Ko VID plānoja darīt 23.g.?
VID mājas lapā pieejams darba plāns 23.gadam. Vai tur var atrast kādas labas ziņas nodokļu maksātājiem?
Vismaz labi jau ir tas, ka VID komunicē uz āru gan iepriekš paveikto, gan turpmāk darāmo. Kas piesaistīja uzmanību šajā 18 lpp. dokumentā?
Attīstīta strukturētās transfertcenu dokumentācijas ieviešana EDS. Sniegti priekšlikumi grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām". TC dokumentācijas veidlapa varētu daudziem atvieglot dzīvi, taču tikai daļēji, jo tā vērtība rodas, pašiem tajā savadot datus par uzņēmumu, kā arī no datu bāzēm, kuras, protams, VID nepiedāvās. Tā kā jau šobrīd VID plānoto dokumentācijas veidlapu iespējams jau tāpat saņemt kaut vai ChatGPT. Vairāk interesē par tiem grozījumiem likumā, bet par to pagaidām VID klusē.
VID plānojis šogad identificēt fiziskās personas, kuras veic saimniecisko darbību - digitālā satura veidotājus un e-komercijas veicējus, kas nereģistrējas kā nodokļu maksātāji.
Veikt pētījumus par peļņas novirzīšanas veidiem, ko īsteno nodokļu maksātāji, kas veic pārrobežu darījumus un agresīvu nodokļu plānošanu. VID šogad plānoja izvērtēta grozījumu normatīvajos aktos nepieciešamību, lai NM UIN deklarācijā atšifrē darījumus ar ofšoriem. Savukārt, nākamgad plānots veikt kontroles pasākumus nodokļu maksātājiem, kas veic pārrobežu darījumus, un iegūt informāciju par pārrobežu darījumu partneru kontiem un shēmām, kas vērstas uz UIN ar saimniecisko darbību nesaistītiem pārrobežu darījumiem.
Līdz gada beigām jāievieš informācijas apmaiņas sistēmu, kas nodrošinās datu apmaiņu starp dalībvalstīm (DAC7 ) par digitālo platformu operatoriem.
Izstrādāt un ieviest noteiktu informācijas apmaiņas sistēmu, kas nodrošinās datu iegūšanu no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.
Līdz septembra beigām bija plānots publicēt rokasgrāmatu par nedeklarēto algu metodoloģisko atbilstības riska pārvaldību, t.sk. “aplokšņu algu maksātāju” tipoloģiju aspekti, pieejamo preventīvo un kontroles instrumentu aspekti un tiesas nolēmumu analīze nedeklarēto algu jomā.
Veikt plānveidīgus pasākumus nodokļu maksāšanas disciplīnas ievērošanai nekustamā īpašuma nomas pakalpojumu jomā, pastiprinātu uzmanību pievēršot fiziskajām personām, kuras ievieto sludinājumus interneta tīmekļvietnēs.
Nodrošināta VID pieeja kripto aktīviem automātiskās informācijas apmaiņas ietvaros (30.12.2026.).
Šogad (!) plānots īstenot attaisnojuma dokumentu (e-rēķinu) elektroniskās aprites sistēmas ieviešana Latvijā, lai noteiktu obligātu prasību komersantu (B2B) segmentā izrakstīt e-rēķinus strukturētā elektroniskā formā. Cik zināms, šī sistēma jau ir gatava. Tomēr nodot ekspluatācijā centralizētu IKT platformu plānots vien 2026.g., bet uzsākt e-rēķinu lietošanu strukturētā elektroniskā formā - ar 1.1.25.
Plānots ieviest jaunu pieeju nodokļu strīdu risināšanai visos administratīvā procesa posmos (piemēram, izlīgumu slēgšanas iespējas), t.sk., paredzot vienoties par administratīvi tiesisko attiecību noteikšanu jau audita laikā vai pirms nodokļu rēķina izrakstīšanas. Cerēsim, ka te ir runa par reālu izlīgumu. 2023.g. likuma grozījumi pagaidām to neparedz.
Šogad bija jāievieš vienotu VID informācijas sistēmu ar nodokļu un muitas policiju noziedzīgu nodarījumu apkarošanā. Tāpat jāievieš pielāgotas darbam ar E-lietu VID NMP pārvaldes un Iekšējās drošības pārvaldes informācijas tehnoloģijas.
Līdz 24.g. aprīlim plānots izveidot datu apmaiņu starp VID un Iekšlietu ministrijas pakļautības iestādēm. Turpat darbu sarakstā minēts, ka 28.04.2023. noslēgts līgums par starpinstitūciju informācijas apmaiņu ar Valsts policiju. Tikko kādā lietā pārliecinājāmies, ka ne tikai šobrīd nenotiek nekāda info apmaiņa starp VID NMP un Valsts policiju, bet valsts policija izņēma no akcīzes preču noliktavas preces, kaut arī šādi jautājumi ir VID NMP pārziņā. Palika neatbildēts jautājums - kāpēc?
Laba ziņa ir, ka VID bija plānotas apmācības par vēstuļu rakstīšanu viegli uztveramā valodā.
Savukārt, līdz gada beigām esot jāsagatavo priekšlikumu VID organizatoriskajām izmaiņām (reformai) ar mērķi nodrošināt efektīvu pārmaiņu vadību.
Jābūt veiktam dokumentu plūsmu vērtējumam, palielinot iestādē radīto elektronisko dokumentu īpatsvaru līdz 93%, t.i. atsakoties no papīriem.
Bija plānots līdz š.g. vidum vērtēt iespēju publiskot datus par nodokļu maksātāju veiktajiem nodokļu maksājumiem, atsevišķi izdalot algas nodokļu maksājumus, darbinieku skaitu un apgrozījumu 4x gadā.
Paredzēts īstenot sagatavošanās pasākumus “Gudrās darba vietas” pieejas ieviešanai. Cerams, tas padarīs efektīvākus VID procesus.
Starp citu, dzirdēju baumas, ka efektīvākā valsts iestāde tagad esot Centrālā Statistikas pārvalde (ar t.s. activity-based costing). Pārējās savā iestādē to negrib ieviest.
Kāpēc?
Jo tad nākamā gadā nogriezīs budžetu ‘par efektīvu darbu’.
Ko varētu darīt?
Piešķirt ietaupīto naudu inovāciju ieviešanai vai vismaz efektīvo darbinieku prēmēšanai.