Māksla lieki neuztraukties
Vēl pirms runājam par smagākām nodokļu tēmām..
Nesen sarunāju nākamo Tax Stories podkāsta interviju ar kāda liela Latvijas uzņēmuma vadītāju. Viņš, cita starpā, minēja, ka pēdējā laikā ir vieglāk dzīvot, ja viņš ne par ko vairs īpaši neuztraucas (viņš, gan, to teica mazliet rupjāk). Tiešām, to uztraukumu tagad tik daudz un ik uz stūra, ka vairs jau nav spēka uztraukties.
Foto © Ludvigs Grīviņš, 4 g.v.
Atpūta! Atpūta?
Par iepriekš minēto pārliecinājos, tikko dodoties kopā ar ģimeni skolēnu brīvdienās. Stambulā bija paredzēts savienojuma reiss - 1 h 20 min pēc ielidošanas. Lidmašīna no Rīgas izlidoja ar 1h kavēšanos. Turklāt, Stambulā izrādījās, ka bērnam pases derīguma termiņš ir 5 dienas par maz līdz vajadzīgajam 1/2 gadam virs ceļojuma laika. Tādēļ vēl vajadzēja ātri kaut kur dabūt turku liras un pa skaidruci pirkt vīzu, kā arī iziet ārpus lidostas un iet cauri pasu un drošības kontrolei no jauna. Tas, starp citu, izskatījās Turcijai raksturīgi - par naudu var daudz ko.
Viss notiek tā, kā tam jānotiek
Par laimi, pēc visa tā jucekļa saņēmām īsziņu no aviokompānijas, ka mūsu biļetes pārceltas uz nākamo reisu, kas izlido no Stambulas jau pēc 1h. Vēl tik vajag arī jaunas iekāpšanas kartes. Kaut arī ar skriešanu, uz nākamo reisu tomēr paspējām. Jau sēžot nākamajā reisā sapratām, ka, ja Turkish Airways nebūtu pats 1h kavējies, tas nepārceltu mūsu biļetes. Savukārt, bērna negaidītā vīzas gļuka dēļ mēs iepriekšējo reisu nokavētu tik un tā. Tikai tādā gadījumā pašiem būtu jāpērk jaunas biļetes uz nākamo reisu vai jāpaliek Stambulā pa nakti. Tātad, viss notiek tā, kā tam jānotiek. Gluži, kā dziedāja leģendārie Dire Straits - kādēļ uztraukties - pēc lietus būs saule, pēc sāpēm - smiekli.
Tad man rokās nonāca šī grāmata..
Jau pēc nokļūšanas viesnīcā skatījos savā online grāmatu plauktā - kas būtu nākamais gabals, ko palasīt. Acīs iekrita grāmatas nosaukums: Smalkā pofigisma māksla (The Subtle Art of Not Giving a F*ck; autors Mark Manson). Uzrunāja tieši nosaukums - iedomājos, ka tā ir zīme, kas norāda, ka šī tēma nāk no vairākiem avotiem tieši šajā atpūtas brīdī. Varbūt, lai paskatītos no malas ne vien uz ģeopolitiskajiem satricinājumiem. Grāmatas galvenais vadmotīvs nebija nekas revolucionārs, bet, kā jau no vairuma grāmatu, te bija iespējams pasmelties pa domu pavedienam. Daži no tiem varbūt uzrunās arī kādu no jums:
stabilitāte dzīvē nedraudzējās ar radošumu un inovācijām;
vajag sākt darīt, pat ja darbs liekas neatrisināms vai nepaceļams;
uztraukties vajag, bet vien par dzīvē pašu svarīgāko;
laimes mirklis atnāk ar atrisinātām problēmām;
nāve ļauj saskatīt svarīgāko un
visa pasaule ir pilna ar liecībām par cilvēku centieniem panākt savu nemirstības kripatiņu, ar tādiem darbiem, lai uzlabotu šo un nākamo paaudžu dzīvi.
Un vēl pāris grāmatas..
