Krievijas nodokļu konvencijas vairs nav. Ko tas nozīmē?
Šis šķiet diezgan pareizs valdības solis - ar š.g. 16.maiju apturēta Latvijas - Krievijas nodokļu konvencijas darbība.
Uz cik ilgu laiku?
Uz ilgu un nenoteiktu. Likumā teikts, ka uz visu Krievijas iebrukuma Ukrainā laiku un līdz Krievija pilnībā kompensēs Ukrainai tās iebrukuma nodarītos zaudējumus. Tātad būtībā - līdz pūcei aste ziedēs.
Vai mēs esam pirmie?
Nē, bet vieni no pirmajiem. Jau aprīļa sākumā Tax Stories podkāstā nodokļu tiesību profesorei no Kanādas Allison Christians uzdevu jautājumu vai šis būtu korekts solis. Viņa pavīpsnāja, ka it kā jā, bet precedentu vēl nav. Drīz pēc tam viņa jau man atsūtīja ASV likumu, kas paredz pret Krieviju šādus līdzīgus pasākumus, gluži kā ASV līdz šim jau bija spēkā pret tādām valstīm kā Ziemeļkoreja, Irāna, Sudāna un Sīrija. Protams, arī Ukraina ir sekojusi šim piemēram.
Ko praktiski nozīmē nodokļu konvencijas darbības apturēšana?
Kopš 16.maija varētu rasties dubultās aplikšanas ar nodokļiem gadījumi. Piemēram, ja Latvijas nodokļu rezidentam pieder nekustamais īpašums Krievijā vai Krievijas nodokļu rezidentam - Latvijā. Tomēr vairumā gadījumu šī nebūs problēma, jo arī nacionālajā likumā ir dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršanas mehānismi. Ja Raimonds Pauls Krievijā turpinās saņemt autoratlīdzības, tās būs apliekamas Krievijā un par šo nodokli joprojām varēs samazināt Latvijā maksājamo nodokli. Tikai iespējams, ka tagad bez konvencijas Krievijā maksājamā nodokļa likme varētu pārsniegt Latvijā maksājamo. Rezultātā dažiem var nākties arī zaudēt uz nodokļiem kopumā.
Kad vistipiskāk ir cilvēkiem jāuzmanās?
Būtiskākais konvencijas apturēšanas risks saistās ar to, ka tagad persona varēs būt vienlaikus abu valstu nodokļu rezidents, kas nozīmē, ka abas valstis varēs pretendēt uz cilvēka visā pasaulē gūtiem ienākumiem. Tātad, iespējams dubultas aplikšanas ar nodokļiem risks. Risks nebūs tiem, kas pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā kopā ar visu ģimeni līdz š.g. 16.maijam.
Uzturēšanās atļauja = jauns mērķis VIDam
Krievijas pilsoņiem diezgan bieži bija tā, ka viņi ieguva Latvijā uzturēšanās atļauju un tādējādi automātiski kļuva par Latvijas nodokļu rezidentiem, jo jādeklarē te pastāvīgo dzīvesvietu. Tomēr, saskaņā ar konvenciju, viņi parasti palika Krievijas vai citas valsts nodokļu rezidenti, jo konvencijai ir lielāks spēks par Latvijas likumu. Tagad, kad konvencijas vairs nav, Latvijas budžets tiek klāt šo personu ienākumiem. CRS sistēma nu palīdzēs ar VID automātiski saņemtu informāciju par šo personu globālajiem ienākumiem. Par CRS mazliet sīkāk - šī bloga beigās.
Kāpēc šī ir vien pakratīšana ar pirkstu
Tomēr, nevajadzētu aizmirst, ka arī Latvijas likumos ir dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršanas mehānismi. Tāpat, visticamāk, ir arī Krievijas likumā. Tādēļ bieži konvencijas apturēšanai būs vien deklaratīva (dūres pavicināšanas) loma, ne tik daudz praktiska. Tāpat, kā pieminekļa nojaukšanai, utt. Nodokļu konvencijas parasti samazina ieturējuma nodokļa likmes, taču bagātajai Latvijai tādu nemaz gandrīz nav. Ok, ES ietvaros tas gandrīz van iespējams, bet ārpus ES? Tieši tādēļ (ieturējuma nodokļi) pārējās valstis nesteidzas ar Krievijas konvencijas darbības apturēšanu, parādot visai pasaulei kara nopēlumu līdz robežai, kad tas kādam sāk sist pa kabatu. Mums šis solis salīdzinoši maz kuram reāli traucēs strādāt. Piemēram, arī krietni nacionālāk noskaņotie brāļi Lietuvā necenšas apturēt konvenciju ar Krieviju, jo tā ļauj dividendēm no Krievijas piemērot 5% likmi 15% vietā.
Un kā ar juridiskām personām?
Nav tā, ka konvencijas darbības apturēšana ietekmēs tikai fiziskās personas. Ja Latvija gandrīz nepiemēro ieturējuma nodokļus, tad Krievija tos vienmēr ir piemērojusi uz urrā. Ja konvencija paredzēja samazinātas ieturējuma nodokļa likmes t.s. pasīvo ienākumu maksājumiem (dividendes, procenti, autoratlīdzības, vadības un konsultāciju pakalpojumi, utt) no Krievijas uz Latviju, tad tagad būs piemērojamas Krievijas nacionālajā likumā paredzētās. Piemēram, dividendēm no Krievijas uz Latviju bija piemērojama 5% vai 10% likme, kuru vietā tagad vairumā gadījumu būs 15%. It kā Latvijā varētu samazināt UIN par Krievijā samaksāto nodokli, bet..ups, bagātā Latvija taču no Krievijas saņemtajām dividendēm nemaz nodokli nepiemēro - nav jau pret ko Krievijā samaksāto nodokli kreditēt!
