Labs sabiedrisks darbiņš padarīts

Pēc ST lūguma vakar pro-bono iesniedzu viedokli par Jūrmalas domes nekustamā īpašuma nodokļa atlaides ES un EEZ pilsoņiem lietu. Būtībā jautājums - vai pārējos drīkst šādi diskriminēt.

Līdzšinējie notikumi, īsumā

Līdz Satversmes tiesai lieta nonāca caur Senātu. Proti, kāda Krievijas pilsone apstrīdēja tiesā Jūrmalas domes lēmumu par NĪN atlaides nepiešķiršanu. Pēc NĪN aprēķina saņemšanas viņa lūdza domi piešķirt atlaidi, bet tā atteica, jo saistošajos noteikumos tādas paredzētas tik ES, EEZ, Šveices pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem. Apgabaltiesa apmierināja pieteikumu, konstatējot, ka attiecīgā persona ir Latvijas nodokļu rezidents. Arī domes saistošajos noteikumos viens no priekšnoteikumiem atlaides piešķiršanai ir vismaz 2 gadu deklarētā dzīvesvieta Jūrmalā.

Nodokļu konvencijas te nepalīdzēs

Skaidrs, ka nodokļu konvencijas neregulē NĪN piemērošanu. Tomēr tās regulē diskriminācijas aizliegumu. Tomēr, ja attiecīgā persona bijusi Latvijas nodokļu rezidents (kā to konstatējusi apgabaltiesa), tad nodokļu konvencija nav piemērojama. Konvenciju piemēro tikai tad, kad persona vienlaikus ir abu valstu nodokļu rezidents. Pilsonības kritērijs šai ziņā nav svarīgs. Konvencija ir piemērojama, ja viņa tajā pat laikā, kad bija Latvijas nodokļu rezidente pēc Latvijas likuma, pēc Krievijas likuma bija arī Krievijas nodokļu rezidente. Tad konvencija būtu piemērojama un tad jāiet dziļāk diskriminācijas jautājumu pētīšanā.

ES dibināšanas līgums: te varētu būt problēma

NĪN atvieglojumu diferencēšana pēc pilsonības, visticamāk, ir pretrunā ar minēto LESD - pantu, kurš aizliedz kapitāla kustības ierobežojumus ne tikai ES dalībvalstu starpā, bet arī ES dalībvalstu un trešo valstu starpā. Šāds aizliegums ir piemērojams neatkarīgi no tā, vai Latvija ar attiecīgo trešo valsti ir spēkā esoša nodokļa konvencija. Tomēr, te aktuāls varētu būt jautājums - vai notikusi kapitāla kustība ES, jo kapitāls investēts vienas valsts ietvaros? Tad vēl atliek pašas Satversmes 91.panta analīze. Īsi sakot, būs interesanti.

Tad vai ir diskriminācija?

Diskriminācija, visticamāk, pastāv, taču tad paliek atklāts jautājums vai šāda diskriminācija ir samērīga. Manuprāt, ir nekorekti jebkādas nodokļu sekas saistīt ar pilsonības kritēriju. Es varu būt Bali pilsonis un 5 gadus dzīvot Latvijā. Kāda viņam būtu atšķirība ar Latvijas pilsoni, lai viņam nepiešķirtu NĪN atlaidi? Viņš dod ekonomikai (arī pašvaldībai) tādu pat labumu, kā pārējie. Pašvaldības mērķis piesaistīt personas ar deklarēto adresi Jūrmalā (t.i. nodrošināt pašvaldības ilgtspējīgu attīstību un budžeta ieņēmumus no NĪN un IIN) sasniegts ar domes saistošo noteikumu normu, ka personas pamata dzīves vieta ir deklarēta Jūrmalā pēdējo 2 g. laikā. Tajā pat laikā nav retums, ka valsts pilsoņiem ir atšķirīgas nodokļu sekas. Tas pats IIN likums Latvijas nodokļu rezidentiem izveidojis pilnīgu atšķirīgu nodokļa bāzi, salīdzinoši ar nerezidentiem.

Neformālā sarunā ar kādu no ārzemju nodokļu tiesību profesoriem nonācām pie secinājuma, ka atkarībā no nodokļu politikas mērķiem samērīgums šajā jautājumā var nosvērties uz vieniem vai ptriem Temīdas svaru kausiem.

Tad kā būtu pareizi formulēt noteikumus?

Tomēr arī deklarētās dzīvesvietas kritērijs ir apšaubāms, jo pavisam vienkārši iespējams mākslīgi deklarēt dzīvesvietu un reāli tur nedzīvot. Tādēļ korekts būtu deklarētās dzīvesvietas kritērijs (piesaiste pašvaldībai) komplektā ar Latvijas nodokļu rezidenci - tad ar dzīvošanu ārpus Latvijas persona nevarēs kvalificēties NĪN atlaidei. Pretējā gadījumā pat ar šādiem 2 kritērijiem Krievijas pilsonis varēs deklarēt dzīvesvietu Jūrmalā, reāli dzīvot Spānijā un saņemt NĪN atlaidi.

Tiesas sēde - 4.jūnijā live

Satversmes tiesas sēde ar lietas dalībnieku piedalīšanos lietā Nr. 2023-10-03 notiks 2024. gada 4. jūnijā plkst. 10.00. Tiesas sēdēs tiešraide būs pieejama Satversmes tiesas YouTube kontā.