Pa vidu golfam un baseiniem kopā ar bērniem pie reizes izrāvu arī Džordža Orvela 1984 un arī Dzīvnieku Fermu. 1984 jaunākajā Tax Stories podkāsta sarunā nodokļu advokāts ar specializāciju tehnoloģiju jautājumos no Austrijas Niklas Schmidt ieteica kā grāmatu, ko viņš pārlasot katrus 10 gadus. Izlasīju un palika mazliet baisi un skumji. Baisi par pasauli, kurā dzīvoja mūsu vecāki. Tādas distopijas kā 1984 vai Margaret Atwood Kalpones stāsts šķiet nereālas līdz brīdim, līdz cilvēks ir pietiekoši iepazinis vai, nedod Dievs - pieredzējis, totalitāros režīmus. Skumji par cūkām, kas Dzīvnieku Fermā paliek par līdzīgām cilvēkiem un ar neģēlīgiem paņēmieniem tiek pie varas un veido attiecības, kur sabiedrībai jāuztur birokrātijas liekēžus.
“Cik tomēr vienkārši manipulēt ar cilvēku vai pat pārveidot to,” aizdomājos, skatoties, kā mans četrgadīgais dēls baseinā jauki spēlējas ar vietējo turku vienaudzi.
Pārmaiņas
Vien tāds, ka esmu atpūties, iedvesmots un atpakaļ pie blogošanas, klientu problēmu risināšanas, podkāstiem, golfa federācijas, fonda Uzņēmēji Mieram darbiem un.. ja zvaigznes saliksies, jau tuvākajās nedēļās varētu nākt klajā informācija par interesantu jaunu izaicinājumu, ko esmu uzņēmies (līguma projekts jau man ir uz galda) papildus visam līdzšinējam. Informācija par to noteikti drīz sekos.
Blogi un podkāsti - uz Substack
Arī šo nodokļu blogu lapa ir pārcēlusies uz jaunu mājvietu - Substack ar plašākām mūsu savstarpējās komunikācijas iespējām. Tomēr mani iemesli bija samērā vienkārši - iepriekšējās šo manu hobiju uzturēšanas lapas prasīja zināmus regulārus izdevumus, atšķirībā no šī lapas uzturētāja. Bonusiņš tiem, kas parakstījušies uz šo blogu un podkāstu saņemšanu - čats, kur Substack platformā iespējams komunicēt gan ar tiem, kas parakstījušies, gan arī viņiem savā starpā. Tādējādi, cerams, varētu veidoties tāds kā nodokļu jautājumu fanu klubiņš. Tātad, cerams, ka arī šīs pārmaiņas Jums nāks par labu..
Arī citas pārmaiņas
Tuvāko pāris nedēļu plānos - arī vebinārs par nodokļiem mantošanai, klātienes pasākums klientiem, kas strādā nekustamā īpašuma jomā, uzņemsim arī PVN ekspertu grupu no visas ES, ar kuru pāris reizes gadā tiekamies, lai apspriestu aktualitātes Eiropas PVN jautājumos. Par to visu centīšos stāstīt arī nākamajos blogos.
Tikmēr pieņemts jaunais budžets, bet..
Jaunais valsts budžets ir pieņemts bez satricinājumiem nodokļu jomā. Tomēr tas noticis arī bez atbildēm uz budžeta kontekstā uzdotiem jautājumiem:
par Reira rakstiski apsolīto reprezentatīvo auto sliekšņa celšanu,
par PVN likuma saskaņošanu ar PVN direktīvu attiecībā uz sporta nozari,
par sliekšņa pacelšanu veselības apdrošināšanai virs nožēlojamiem EUR 426, kas nu jau sen maz ko sedz,
par nesaprotamiem iemesliem, kādēļ Latvijā ir akcīze kafijai (kur attiecīgā likuma anotācijā nekādu jēdzīgu iemeslu bez budžeta papildināšanas nav),
par pērējiem pagājušā gadā apviļātiem jautājumiem - VID (ap)rēķinu par potenciālām nepamatoti zemām algām, audita procesu izmaiņām, utt.
Taps nodokļu sistēmas pamatnostādnes
Tuvāko nedēļu laikā FM sola ķerties klāt nodokļu sistēmas pamatnostādņu izstrādāšanai, lai uzņēmējiem uzlabotu dzīvi un radītu noteiktību uz tuvākajiem gadiem. Arī nodokļu teorētiķi minējuši, ka tas ir pareizi, ka jaunā sasaukuma valdība pirmajā gadā veic visas solītās (vai nesolītās) izmaiņas un tad uz 3 gadiem ir miers.. Sakrustojam pirkstus, lai tā arī notiek, bet ne tikai. Labāk - jāmēģina FM palīdzēt komersantus saklausīt.