Ko darīt, lai sports uzvar gadžetu, bet prevencija – ārstēšanu?

Šādas pārdomas man vakar radās, apmeklējot sporta konferenci. Kaspars Gorkšs un Viesturs Koziols palūdza padalīties ar pārdomām par iespējamiem nodokļu sistēmas uzlabojumiem, lai sportā ieplūstu pēc iespējas vairāk naudas. Man šokējoši likās konferences ievadā Kaspara sarūpētie cipari, cik Latvijā (ne)nodarbojas ar sportu, salīdzinoši ar Rietumeiropas valstīm. Piemēram, Dānijā šis cipars bija ap 14x lielāks! Tas izskatās vai nu pēc ārzemju farmācijas uzņēmumu un privāto medicīnas iestāžu lobija vai pēc nemākulīgas saimniekošanas.

Cīņa ģimenē par bērnu motivēšanu sportot

Pats arī savā ģimenē redzu, ka bērnam pat būšana Latvijas izlasē brīžiem nav pietiekošs motivators cīņā ar gadžetiem par viņa uzmanību. Visi bija vienisprātis – naudas sportam un cilvēku fiziskas formas uzlabošanai ir katastrofāli maz. Pat 3x mazāk, kā kultūrai. Viesturs, gan, bija skeptisks par līdzekļu no valsts palielināšanos. Tādēļ vairāk virzīja padomāt vai nevajadzētu noteikt prioritāros sporta veidus, jo labāk viena medaļa, nekā desmit padsmitās vietas. Tad ko šai ziņā varētu darīt ar nodokļu sistēmu? Manuprāt, te redzami 3 bloki: UIN, PVN un pārējie tiešie nodokļi.

Ja Latvijā maksātu UIN, vairāk darbotos ziedojumu atlaides

Nesen uzdūros nodokļu guru Dan Neidle ierakstam LinkedIn par to, ka pastāv korelācija starp FIFA valstu rangu un UIN. Viņš uztaisīja tabuliņu, kur vienā asī redzamas nominālās likmes un otrā – rangs. No sākuma doma likās samērā absurda. Pēc tam paskatījos OECD statistiku – cik Latvijā ir samaksāts UIN, salīdzinoši ar citām OECD valstīm. Situācija ir bēdīga. Lai gan dati tabulā zemāk ir vien par 2019.g., 2021.gadā aina nav īpaši uzlabojusies – Latvija pacēlusies no 0,5% uz 2,5%, kas tāpat ir stabilā pēdējā vietā. Ja Latvija tuvotos OECD vidējam rādītājam (UIN veido ap 10% no visiem nodokļu ieņēmumiem), tad budžetā ieripotu par EUR ~1 miljardu vairāk.

Latvija dāvina citām valstīm naudu

Šai sakarā vēl viena doma, kas mani uztrauc – Latvija ir atteikusies no gandrīz visiem ieturējuma nodokļiem. Lai gan tos Latvijas uzņēmums ieturētu Latvijā, to maksātājs ir pasīvo ienākumu (autoratlīdzības, % un dividendes) saņēmējs ārzemēs. Ienākuma saņēmējs ārzemēs par šo nodokli varētu savā valstī samazināt maksājamo UIN. Tātad, ārzemniekam dēļ Latvijas ieturējuma nodokļa nodokļu slogs vairumā gadījumu nepalielinātos un Latvija tādējādi uzdāvina citai valstij nodokli, kas mums lieti noderētu. Man ir dziļa pārliecība, ka arī uz Latviju atnāks globālā minimālā 15% efektīvās UIN likmes projekts. Kopā ar to plānota arī ieturējuma nodokļu ieviešana. Tad arī uzņēmumi maksās vairāk UIN (vismaz to uzņēmumu meitas Latvijā, kuru globālai grupai apgrozījums pārsniedz EUR 750 mil.). Tas arī būtu labs brīdis samazināt nodokļu slogu darbaspēkam.

