Latvija. 90ie. 2023.gadā.

Sirreāla situācija. Policija paņem uzņēmuma preci. Izrādās, tā pieder trešajai personai. Trešā persona atnāk pie policijas ar visiem dokumentiem. Policija saka, ka nepietiek. Atnes to, nezin ko..

Daži fakti par situāciju

Izņēma visu, kas bija pa rokai

Ārzemju uzņēmums A turēja preces Latvijas uzņēmuma B akcīzes preču noliktavā, uz telpu nomas līguma pamata. Noliktavā ieradās valsts policija un, pamatojoties uz tiesneses lēmumu, veica B piederošo telpu kratīšanu (jocīgi lietots vārds). Vienā no procesa dokumentiem redzams, ka izmeklēšana kriminālprocesā veikta par SIA C (ar A nekādā veidā nesaistīta persona) amatpersonu iespējami noziedzīgajām darbībām. Cik zināms, C vispār attiecīgajā noliktavā neatradās preces un pat nebija noslēgti telpu nomas līgumi.

Kā vēl iespējams pierādīt īpašuma tiesības?

Kratīšanas rezultātā - izņemtas noliktavā esošās preces virs EUR 1/2 milj. vērtībā, kas pieder A. A ir pavadzīmes, rēķini, apmaksu apliecinoši dokumenti un līgumi, kas apliecina tā īpašuma tiesības uz izņemtajām precēm, rēķini un līgums ar Latvijā labi zināmu neitrālu kurjerpastu par iepriekšējo tamlīdzīgu preču nosūtīšanu uz ārzemēm. A policijai iesniedza arī preču sarakstu, kurām atbilstoši A preču elektroniskās uzskaites sistēmai bija jāatrodas attiecīgajā noliktavā. Kopā iesniegto dokumentu apjoms - ap 1000 lpp, bet tādēļ, ka tie ir tipveida dokumenti. Tos A iesniedza policijai.

Preces ar īsu derīguma termiņu

Precēm derīguma termiņš - 1 mēnesis. Ātrākais, kad procesa virzītāja piekrita tikties ar A valdes locekli, bija 3 nedēļas pēc preču izņemšanas! Nu jau preces policijā iestrēgušas 2.mēnesi. Preču glabāšanai ir nepieciešami speciāli apstākļi. Un vēl pēc 3 nedēļām preces vairs nebūs realizējamas nekur. Tātad, valsts radījusi zaudējumus ārzemju uzņēmumam. Par to visu ar akurātu regularitāti iesniegtas sūdzības, pieteikumi, protesti.

Ko atbildēja policija?

Nu labi, saprotu, ka policija kratīšanas laikā paņēma pēc inerces visu, kas atradās noliktavas īpašnieka B telpās, neiedziļinoties, ka par tām bija noslēgts nomas līgums, kaut arī viņiem skaidroja un piedāvāja dokumentus, kas norāda, ka viņi ņem svešu preci. Policija norādīja, ka tā šobrīd nevar konstatēt vai izņemtās preces pieder A vai B, vai vēl kādam citam. Turklāt jāpierāda, ka attiecīgās preces nosūtītas un saņemtas tieši minētajā noliktavā. Tas nepieciešams papildus jau iesniegtajiem minētajiem dokumentiem.. Aizej tur, nezin kur..

Problēmas reālā būtība

Varbūt problēma tur, ka preču izņemšanas brīdī policijas darbinieki mutiski norādīja, ka šīm precēm bija jābūt akcīzes markām. Arī kriminālprocesa dokumentācijā minēts, ka aizdomas, ka C (!) realizē akcizētās preces Latvijā bez akcīzes nodokļa markām. Nopietni? Kopš kura laika precēm akcīzes preču noliktavā jābūt akcīzes markām? Kādam nolūkam vispār nepieciešama akcīzes preču noliktava? Šaubu novēršanai A pat iesniedza policijai saraksti ar VID, kurā A jau iepriekš bija palūdzis skaidrojumu, ka no akcīzes regulējuma viedokļa A rīkojas korekti. Kā vispār Latvijā iespējams preču eksports vai tranzīts pie tik profesionālas policijas ‘uzraudzības’.

Post scriptum

Preču īpašnieks gadījies tur, kur noliktavas īpašnieks, iespējams, izdarījis kādas ziepes. Neskatoties uz to, preču īpašnieks pie precēm netiek un tās nu, visticamāk, ir arī sabojājušās. Šī nav mūsu klienta lieta (ļoti gribu cerēt, ka tieši tādēļ neredzu kādu lietā svarīgu aspektu), bet šis viss izskatās kā no 90.gadu sākuma laikiem. Par kādu investoru piesaistīšanu Latvijai varam runāt ar šādu biznesa vidi? Minētajiem ārzemniekiem bija nopietni biznesa paplašināšanas Latvijā plāni - būvēt te rūpnīcu. Jau investēts jaunās telpās 6-ciparu skaitlis. Tagad, protams, nekas no tā vairs nenotiks. Turklāt, investori arī daudz runā savā starpā..