Ko nevēlas saprast ASV investori?

Jau sen notiek pingpongs starp ASV investoriem un Finanšu ministriju par to, ka ASV investori cieš no dubultās aplikšanas ar nodokļiem. Problēma esot risināma ar vieglu spalvas vilcienu. Vai tiešām?

Bergs blogo

Nesen tiešām cienījamais blogeris Bergs izteicās par ‘dubultās aplikšanas ar nodokļiem’ problēmu, kas neesot Latvijas rezidentiem. “Problēmu varētu atrisināt, izmainot likumdošanā dividenžu nodokļa klasifikāciju, bet tas prasa likuma izmaiņas Saeimā.“ Mēģināšu skaidrot, ko nozīmē šādas izmaiņas un kādēļ šādā gadījumā nepastāv dubulta aplikšana ar nodokļiem.

UIN deja ar IIN

Pirms 2018.g. mums bija sistēma, kur uzņēmumu peļņu mazliet (15%) aplika ar UIN un mazliet (10%) ar IIN. Tad pie Reiznieces kundzes caur mūsu uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām nāca latvju uzņēmēji, kas teica: gribam UIN kā Igaunijā. Reizniece piekrita un nu mums visu peļņu vien apliek ar 20% UIN (kad vispār apliek), bet IIN nav jāmaksā (t.i., līdz šim nebija IIN, līdz ieviesa 3% ienākumiem virs 200k).

Ko 2018.g. reforma nozīmē nerezidentiem?

ASV un jebkuras citas valsts investoriem mūsu 2018.g. reforma nozīmē, ka viņi kā citu valstu nodokļu rezidenti pirms 2018.g. varēja savā valstī samazināt tur maksājamo IIN par Latvijā samaksātajiem 10% vai arī nemaksāt Latvijā IIN vispār par no Latvijas uzņēmuma saņemtajām dividendēm. Pēc reformas palielinājās UIN daļa uz 20% - to, protams, nekādi uz ārzemju investoriem attiecināt nav iespējams.

Ko nozīmē vēlamās likuma izmaiņas?

Pēc būtības vēlme pielabot likumu nozīmē mūsu UIN sistēmas korekcijas, lai samazinātu UIN un ieviestu IIN, kuru ārzemniekiem te nav jāmaksā vai par kuru viņi varētu savā valstī samazināt IIN, kad te IIN ir maksājams. Piemēram, 20%+0% atkal pārvēršot par 15%+10% vai tml.

Ok, pieņemsim, ka attiecīgie grozījumi paredzēs, ka ārzemniekiem te ir jāmaksā arī IIN par no Latvijas uzņēmumiem saņemtajām dividendēm. Tas ir viegli izdarāms. Taču tad parādās nākamā problēma - ārzemniekus vien diskriminēt nevar. Tātad, tādu pat sistēmu jāpiemēro arī Latvijas nodokļu rezidentiem. Tas pēc būtības nozīmē atgriešanos pie sistēmas, kas mums bija pirms 2018.g. Tikai, ja toreiz vismaz katru gadu UIN maksāja, tad tagad vēl vairāk samazinātos UIN daļa.. Ar UIN mēs jau tāpat balansējam uz naža asmens nokļūt ofšoru sarakstos. Kādēļ?

Cik daudz reāli Latvijā maksā UIN?

Ceru, ka cienījamie ASV investori spēj paņemt palielināmo stiklu un saskatīt Latvijas niecīgo reāli samaksātā UIN proporciju pret visiem nodokļu ieņēmumiem, saskaņā ar OECD 2024.g. ziņojumu par UIN sistēmām. Mazāk UIN maksā vien valstīs, kas nemaz nav valstis un kuru saīsinājuma atšifrējumu vēl jāpameklē - Bahamas, Vanuatu, Tokelau, Nauru. Vai šādā situācijā FM uzdrošināsies samazināt UIN vēl vairāk? Ašeradena kungs Tax Stories podkāstā teica, ka jā. Tā ārvalstniekiem varētu būt laba ziņa.

Bet Igaunija taču nāca pretī!

Igaunija taču mainīja sistēmu no 20% uz 14% UIN un 7% IIN.. Par šo izmaiņu iemesliem tagad grūti spriest, bet skaidrs, ka šobrīd arī Igaunija atgriezusies pie 22%+0% UIN (24% ar nākamo gadu), bet 14%+7% sistēma ir atcelta.

Sausais atlikums

Teorētiski ārzemnieku prasītais ir realizējams, taču tas prasītu Igaunijas (14%/7% vai tml.) modeļa ieviešanu. UIN proporcija kopējo iekasēto nodokļu grozā samazinātos vēl vairāk, bet no kopējo nodokļu ieņēmumu viedokļa no šādām pārmaiņām valstij vajadzētu būt pat labāk, jo no budžetā nemaksājošā UIN slogs tādējādi daļēji pārcelsies uz maksājamo IIN. Mazliet jau apnicis pārņemt igauņu sistēmas, ko viņi ir atzinuši par sev nelietderīgām, bet izdarāms tas ir. Kaut vai lai piekāptos ārvalstu investoriem, kam mums pēc definīcijas vienmēr jāpiekāpjas, jo mēs esam atkarīgi no ārvalstu investīcijām un eksporta. Tomēr tas nozīmēs arī lielāku IIN vietējiem. Tā kā, nekā vienkārša šajā UIN korekcijā, protams, nav.

Latvija - ofšors?

Taču no dubultas aplikšanas ar nodokļiem šī brīža sistēmā nav ne smakas, jo cienījamie ASV investori norūpējušies par IIN, bet Latvijā IIN nav jāmaksā. Efektīvā UIN likme Latvijā ir ap 18%. Tomēr, mani vairāk interesē, kas notiek, ja Latvijas uzņēmums iegulda ārzemju (BVI, Panamas, Delavēras, u.c.) meitas uzņēmumā. Kurš izsekos, kā peļņu, par kuru Latvijā nav samaksāts UIN, tērē šīs meitas. Un vai kādreiz ir plānots, ka šī nauda atgriezīsies Latvijā un par to tiks jebkad Latvijā samaksāts UIN? Un ja ar šo peļņu ārzemēs rodas jauna peļņa, kas tur aplikta ar jebko mazāku par Latvijas 20% UIN, tad tur ir izdevīgāk ieguldīt Latvijas peļņu, nekā Latvijā. Nemaz nerunāsim par to, ka šī brīža UIN sistēma uzliek pastiprinātu spiedienu uz transfertcenām, lai spēlējoties ar līgumiem un cenām nenotiktu slēpta peļņas izmaksa no Latvijas uzņēmumiem. Līdz ar to uzņēmumiem gaidāmas asas cīņas ar VID. Te blogs - kādēļ pētnieciskās organizācijas Latviju uzskata par ofšoru un ko tādēļ varētu darīt.

Kādēļ kost rokā, kas baro?

It kā jau pašnāvnieciski nostāties pretī maksāt spējīgu potenciālu klientu viedoklim, taču gan jau būsiet pamanījuši, ka te tomēr cenšos pieturēties pie objektīva viedokļa, neatkarīgi no naudas lietām. Taču šajā gadījumā pat iespējams kompromisa modelis, tik ne tik vienkārši, kā ārzemju nodokļu rezidenti ir iedomājušies. ASV ir vēl papildus rozīnīte - ASV ir gandrīz vienīgā valsts pasaulē, kas nodokļu rezidencei piemēro citus (pilsonības) principus, kas nepadara viņu dzīvi vieglāku būtībā jebkur ārpus ASV. Bet Berga blogus lasīt vienmēr ir interesanti un noderīgi! Rekomendēju.