Taču ko var darīt jau tagad? PVN sakārtošana

Jau iepriekš Delfiem rakstīju, ka ar PVN sportā ir bardaks. PVN direktīva paredz daudz plašāku PVN izņēmumu, kā tas šobrīd ir likumā. Paldies Dievam, ministrija nu strādā pie šī jautājuma risināšanas un optimistiskākās prognozes liecina, ka rezultāts jau varētu būt ar 1.1.23. ES PVN Direktīva paredz, ka no PVN jāatbrīvo biedrību sniegtos pakalpojumus, kas saistīti ar sportu vai fizisko audzināšanu. Kas mums ir tagad? Kopā ar biedrību, kas rīkoja bērnu (!!!) starptautiskas sporta sacensības jācīnās tiesā pret VID par to, ka VID sarēķinājis turnīra dalības maksām PVN, kopā sešciparu skaitli. Nelīdzēja pat FM iesaistīšana – FM jau tradicionāli nav ciešas sadarbības ar VID.

Samazināts PVN fitnesam

Sporta nozarē jau tradicionāli ir arī citi sāpīgie nodokļu punkti. Valstis, kuras ir sapratušas, cik svarīgi, lai cilvēki sporto, nevis staigā pa ārstu kabinetiem un dzer zāles vai ko stiprāku, ir ieviesušas samazinātās PVN likmes sporta telpu lietošanai (tiem, kas nav biedrības) un sporta pasākumu apmeklējumiem (lai bērniem un pieaugušiem acis deg, redzot klātienē Porziņģi u.c.).

Nedienas ar online PVN

Vēl uz interesantu jautājumu uzdūros, kad iegādājos kādu ASV online fitnesa programmu, bez PVN, protams. Latvijas fitnesa klubi ar 21% PVN it sevišķi kopš covid nestajām pārmaiņām konkurē pret šādiem ASV uzņēmumiem, kas online pelna miljonus, bet Latvijā (ES) nereģistrējas, lai piemērotu attiecīgās valsts PVN. Ja VID tam pievērstu uzmanību, būtu daudz lielāks fiskālais efekts, nekā kārtējās sporta biedrības tvarstīšana, lai skaitītu vai ieņēmumi ir papilddarbība. Igaunijas kolēģi pat aprēķinājuši, ka vispār uz online pirkumiem tur joprojām daudzi piegādātāji nereģistrējas Igaunijā kā PVN maksātāji, tādējādi pēdējo 3 gadu laikā nodarot valsts budžetam skādi ap EUR 1/2 miljarda apmērā. VID noteikti būs attiecīgie dati ar DAC7 direktīvas ieviešanu, bet mazliet pacenšoties jau bankās daudz ko tagad par maksājumiem uz online veikaliem varētu sakasīt. VID būs pārsteigts par apjomiem. Statistika par e-komercijas maksājumiem no Latvijas pieejama VID jau tagad, lai aprēķinātu potenciālo skādi Latvijas budžetam.

Pieaugušie – paraugs bērniem

Skaidrs, ka pieaugušajiem jārāda priekšzīmi bērniem – jāsporto pašiem un tad bērni arī pavilksies. Kā stimulēt pieaugušos? Prātā uzreiz nāk vesela virkne ar idejām.

Sporta zāles birojos

Pirmkārt, darba devējiem jārada infrastruktūru birojos – jau tagad daudzi darba devēji nav pamanījuši, ka UIN likums ļauj uzskatīt šādus izdevumus kā ar saimniecisko darbību saistītus (personāla ilgtspējas) izdevumus, ja tie nepārsniedz 5% no gada algu fonda. Protams, jācer, ka likumdevējs ieliks likumā plašāku izņēmumu tieši sporta zāļu ierīkošanai darba vietās.

