Kripto biznesa nodokļi
Turpmāk - par atziņām, gatavojoties UnBlock konferencei. Konferences vieta (Rīga) un laiks (kad kripto biržas var iegūt vienotu licenci visam ES tirgum) sakrīt ar nodokļu atvieglojuma ieviešanu.
Konferences mājas lapā - detalizētāka informācija par šo aizraujošo 2 dienu notikumu, kas 22./23.aprīlī notiek Hanzas Peronā.
Pēc sajūtām..
Kopumā Latvijas nodokļu režīms šķiet pievilcīgs kripto biznesam. Latvijas sistēmas vājā vieta varētu būt pieredzes trūkums, gan biznesa pusē, gan nodokļu administrācijā. Pamodelēsim dažas bāzes situācijas, kas darījumos ar kripto var radīt nodokļu sekas Latvijā.
Kādi šobrīd piemērojami nodokļi Latvijā?
Latvijas SIA
Ja Latvijas SIA tirgojas ar kripto, nav nekas atšķirīgs no jebkura cita biznesa - jāpiemēro 20% UIN peļņas izmaksāšanas brīdī.
Šīs sistēmas izdevīgumu apliecina pat gadījumi, kad kripto tirgotāji no ārzemēm ir Latvijā šim biznesam dibinājuši uzņēmumu.
Šajā biznesa modelī riskantākais jautājums šķiet - cik lielam jābūt SIA vadītāja ar algas nodokļiem apliekamam atalgojumam, kā arī SIA nodokļu rezidences un pastāvīgās pārstāvniecības riski, ja vadība atrodas ārzemēs.
Ārzemju uzņēmums
Ja ārzemju uzņēmums tirgojas caur Latvijas brokeri (CASP, crypto asset service provider), tad šī uzņēmuma peļņa apliekama attiecīgajā uzņēmuma reģistrācijas vai vadības atrašanās valstī (atkarībā no to valstu likumiem).
Izņēmums - ja CASP atrodas Latvijā, bet ārzemju uzņēmums - Melnā saraksta jurisdikcijā (piemēram, Krievijā), tad uz jebkurām izmaksām CASP ieturēs 20% nodokli.
Latvijas fiziska persona
Ja Latvijas fiziska persona, nodokļu rezidents tirgojas ar kripto, piemērojams 25,5% IIN kapitāla pieaugumam. Ja šādi ienākumi pārsniedz EUR 200k gadā (kopā ar jebkuriem citiem ienākumiem), tad, iesniedzot gada deklarāciju, piemērojama 3% papildlikme.
Iegādes vērtībā var iekļaut izdevumus (komisijas, valsts nodevas), kas saistīti ar kriptovalūtas iegūšanu.
Parasti IIN ir maksājams, kad kripto pārvērš naudā, taču pārvēršana precēs vai pakalpojumos arī var radīt IIN sekas.
20% UIN dividendēm salīdzinājumā ar ar 28,5% IIN jau var būt būtisks arguments, kādēļ izvēlēties SIA modeli.
Igaunijā, starp citu, kopš šī gada 1.janvāra kripto aktīviem drīkst izmantot ieguldījumu konta režīmu. Tad IIN jāmaksā tikai, ja no konta izņemtais pārsniedz kontā ieguldīto. Mums arī šo labo piemēru derētu pārņemt.
Ārzemju fiziska persona
Ja ārzemju fiziska persona, nodokļu nerezidents tirgojas ar kripto, līdz šim šādiem ienākumiem ārzemju nodokļu rezidentiem Latvijas CASP būtu jāpiemēro 3% ieturējuma nodokli. Taču..
Atcelts ieturējuma nodoklis
Parlamentā trešajā lasījumā jau nolemts uz trīs gadiem (1.1.2025.-31.12.2027.) atcelt 3% IIN nerezidentu ienākumam no kapitāla aktīvu atsavināšanas, t.sk. kripto aktīviem. EM jāuzrauga šī pasākuma lietderīgumu un jāiesaka vai turpināt šo izņēmumu arī pēc šī termiņa.
Kripto ģenerēšana
Ienākums no ģenerētas kriptovalūtas atsavināšanas uzskatāms par saimnieciskās darbības ienākumu. Tādēļ jāatceras, ka tam šogad piemērojamas jaunās IIN likmes: 25,5% (līdz EUR 105 300 gadā) - 33% (līdz EUR 200 000 gadā) - 36% (virs EUR 200 000 gadā). Saimnieciskās darbības veicējiem (pašnodarbinātajiem) vēl jārēķinās ar VSAOI. Tādēļ vairumā gadījumu šādam biznesam izdevīgāk būs dibināt SIA un gūt peļņu dividenžu veidā, kas apliekamas ar 20% UIN un 3% IIN pārsniegumam, ja gada ienākumi pārsniedz EUR 200k.
