Ko reformēt iesaka spečuki?
Tapis kārtējais interesantais Clifford Chance bijušā nodokļu prakses vadītāja Dan Neidle blogs par to, kas būtu reformējams Lielbritānijas nodokļu sistēmā. Cik daudz tas korelē ar mūsu problēmām?
Priekšlikumi
Kamēr mūsu valdība lauž šķēpus - vai un ko reformēt mūsu nodokļu sistēmā, attiecīgajā blogā Dan Neidle piedāvā velna duci ar tēmām savai, Lielbritānijas valdībai. Zem militārā karoga, kas tāpat jau peldas naudā, mūsdienās, protams, iespējams pabāzt jebko, ne tikai pie mums. Tomēr, Dan Neidle vairāk vērš uzmanību uz reformām, lai novērstu to, kas traucē ekonomikas izaugsmei un vienkārši netaisnīguma novēršanai. Kas no tā visa varētu būt aktuāls arī mums?
1. Reformēt nodokļu administrāciju
Daudz jau rakstīts par VID darbinieku skaitu un lieko kadru problemātiku visai Latvijas ierēdniecībai kopumā. Arī nesenajā Tax Stories podkāsta sarunā Igaunijas VID vadītājs apstiprināja, ka viņi iekasē vairāk nodokļus no mazākas ekonomikas ar 3x mazāku darbinieku skaitu. Šo jautājumu, protams, nedrīkst vienkāršot. Lielā VID darbinieku armija radusies dažādu iemeslu dēļ. Kamēr gaidām uz procesu automatizēšanu un likumdošanas vienkāršošanu, VID netipisko (sodīšanas) funkciju nodalīšana jau ir procesā. Cerams, tas ir tikai sākums un ies prom arī AML u.c. nodokļu administrēšanai netipiskas funkcijas.
Ik pa laikam lauksaimnieki u.c. vai nu paši vai ar lobiju palīdzību paceļ balsi par dažādu nodokļu atvieglojumu lietderīgumu. Tomēr, abstrahējoties no taisnīguma un fiskālajiem apsvērumiem, jebkuri izņēmumi prasa arī nopietnus administrēšanas resursus un citas nepatikšanas. Lai sistēmu vienkāršotu un automatizētu, VID un FM jāstrādā vienā komandā kā cimdam ar roku.
Dan saka, ka turienes nodokļu administrācijai (HMRC) nodokļu strīdu un izlīgšanas stratēģija neļauj atteikties no valstij nelabvēlīgiem vai nelietderīgiem strīdiem. Neesmu dzirdējis, ka mūsu VID būtu šāda stratēģija publiskota, ja tāda vispār pastāv. Daļa no lēmumu sūdzību izskatīšanas juristu armijas nebūtu vajadzīga, ja ieviestu reālus izlīgumus un nodokļu arbitrāžu kā Portugālē (vai vismaz neatkarīgu strīdu izskatīšanas komisiju, kā Lietuvā).
No publiskotajiem kriminālprocesuālajiem dokumentiem par VID darbinieku shēmām, lai izspiestu no biznesa naudu vispār vēders sagriežas kājām gaisā un paliek nelabi.
No klientu atsauksmēm šķiet, ka VID telefona konsultācijas vispār ir bezjēdzīgas. Viņi kaut ko atbild, bet uz tām paļauties nevar, neatkarīgi no tā vai tās ir korektas vai nē. EDS saņemtās atbildes vismaz nodokļu maksātāji varēs uzrādīt, ja kādam rodas šaubas par to, ko teicis VID. Lielbritānijā HMRC auditori konstatējuši, ka vispār 72% zvanu tur esot zvanītāju kļūdas vai mēģinājums saprast viņu lietas progresu.
Uzziņas būtu jāparedz tikai par samaksu, kā tas ir Igaunijā u.c. Arī Latvijā saistībā ar transfertcenām (t.s. APA) tā jau ir sen pastāvoša sistēma. Tas samazinās uzziņu daudzumu un uzlabos to kvalitāti.
