Latvijas PVN plaisas samazinājums: Eiropas veiksmes stāsts?

ES publiskoti jaunākie dati par t.s. PVN plaisu (zaudētu PVN). Latvija ar 5% pakāpusies uz 11.vietu ES. Igaunija - 9.vietā, Lietuva - 24.! Tas nozīmē, ka VID jau Jaunzemes laikā kļuvis efektīvāks. Kā?

PVN plaisa Latvijā EK ziņojumā

Latvija svaigi publicētajā EK pārskatā (par 2022.g.) minēta kā viens no spilgtākajiem veiksmes stāstiem – no 2013. līdz 2022. gadam Latvijai ir izdevies samazināt PVN plaisas rādītāju no 25% līdz 5,1%, bet 21.-22.g. - no 10,2% uz 5,1%. ES vidējais rādītājs ir 7%. Vienīgi, pirms sajūsmā sitam plaukstas, atcerēsimies, ka 5,1% naudas izteiksmē nozīmē ap EUR 193 miljoniem gadā. Ja pareizi atceros, tā ir aptuveni tāda pat summa, ko FM rēķināja kā potenciālos PVN budžeta ieņēmumus, ja paceltu PVN likmi par 1%. Interesanti, ka EK prognoze PVN plaisai Latvijā 2023.g. ir būtiski lielāka - 8,9% (ap 337 milj.).

Kādi faktori ietekmēja PVN plaisas sarukumu?

Kā Eiropas komisijas dokumentā skaidroti šie Latvijas panākumi? 2016.g. ieviests vietējais reversais PVN elektronikai (te - intervija ar vienu no galvenajiem šīs idejas virzītājspēkiem - Ivaru Putniņu). 2018.g. Pasaules Banka palīdzējusi uzlabot PVN atskaišu un audita sistēmas, paplašinoties VID tiesībām. Turklāt 2021. gadā Latvijas iestādes paziņoja, ka no 2025. gada noteiktiem darījumiem būs obligāti jāizraksta e-rēķini saskaņā ar Eiropas publiskā iepirkuma tiešsaistes (Peppol) standartu, bet no 2026.g. - B2B darījumiem.

Kur slēpjas lielākie PVN izkrāpšanas riski ES?

Toties lielākais risks uztrāpīties uz PVN izkrāpšanas darījumiem ES ir Rumānijā, Maltā, Slovākijā un Lietuvā (14,6%, bet šo kaimiņu ciparu pārvēršot naudā sanāk nepilns 1 miljards). ES rūpju bērnam Rumānijai ir arī sliktākie rādītāji EDS (internets saziņai ar administrāciju) lietošanā - vien 17% to lieto, bet Latvijā - augstākais rādītājs starp analizētajām valstīm (84%).

Citi labie paraugi: Polija un Ungārija

Biznesam labākas ziņas ir no mums svarīgā tirgus - Polijas, kas kopā ar Latviju un Ungāriju (2,3% plaisa) izcelti kā pēdējās desmitgades veiksmīgākie paraugi. Par Ungāriju, starp citu, jau rakstīju sajūsmas stāstu par viņu VID automatizāciju pēc kārtējās ES PVN grupas sanāksmes. EK uzsver, ka Ungārijā:

• jau kopš 2014.gada ieviesti online kases aparāti, kuru ieviešana pie mums ne vien uzlabotu PVN iekasēšanu, bet neļautu parazitēt bezjēdzīgajai kases aparātu sertificēšanas rūpalai.

• 2024.g. jūlijā Ungārija gāja vēl soli tālāk - ieviesa ePG sistēmu: e-čekus.

• 2015.g. Ungārija sāka kontrolēt (fiksēt) ceļu satiksmi robežas šķērsošanas punktos.

• Darījumu PVN deklarēšana reālā laikā (kad tie notiek) ieviesta jau 2018.g., bet 2024.g. ieviesta ePVN platforma, kas esot plašāka par OECD proponēto SAF-T.

Šķiet labs mājasdarbu saraksts arī mums

Starp citu, kādā neformālā sarunā tieši SAF-T sistēmu Jaunzemes kundze uzskatīja kā Latvijas galveno PVN plaisas samazināšanas veiksmes faktoru.

Latvija - ‘1.vietā’ (ar maksātā PVN pieaugumu)

Nē, tas nav kādas partijas reklāma, tas ir fakts, ja skatāmies uz zemāk no attiecīgā EK ziņojuma iekopēto tabulu par efektīvās PVN likmes kāpumu (salīdzinot 21. ar 22.gadu). Kā šo tabulu saprast? Polijā (lielākais efektīvās PVN likmes kritums ES) 22.gadā Ukrainas kara izraisītās inflācijas ietekmē daudzām pozīcijām (g.k. pārtikai un energo-resursiem) samazināja PVN. Tādēļ tur samazinājās efektīvā PVN bāze. Pie mums to nedarīja, tādēļ inflācijas (ar 17% tā bija 3.lielākā ES) ietekmē PVN bāze (un tādēļ - efektīvā likme) palielinājās. Visvairāk ES. Rezultātā 2022.gadā PVN ieņēmumi valsts budžetā palielinājās par 26%, salīdzinoši ar 21.g.

Tūrisms pēc Covid - arī ‘1.vietā’

Latvijas tūrisma un viesmīlības nozare ir atveseļojusies vislēnāk no visām ES dalībvalstīm, un 2022. gadā ieceļotāju skaits sasniedza tikai 54,4% no pirms-pandēmijas līmeņa (2019.g.).

E-komercija = mazāk skaidras naudas

Pēdējos gados palielinājies e-komercijas īpatsvars ekonomikā, kas nozīmē, ka arvien vairāk naudas pāriet uz vieglāk uzraugāmu sfēru, salīdzinoši ar norēķiniem skaidrā naudā. Biznesa daļa e-pārdošanas sektorā palielinājās no 13% no biznesu kopējā apgrozījuma 2018.g. uz 18% - 2022.g.

Izdevumi uz biznesa un privātas izmantošanas robežas

Šī ir interesanta tabula, kur redzams, ka daudzas ES valstis ir striktākas ar priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežošanu, ja ir risks, ka attiecīgos izdevumus iespējams izmantot arī privātiem mērķiem. Latvija šai ziņā izskatās salīdzinoši liberāla. Piemēram, attiecībā uz auto iegādēm PVN vispār nav atskaitāms 14 ES valstīs, bet ir pilnībā atskaitāms - četrās.

Komerc-telpu nomu tik 6 ES valstīs apliek

Citā tabulā šajā ziņojumā redzams, ka vien 6 valstīs (t.sk. Latvijā) komerctelpu noma ir apliekama ar PVN. Pārējās valstīs darījuma pusēm ir iespējams izvēlēties - vai aplikt ar PVN. Ja nomnieks veic ar PVN apliekamu biznesu, puses izvēlēsies nomu aplikt. Taču, ja nomnieks ir, piemēram, bankas vai apdrošinātāji, tad izdevīgāk būs neaplikt, jo viņiem PVN nav atskaitāms. Par šo tēmu ieinteresētajām pusēm derētu runāt ar FM.