Konvencijām un nacionālajiem likumiem ir arī atšķirīgas pastāvīgās pārstāvniecības definīcijas, kas var radīt iepriekš neparedzētas sekas.
Piemērs iz dzīves
Tomēr precedenti par problēmām dēļ konvencijas darbības apturēšanas pamazām sāk veidoties. Piemēram, ASV tiesā vērsās Krievijas fiziķis Baturins un prasīja piemērot konvencijā paredzēto viņa ienākumu neaplikšanu ar nodokli ASV. Strīds vēl nav izšķirts, bet nu varētu būt interesants pavērsiens strīdam, ja konvencija, uz kuru fiziķis atsaucas, vairs nav spēkā.
Nīderlandes piemērs
Ar š.g. 1.janvāri citu iemeslu dēļ strauji pārtrūka Nīderlandes un Krievijas nodokļu konvencijas mūžs. Iemesli bija vienkārši - samazināt naudas aizplūšanu uz tradicionālajām Krievijas (un post-padomju, arī Latvijas) uzņēmumu holdingu jurisdikcijām (Kipru, Maltu, Luksemburgu un Nīderlandi). Kādas tam bija sekas? Te par šo tēmu ir labs Nīderlandes krieva, lieliska nodokļu speciālista Roustam Vakhitov komentārs. Starp citu, vēl krietni pirms kara man bija arī interesanta saruna ar Roustam kādā no Tax Stories sērijām. Viņš izceļ 15% ieturējuma nodokli dividendēm no Nīderlandes uz Krieviju kā vienas no būtiskākajām nodokļu konvencijas atcelšanas sekām. Šveice, piemēram, pēc sava nacionālā likuma dividendēm uz Krieviju piemēro 35% likmi.
Citas sekas Roustam min pieaugošo tendenci uzņēmumu aizplūšanai no Nīderlandes uz valstīm, ar kurām Krievijai ir konvencija. Līdzīga migrācija varētu notikt arī Latvijā bāzētajam Krievijas biznesam, kas pēc statistikas (neņemot pat vērā caur ārzemju holdingiem Latvijā investēto) lēšama ap 9% no tiešajām ārvalstu investīcijām. Lai gan Latvija nav piemērojusi t.s. aizplūšanas nodokli (exit tax), labi, ka vismaz UIN sistēma neveicina aizplūšanu.
Delfi.ru žurnālistes jautājumi
Vakar saņēmu jau dažus jautājumus no minētā portāla, t.sk. vai visiem Krievijas pilsoņiem, kas dzīvo Latvijā, tagad ir jādeklarē ienākumus Krievijā? Te svarīgi uzsvērt atšķirību starp pilsonību un nodokļu rezidenci. Tie Krievijas pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir Latvijas nodokļu rezidenti. Viņiem tik tagad jāseko, lai pēc Krievijas likuma nekļūtu arī par Krievijas nodokļu rezidentiem.
Ko vēl varētu darīt Krievijas valsts kases nepapildināšanai?
Manuprāt, būtu jāapsver arī ieturējuma nodokļa ieviešana jebkuriem maksājumiem no Latvijas uz Krieviju, kā uz ofšoriem. Ieturējuma nodokli Latvijas budžetā maksātu Latvijas puse, bet nodokļa maksātājs skaitītos naudas saņēmējs Krievijā. Tātad, Latvijas darījuma puse neciestu no šāda nodokļa ieviešanas. Tie būtu papildus līdzekļi, piemēram, Ukrainas bēgļu atbalsta finansēšanai.
Jāaptur CRS u.c. informācijas apmaiņa ar Krievijas nodokļu administrāciju.
CRS galvenā ideja ir, ka ar šādu informāciju nodokļu administrācijai rodas lielākas iespējas aplikt ar nodokļiem savas valsts rezidentu ienākumus ārzemju bankās. CRS darbības apturēšana apgrūtinātu Krievijas nodokļu iekasēšanu, tātad - kara finansēšanu. Kopš 2014.gada ir spēkā konvencija, kas paredz automātisku informācijas apmaiņu par banku kontiem. Vienkāršiem vārdiem, Latvija nodod citu valstu administrācijām informāciju par viņu valstu nodokļu rezidentu kontiem Latvijas bankās, un otrādi. Ar šī līguma darbības pārtraukšanu attiecībā uz Krieviju mēs nedotu vairs Krievijas administrācijai info par Krievijas nodokļu rezidentu kontiem Latvijas bankās, kā arī riskētu nesaņemt info par Latvijas rezidentu kontiem Krievijas bankās. Šādu soli tikko ir, piemēram, spērusi Austrija. Lielbritānija, ASV un Zviedrija to izdarīja jau martā un aprīlī. Finanšu ministrija, savukārt, komentēja, ka VID jau šobrīd ir maksimāli ierobežojis administratīvo sadarbību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā ar Krievijas nodokļu administrāciju.
[jetpack_subscription_form show_subscribers_total="false" button_on_newline="false" submit_button_text="Pierakstīties jaunumiem" custom_font_size="16px" custom_border_radius="0" custom_border_weight="1" custom_padding="15" custom_spacing="10" submit_button_classes="" email_field_classes="" show_only_email_and_button="true" success_message="Success! An email was just sent to confirm your subscription. Please find the email now and click 'Confirm Follow' to start subscribing."]