2. Algas nodokļu likme
Dan Neidle šajā sadaļā dod piemēru par kādu NHS anesteziologa jaunākā konsultanta pozīciju, kas saņem mazliet zem GBP 100k gadā. NHS viņam piedāvāja strādāt papildus h par GBP 125/h, bet tad viņa algas nodokļu (IIN un VSAOI kopējā) likme palielinātos no 42% uz 62% ienākumiem virs GBP 100k/g. Tādēļ šim konsultantam būtu jānostrādā vismaz papildus 61 h/g., lai viņš vispār sāktu sev kaut ko pelnīt. Tāpēc viņš šīs papildus h atsakās strādāt.
Blogā labi redzams, kā angļi sapinušies progresīvajās likmēs un to dažādos izņēmumos. Tādēļ pat tur priekšlikums ir izlīdzināt visiem vienādas likmes un izskaust izņēmumus. Igauņi to labi sapratuši un tas var novest pie iepriekšējā punkta par VID štata vienību apmēriem - tie nebūs nepieciešami, jo sistēma būs vienkāršāka, ar visiem vienādām likmēm un ar pēc iespējas mazāk izņēmumiem.
FM mājas lapā publicētajos 15 scenāriju priekšlikumos par darbaspēka nodokļiem vairāk operē ar tādiem mainīgajiem, kā diferencētais vai fiksētais neapliekamais minimums (protams, ka no diferencētā jātiek vaļā), fiksētais uzreiz vai pakāpeniski, flirts ar visdažādākajām progresīvajām likmēm, kā arī likmes piemērošanas sliekšņiem.
Minēto 15 scenāriju sakarā pozitīvi izceļas FICIL (7.) priekšlikums. Ja pārējie piedāvājumu matemātiski spēlējas ar ekseli - ko varētu mainīt, lai nezaudētu budžets, tad FICIL piedāvājums atbalsta tieši iepriekš minēto - vienlīdzību un vienkāršošanu. Tas paredz:
fiksētu neapliekamo minimumu 1.gadā - EUR 500 (pēc iespējas drīz šo summu jāpalielina),
vienu IIN likmi - 25% (Igaunija plāno 24%),
solidaritātes nodoklis ir atcelts.
3. Izvairīšanās
Tieši kovboji - nodokļu pazinēji vai tie, kas par tādiem izliekas blogā minēti kā viena no sistēmiskām problēmām, ja viņi nespēlē godīgu spēli vai vēl sliktāk - neapzinās, ko dara. Kādi te ir piedāvātie risinājumi, lai šo beigtu uzskatīt par kaķa un peles spēlīti?
Kriminalizēt visu personu, kas ir lietas kursā par izvairīšanās shēmu, iesaistīšanos, izņemot tos, kuri ir paziņojuši nodokļu administrācijai. T.s. DAC6 direktīva ar līdzīgu ideju ir ieviesta formāli un tā nestrādā. Papildus tam, sodus jāpiesaista izshēmoto nodokļu apmēram. Izņēmums - ja persona veikusi saprātīgus soļus, lai pārliecinātos par jautājuma/risinājuma likumību.
Dan uzskata, ka Lielbritānijā pārāk daudz advokātu slēpjas aiz klienta-advokāta noslēpuma neaizskaramības. Tādēļ šī aizsardzība nebūtu piemērojama, ja advokātam bija jāziņo administrācijai par aizdomīgu darījumu, bet viņš/viņa to nedarīja, vai ja shēmai piemērojamas vispārējās pretizvairīšanās normas (ekonomiskās būtības pārsvars pār juridisko formu).
Lai iepriekš minētais strādātu, VID jāspēj efektīvi (nedēļu, ne mēnešu laikā) reaģēt uz paziņojumiem par aizdomīgu darījumu vai struktūru - vai tie ir atļauti?
Iespējams, ka turpmāk varētu paturpināt šo tēmu, bet jau tā šis blogs izvērties pārāk garš.