PVN
Kripto darījumi = finanšu darījumi
ES tiesa jau 2014.g. lietā pateica, ka darījumi ar kripto nav apliekami ar PVN kā finanšu darījumi. Tas nozīmē arī, ka PVN, kas samaksāts par serveriem vai to importu, elektrību, juristiem vai grāmatvežiem, utt, nav atskaitāms un tādēļ to jāiekalkulē pašizmaksā. Izņēmums - ja kripto pārdod personām ārpus ES, tad priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības nezūd.
Biržas
Biržas platformas pakalpojums nav finanšu pakalpojums, tāpēc, ja birža nopērk kriptovalūtu apmaiņā pret euro un pēc tam kriptovalūtu pārdod, šāds darījums nebūs apliekams ar PVN, taču komisijas maksai par kriptovalūtas maiņas pakalpojumiem piemērojams PVN 21% apmērā.
Žetoni
Ja kripto iespējams izmanto ne tikai norēķiniem, bet tam piesaistītas arī citas funkcijas vai labumi (utility tokens), tad to atsavināšana var radīt PVN sekas. Te, protams, izpaužas biznesa lielākā kreativitāte, par ko galva visbiežāk sāp gan konsultantiem, gan VID.
Prakse
Kad saņemts ienākums no kripto?
Nesen bija interesanta tiesu lieta Austrijā, kur ieņēmumi no kripto atsavināšanas pārskaitīti uz bankas kontu. Banka palūdza AML pierādījumus. Tā kā tādi bankai netika iesniegti, banka aizskaitīja līdzekļus izmaksātājam. Jautājums tiesai bija - vai šie ir uzskatāmi par bankas konta īpašnieka (līdzekļu saņēmēja) ienākumiem. Tiesa atzina, ka jā.
Ārzemniekiem Latvijas SIA, lai tirgotos ar kripto
Redzēti arī gadījumi, kad kripto biznesam citu ES valstu rezidenti veido Latvijā uzņēmumu. Šādos gadījumos attiecīgie biznesmeņi ir pārsteigti, cik pieticīgas te ir prasības menedžmenta atalgojumam, tādējādi ļaujot būtiskāko peļņas daļu izmaksāt dividendēs. Ja pie mums šādas dividendes vairs neapliek (vai no šī gada apliek vien ar 3% gada ienākumam virs 200k), tad citu ES valstu rezidentiem tās vēl var būt apliekamas savā mītnes valstī. Tomēr šāds modelis var būt bīstams, jo svarīgāko lēmumu pieņemšana ārzemēs var radīt t.s. pastāvīgās pārstāvniecības risku, kas nozīmē, ka uz šo risku attiecināmā peļņas daļa apliekama vadības atrašanās vietā.
Nekustamo apmaksā ar kripto
Maiņa, pārdošana vai kas cits - kā šo traktēt nodokļu vajadzībām? Jā, arī tāds bizness ir Latvijā un tam ir specifiska nodokļu piemērošana, atkarībā no tā, kādas puses un kur ir iesaistītas darījumā. Šādā gadījumā labāk nodrošināties ar VID uzziņu, kas dod garantiju, ka VID vēlāk nevar pārdomāt, ja vien 1) esmu korekti noformulējis faktus un jautājumus un 2) likums nav mainījies.
EUR 37k nodokļu parāds = krimināllieta valdei
Šāda bīstama interpretācija ceļo krimināltiesību speciālistu (izmeklētāju, prokuroru, tiesnešu, u.c.) aprindās. Manuprāt, nepareiza, jo likums prasa apzinātas rīcības kritēriju, kas manā izpratnē liecina par ļaunprātīgu rīcību, nevis jebkuru valdes rīcību. Tik problēma, ka tāda pat ačgārna interpretācija ir arī iesakņojusies tiesu praksē. Ko tas nozīmē?
Lai arī kādus nodokļu atvieglojumus ārzemju investoriem un biznesiem valdība izdomā, tie nenāks uz Latviju uz šādu biznesa vidi, kur valdi var ielikt aiz restēm par jebkuru pēkšņi uzradušos nodokļu parādu vismaz EUR 37k apmērā.
Piemēram, ja pēkšņi uzrodas VID ar kreatīvu uzņēmuma pārejas interpretāciju un uzņēmums pēkšņi ir kādu 1/2 milj. parādā valstij.. Vai par līdzīgu summu uzradies PVN parāds, jo es pavirši esmu izvēlējies darījuma partneri. Nereti vadība ir pārsteigta, ka par darbinieku grēkiem iespējama arī uzņēmuma vai vadības atbildība.
Neesmu maksājis nodokļus - kā visu sakārtot?
Šī ir vēl viena Latvijas hroniska problēma. Vai maksāt par visu ‘aizmirsto’ periodu vai tikai par nodokļu audita noilguma periodu – pēdējiem 3 gadiem? Kā jau rakstīju, jāievieš t.s. Voluntary disclosure, jeb brīvprātīgās ziņošanas programmu, kā tas ir, piemēram, konkurences tiesībās vai nodokļos citās valstīs. Piemēram, Lielbritānijā..
