piemērojama kadastrālā vērtība, t.i. lielāka ar IIN neapliekamā bāze.

·         Par nekustamā īpašuma iegādes vērtību svarīga atziņa skaidruča mīļotājiem - apstāklim, ka par nekustamo īpašumu tika maksāts vairāk, nekā norādīts līgumā, nav nozīmes, jo lietā nav pierādījumu, kas to apstiprinātu.

·         Ieguldījums nekustamajā īpašumā tā turēšanas laikā IIN bāzes (kapitāla pieauguma) noteikšanai - attiecīgie izdevumi nedrīkst būt atzīti saimnieciskās darbības izdevumos. Ja nav pierādījumu par izdevumiem, jānorāda vismaz pārbaudāmus faktus – summas, personas, kam maksāts, veikto darbu apjoms, līdzekļu avoti, utt, kā arī kādēļ nav iespējams iesniegt pierādījumus. Tātad, pieļaujami arī netieši, pārbaudāmi pierādījumi. Senāts skaidro, ka, pārliecinoties par cilvēka godprātību un attiecīgiem īpašiem apstākļiem ārpus attiecīgā cilvēka kontroles, pieļaujama pat daļēja izdevumu iekļaušana IIN bāzē pat uz pieņēmumu pamata.  

·         Nekustamā īpašuma izdevumos iekļaujami ne vien remonta darbi, bet arī rīki un pat sadzīves priekšmeti, ar kuriem šie darbi veikti.

·         Virknei lietu par skaidras naudas uzkrājumiem tiesa rūpīgi vērtēja, cik ticami ir attiecīgo ienākumu avoti (pat mantoto – vai mantojuma atstājējam varēja būt attiecīgi uzkrājumi).

·         Kādā lietā cilvēks centās pamatot ieguldījumus nekustamajā, kur remontu veikušas kaimiņvalstīs reģistrēti uzņēmumi, ar kuriem persona norēķinājās ar skaidruci. Arī pašas juridiskās personas izrādījās fiktīvas, nemaz nerunājot par pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā reģistrēšanas pienākuma ignorēšanu. Tiesai šāds stāsts nebija pa prātam un šādus izdevumus tā neatzina, kaut arī lietā bija būvinženieru atzinumi par veikto remontu apmēriem un cenām. Priecājos par šādu spriedumu, jo joprojām remontētāji uz mani skatījās kā uz marsieti, kad teicu, ka maksāšu tikai ar pārskaitījumu un ar visu PVN, pretī pieprasot papīrus. Nemaz nerunājot par sačakarēto tirgu, cilvēki neaizdomājas, ka šie izdevumi noderēs pie attiecīgā nekustamā pārdošanas. PVN sakarā uzņēmumi jau vairumā gadījumu pieraduši, ka ir bīstami pirkt tur, kur lētāk, nepārbaudot vai šai super-lētajai cenai ir pamatā valstij nenomaksāti nodokļi.

Starp citu (off-topic)

Man klienti stāsta, ka tirgū parādījusies prakse izmaksāt algas, bet brutāli nemaksāt darbaspēka nodokļus. Tāpēc darbiniekiem jāpaseko – vai kontā ieripo līgumā paredzētā summa mīnus nodokļi. Ko darīt, ja darba devēju darbinieks pieķer nedarbos? Šobrīd ir darbinieku tirgus – bezdarba gandrīz nav, ja kāds vēlas strādāt. Tāpēc darbiniekam ir rokā visas kārtis iet un runāt ar darba devēju. Kaut vai tāpēc, ka darbinieks zaudē VSAOI, ko būtu jāmaksā papildus algai. Protams, te nerunāsim par 300% soda naudu un kriminālatbildību, kas darba devēja valdei karāsies kā Damokla zobens virs galvas gadiem. Nez, kurš izvēlas šādus riskus mūsdienās, pretstatā labam miegam naktīs? Varbūt esat jūs arī redzējuši šādas situācijas? Būšu pateicīgs par komentāriem.