Latvija salīdzinājumā ar Ziemeļvalstīm
Parasti Latviju salīdzinām ar tuvākajiem kaimiņiem un labi pārzinām, kas notiek tur. Laiks paskatīties plašāk.
Izmaiņas konsultantu tirgū
Mūsu WTS nodokļu tīkla sadarbības partneris, vadošais nodokļu birojs Zviedrijā Svalner paziņojis, ka apvienojies ar vadošo nodokļu biroju Somijā Alder, ar ambīciju kļūt par lielāko nodokļu biroju Ziemeļu valstīs. Tādēļ ir labs brīdis paskatīties uz Ziemeļvalstu nodokļiem - vai tie tiešām ir tik augsti, kā tos mālē? Uz brīdi varbūt paliksim malā Islandi un Farēru salas.
UIN
Grafikā redzamas UIN pamata likmes - tās visā reģionā īpaši neatšķiras. Zemāk - mazliet lielāka detalizācija par UIN piemērošanu atkarībā no biznesa nozares u.c. apstākļiem.
Dānija 22%,
Igaunija 14% regulāri izmaksātām dividendēm un 20%;
Somija 20%;
Latvija 20%;
Lietuva 15%, 0% pirmajā gadā un pēc tam 5% maziem uzņēmumiem (līdz EUR 300k apgrozījums), un 20% bankām ar peļņu virs EUR 2 milj.;
Norvēģijā 22%, bet 25% finanšu jomas uzņēmumiem, papildus 45% resursu nomas nodoklis hidrostacijām, papildus 25% resursu nomas nodoklis vēja stacijām un ūdens resursiem, papildus 56% nodoklis darbībai ar naftas produktiem;
Zviedrija 20,6%.
Kas vēl mums UIN atšķirīgs?
Latvija izskatās vienīgā, kur ir EUR 50 minimālais UIN.
Izskatās, ka tikai Latvija nerezidentiem, kas pārdod nekustamo īpašumu Latvijā vai kapitāla daļas Latvijas nekustamā īpašuma uzņēmumos, piemēro īpašo 3% UIN likmi. Pārējie piemēro standarta likmi.
Arī filiāļu Latvijā UIN piemērošanai varbūt UIN maksāšanas pārsteigumi (kad galvenajam uzņēmumam ārzemēs ir izdevumi par labu Latvijas filiālei), ko negaida pārējās no minētajām valstīm.
Dividendēm ieturējuma nodoklis (papildus UIN):
visā ES/EEZ - 0%;
Dānijā - 27% standarta likme, 15% ārpus ES, ja īpašumā mazāk par 10% akciju un ir līgums par info apmaiņu);
Igaunijā - 0%;
Somijā - 35%, ja ir nomināls akcionārs un PLG nav zināms, 20% standarta likme,
tikai Latvijā ir izdalītas Melnā saraksta ārzonu valstis - 20%;
Lietuvā - 0%, ja vismaz 10% akcijas turētas 12 mēnešus (neattiecas uz ārzonām); pārējos gadījumos 15%;
Norvēģija - 25%, ja saņēmējs (PLG) ir ārpus EEZ;
Zviedrija - 30%.
Procenti, autoratlīdzība u.c. ieturējuma nodokļi, plānā kapitalizācija, pret-izvairīšanās normas, transfertcenas - jebkurā no šīm tēmām var iet dziļāk atšķirību meklējumos.
Turpinājums sekos
Lielākās atšķirības, protams, gaidāmas darbaspēka nodokļiem. Latvijā tas droši vien interesē visvairāk, kad būvnieki u.c. cilvēki no šejienes dodas peļņā uz Skandināviju. Par pārējo nodokļu salīdzinājumu - kādā no nākamajiem blogiem.