Ziņošana nodokļu administrācijām
DAC8 direktīva
Financial Times jau 2023.g. beigās ziņoja, ka aptuveni 55-95% kripto-aktīvu īpašnieku Lielbritānijā pēdējos 10 gados diez vai maksājuši jebkādus nodokļus. Pie mums statistika varētu būt vēl sliktāka. Arī mums arvien biežāk uzrodas kripto īpašnieki, kas vēlas nodeklarēt un samaksāt par pagātnē šādi gūtiem ienākumiem. Prognozēju, ka šādu gadījumu kļūs arvien vairāk, jo, kā jau rakstīju par jauno ES DAC8 direktīvu, ar 2026.gadu kripto biržām ES (CASP) būs pienākums automātiski ziņot VID par veiktajiem darījumiem, t.sk. par NFT. Loģiski, kad VID izgaismosies kripto tirgus dalībnieki, tad VID nekautrēsies pavaicāt gan viņiem, gan viņu bankām arī par viņu pagātnes darījumiem. Ja VID uzzinās, ka iespējamās nodokļu saistības pārsniedz EUR 37 000 nenomaksātos nodokļus, iespējama kriminālatbildība, uz ko neattiecas 3 gadu noilgums.
Līdzīgas ziņošanas prasības arī OECD un ASV
Jau 2023.g. novembrī 48 valstis, t.sk ES, parakstījušas vienošanos par līdzīgām prasībām, kā minētajai DAC8 direktīvai ES, ko jāievieš ar 2027.gadu - Crypto-Asset Reporting Framework, CARF. ASV, kā jau ierasts, nav pievienojusies šai aktivitātei, bet ar 2026.gadu plāno ievies savas līdzīgas ziņošanas prasības. Tas nozīmē, ka attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem jau jāsāk ievākt attiecīgos datus pirms tam.
Vai Latvija ļaus maksāt nodokļus kripto?
Ja ļaus, tad Latvija noteikti nebūs pirmā, bet var būt pirmā ES. Šobrīd Šveicē daži kantoni pieļauj šādus norēķinus. Tas varētu nebūt vairs sapnis, tiklīdz stāsies spēkā ziņošanas VID pienākumi par darījumiem ar kripto. Šobrīd nodokļu aprēķini kripto šķiet nereāli, jo valstis neuzņemsies kursu svārstību risku. Savukārt, konvertēšana uz euro (fiat) valūtu pirms nodokļu nomaksas jau vairs neskaitīsies nomaksa ar kripto.
Moderna nodokļu administrācija
Te drīzāk valsts varētu pasapņot par blokķēžu tehnoloģijas un gudro līgumu ieviešanu darījumiem, kas ļautu VID atbrīvoties no lielākās daļas no Nodokļu kontroles nodaļas. Ja vēl ieviestu izlīgumus nodokļu strīdos, prognozēju, ka kopumā ar šiem 2 uzlabojumiem VID varētu atbrīvoties no kādas 1/3 darbinieku. Nemaz nerunāsim par korupcijas un nodokļu izkrāpšanas risku samazināšanu šādā veidā. Tā no malas šķiet paradoksāla situācija - privātais sektors raud, ka trūkst darbaspēka, bet valsts baidās samazināt birokrātisko aparātu, jo ‘ko tad tā bezdarbnieku jūra tagad darīs’. Taču esmu redzējis lielus uzņēmumus, kas kopā ar universitātēm ir gatavi jebkuru cilvēku ātri pārkvalificēt savām minimālām vajadzībām. Ja vien viņš vēlas. Par to pašu, starp citu, jau kopš 2023.g. paziņojuma Eiropas Parlaments aicina aktīvi domāt ES valstis un tās nodokļu administrācijas, saistībā ar kripto, blokķēžu un AI attīstību.
Detalizētāka informācija
Te ir pieejams Sorainen vebinārs, ar linku uz video. VID attiecīgas vadlīnijas ir divas: šajā 14 lpp. materiālā ir apkopojums par visiem nodokļiem, bet publiskotas arī atsevišķas VID vadlīnijas par IIN virtuālās valūtas pārdošanas ienākumiem, kur būtībā ir tas pats IIN regulējums, tik ar piemēriem. Savukārt te - saruna ar crypto un AI entuziastu no Wolf Theis Austrijā, Niklas Schmidt, kas pat dibinājis WT Crypto Academy un ir autors ~800 lpp. grāmatai par nodokļu piemērošanu kripto.
P.s. Paldies tiem, kas sūtīja priekšlikumus saistībā ar VID draudzīguma tēmu. Visi priekšlikumi izstāstīti VID direktorei un attiecīgajai darba grupai. Svarīga tēze darba grupā izskanēja no VID direktrises puses - B2B e-rēķinu projekts varētu vēl nestāties spēkā ar 2026.g.