4 dienu darba nedēļa

Otrs. Vēlams, ka sporta zāles nāktu komplektā ar 4 dienu darba nedēļu. Ir daudz pierādījumu, ka kopējā produktivitāte tādējādi nekrītas, bet darbinieku lojalitāte un koncentrēšanās darbam – palielinās. Par to māte Google jums atradīs daudz rakstu darbus. Atceraties, padomju laikā bija 6 dienu darba nedēļa..

‘Neveselīgo biznesu’ nodoklis – līdzekļi sportam

Treškārt, lai mazinātu bērnu vēlmi sēdēt gadžetos, jāmazina vecāku vēlmi pirkt bērniem gadžetus un datorspēles? Savukārt, ja tomēr vecāki izvēlējušies tos pirkt, tad paprāvs speciāls biznesu nodoklis, kas pelna uz cilvēku vājībām, varētu par to iekrist valsts maciņā. Te nav runa tikai par gadžetiem. Šādi papildus iegūtos līdzekļus būtu jāiegulda sporta infrastruktūras attīstīšanai, daudz plašāka veloceliņu tīkla izveidošanai, piemēram. Starp citu, Lietuvā lielākie basketbola atbalstītāji esot tieši pašvaldības. Turienes kolēģi apgalvoja, ka nodokļu stimulu tam, gan, neesot. Nodokļu (UIN) stimuls Lietuvā ir uzņēmumiem ziedot – tad var atskaitīt ziedojuma summu divkāršā apmērā.

Jāpalielina veselības apdrošināšanas limitu

Tas šobrīd likumā saglabājies Ls 300 (EUR 426) līmenī! Darba devēji jau vairs par to darbiniekiem nekādu normālu veselības apdrošināšanas polisi vairs nevar nopirkt – jo apdrošināšanas uzņēmumi spiesti arvien samazināt segtās ārstēšanas apjomu. Par sporta zāļu apmeklējuma iekļaušanu polisē jau pat neviens vairs nerunā. Lielajiem valsts uzņēmumiem un iestādēm iepirkumi uz nākamo gadu nereti beigušies bez rezultāta, jo neviens vairs nespēj piedāvāt to, ko tie vēlas redzēt polišu segumā. Arī VID un FM ir šī pati problēma.

IIN izdevumi – jāceļ līdz Igaunijas līmenim

Kopējiem Latvijā esošie attaisnotie fizisko personu izdevumi IIN deklarācijā (EUR 600) ir tieši 2x mazāki, kā atļauts Igaunijā. Protams, tas ir saistīts ar pirmo šajā blogā minēto faktu par nodokļu sistēmu kopumā un to, ka nākamā gada kopējie nodokļu ieņēmumi Igaunijā varētu būt ap 16 miljardiem, bet Latvijā – ap 13. Nauda kokos neaug – FM parasti skatās tik uz cipariem – ja kaut kāda nauda budžetā samazināsies, vajadzīgs +, kā to kompensēt.

IIN ārzemju sportistu piesaistīšanai

Itālija šogad uzlaboja nodokļu režīmu profesionālajiem sportistiem, kas pārceļ savu rezidenci uz Itāliju. Kvalificēti profesionālie sportisti, kuri pēc nepārtrauktas uzturēšanās vismaz 2 gadus ārvalstīs pārceļ savu nodokļu rezidenci uz Itāliju un plāno tur uzturēties vismaz 2 gadus, var saņemt 50% atbrīvojumu no ienākuma nodokļa algai vai pašnodarbinātā ienākumiem, kas gūti no profesionālās sporta darbības. Īpašais režīms darbojas 5 gadus, ja sportists ir vismaz 20 gadus vecs un viņa kopējie ar nodokli apliekamie ienākumi pārsniedz 1 miljonu eiro vai 500 000 eiro atkarībā no sporta veida. Iespējams, tad vismaz pussolīti pavirzītos, lai pie mums redzētu arī kvalitatīvākus ārzemniekus.

Citējot blogu, atsauce uz to obligāta.