Lietuva teikusi savu vārdu (turpinājums)
Lietuvas parlaments nobalsoja galīgajā lasījumā, ka ar 1.1.26. stāsies spēkā pamatīgas pārmaiņas nodokļu jomā. Ja iepriekš jau ziņoju par UIN, akcīzi, PVN un apdrošināšanu, šoreiz - par IIN un NĪN.
Te atrodams iepriekšējais apkopojums - par UIN, akcīzi, PVN un apdrošināšanu, bet te - Lietuvas kolēģu kopsavilkums.
IIN
Paredzēti trīs progresīvā IIN grozi ar likmēm, kas līdzīgas mūsējām:
līdz 36 vidējām darba algām (VDA) gadā (2025. gadā – 75 919,68 eiro) – 20 %;
no 36 līdz 60 VDA – 25 %;
virs 60 VDA (2025. gadā – 126 532,8 eiro) – 32 %.
Visi gada ienākumi būs summēti (piemēram, darba alga, individuālā darbība, noma, īpašuma pārdošana). Tas būtībā nozīmē, ka, piemēram, pašnodarbinātajiem, kas piemēroja 15% vai 20%, tagad likme būtiski pieaugs - lielajiem ienākumiem vairāk kā 2x.
Netiek summēti (apliekami ar 15 % IIN):
ienākumi no sadalītās peļņas;
slimības, maternitātes, paternitātes, bērnu aprūpes un ilgtermiņa darba pabalsti;
ienākumi no akciju pārdošanas, kas nav iegādātas caur investīciju kontu un iegādātas pirms vairāk nekā 5 gadiem līdz to pārdošanas dienai;
dzīvības apdrošināšanas izmaksu daļa, kas ir vienāda ar samaksātajām iemaksām;
pensiju fonda izmaksu daļa, kas ir vienāda ar samaksātajām iemaksām;
ienākumi, kas gūti no ieguldījumu konta;
ienākumi no tādu akciju pārdošanas, kas iegūtas saskaņā ar opciju līgumiem no darba devēja vai ar to saistītas personas vai ar citiem akciju piešķiršanas darbiniekiem veidiem.
Lauksaimniecībā nodarbinātiem iedzīvotājiem tiks piemērotas divas likmes: 15 % likme ienākumiem, kas nepārsniedz 60 VDA, un 20 % likme ienākumu daļai, kas pārsniedz 60 VDA. Nodokļi lauksaimniecībai Lietuvā ir atsevišķi pētāma tēma, sevišķi no ES valsts atbalsta ierobežošanas tiesību viedokļa. Komandējuma laikā Lietuvā dzirdēju, ka visa nozare līdz šim īpaši neaplikās ar nodokļiem. Tad nav jābrīnās, ka Lietuvas produkcijai bija vieglāk ienākt arī Latvijas tirgū. Sanāk tāda kā eksportētāju subsidēšana, protekcionisms.
Nodokļu neapliekamā summa papildu (brīvprātīgajām) veselības apdrošināšanas iemaksām, kas veiktas darbinieka labā, ir samazināta līdz 350 eiro.
Nekustamā īpašuma turēšanas periods, kas nepieciešams, lai piemērotu IIN atbrīvojumu nekustamā īpašuma pārdošanai, ir saīsināts no 10 uz 5 gadiem.
Nodokļu neapliekamā ienākumu summa (208,8 eiro par katru bērnu) ir atjaunota vecākiem, kuri audzina bērnus līdz 18 gadu vecumam, kā arī vecākiem bērniem, ja tie līdz 23 gadu vecumam mācās vispārējās izglītības programmā. Šis atvieglojums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Nekustamā īpašuma nodoklis
Likums paredz jaunu jēdzienu – galvenā dzīvesvieta, kas ietver dzīvojamās un nedzīvojamās (brīvdienu) ēkas, kurās persona ir deklarējusi savu dzīvesvietu.
Galvenās dzīvesvietas neapliekamā summa tiek noteikta pašvaldībās, bet tā nedrīkst pārsniegt 450 000 eiro.
Galvenās dzīvesvietas nodokļa likmes arī nosaka pašvaldības, un to apmērs var svārstīties no 0,1 līdz 1 % no galvenās dzīvesvietas vērtības.
Citi fizisko personu nekustamie īpašumi tiek aplikti ar nodokli no 50 000 eiro. Likmes - no 0,2 līdz 1 % atkarībā no nekustamā īpašuma vērtības.
Ēkām, kas vairs netiek izmantotas lauksaimniecībā, ir noteikts 5 gadu pārejas periods, kura laikā lauksaimniecībā izmantotais nekustamais īpašums ir atbrīvots no nodokļa.
Likmes limits pamestam un nekoptam nekustamajam īpašumam ir palielināts līdz 5 %.