Mākslīgais intelekts un nodokļi

No juridiskās puses ES ir izstrādājusi un publicējusi regulas projektu, kas ierobežos mākslīgā intelekta (AI) izplatīšanos nevēlamos virzienos. Taču, kādas AI tendences redzamas saistībā ar nodokļiem?

Lai gan nav notikuši nekādi AI attīstības izrāvieni nodokļu jomā, ir vērts ik pa laikam pataustīt temperatūru, lai neko svarīgu nepalaistu garām.

AI palīdzība valdībām

Zinātnieki strādā pie elastīga nodokļu sistēmas regulējuma, kur AI to uzrauga un pielāgo, atkarībā no novēroto cilvēku uzvedības. Piemēram, ja darbinieks samazina produktivitāti, lai neiekļūtu nodokļu grozā ar augstāku nodokļu likmi, tad AI modelē attiecīgi pielāgotu zemāku likmi, kas veicinātu produktivitātes normalizēšanu. Par AI kā produktivitātes uzlabošanas mehānismu, starp citu, plašāk esam diskutējuši Tax Stories podkāstā, piemēram, ar Pekka Puolakka un Niklas Schmidt. Cits medijos reklamēts pazaļš AI rīks palīdzot noteikt nodokļu sistēmas caurumus.

Vai AI padarīs nodokļu konsultantu darbu nevajadzīgu?

Atzinumi

Cerams, bet tas nenotiks tik drīz. Atzinumi par to, ko saka likums, pazudīs samērā drīz. Šobrīd vēl jāuzmanās, jo AI rīki nereti sniedz vecu vai pat nepatiesu informāciju ar lielu pārliecību, ka tā ir pareiza. Turklāt, šajā informācijas pārpilnības laikmetā ir nepieciešami t.s. vārtu turētāji – filtri, viedokļu līderi, juristi, kas ar speciālista aci ir izpētījuši dažādus uzticamus avotus un sniedz par tiem viedokli.

Informācijas apstrāde

AI analizē datus. Ja nav datu, tad nav, ko analizēt. Nodokļu jomā dati atrodas pie ekspertiem, kam ir vērts investēt savos AI rīkos, jo publiskajos neviens neliks konfidenciālu informāciju. Baker Institute publicējis attiecīgu pētījumu, kur viņi prognozē, ka nodokļu jomā AI jau šobrīd var informēt profesionāļus par likumu izmaiņām, apstrādāt liela apjoma dokumentus un gatavot par tiem kopsavilkumus, norādīt uz nepilnībām dokumentos, utt.

Administrācija

Tā jau ir realitāte

OECD pētījumā teikts, ka kopš 2022.gada virs 40 valstu administrācijas vai nu jau lieto AI vai plāno to lietot. Ungārijas nodokļu konsultanti ar lepnumu stāsta, ka turienes nodokļu administrācija jau zināmā mērā ar AI palīdzību prognozē nodokļu maksātāju uzvedību. Jau rakstīju par Francijas administrāciju, kas iekasēja virs EUR 10 milj. NĪN, ar Google Earth palīdzību nosakot nereģistrētos baseinus. Esmu pārliecināts, ka VID jau sācis izmantot AI iespējas. Sliktais piemērs AI izmantošanā, savukārt, bija Nīderlande, kas nespēja paskaidrot nodokļu maksātājiem, kādēļ viņiem atteikts bērnu pabalsts, ko bija izkalkulējusi mašīna. Nu jau ilgāku laiku VID mājas lapā pieejams virtuālais asistents. Nav grūti iedomāties, ka jau tuvāko gadu laikā tas varētu atbildēt uz cilvēku jautājumiem par nodokļu būtību, ne tikai procesiem.

Vai ķer īstos?

Uz vienu no iespējām, kā AI var palīdzēt administrācijai, norāda Baker Institute minētajā pētījumā – iespējams mērīt, cik no VID auditiem beidzas par labu nodokļu maksātājiem. Liela šādu auditu proporcija var norādīt uz nepilnībām auditējamo uzņēmumu vai personu noteikšanas sistēmā. Te nāk prātā bēdīgi slavenā statistika par VID niecīgo reāli piedzīto summu daudzumu, salīdzinoši ar uzrēķinātajām summām. Tas norāda uz milzīgu lieki iztērētu VID resursu. Tas, ka VID beidzot apķēries, ka Komerclikumā jau sen pastāv uzņēmumu pārejas normas, mazliet uzlabos šo VID statistiku, taču problēmas sakne šķiet, ka VID iet ne pēc īstajiem parametriem auditos.

Kā ķers īstos?

Iespējams, pat ne pēc uzņēmumiem viņiem jāiet, bet pēc cilvēkiem, kas tērē izkrāpto naudu. Jau tagad administrācijas saņem informāciju no bankām un to salīdzina ar nodokļu atskaitēm, īpašumiem, lai noteiktu tos, kas dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Ar 2025.gadu paredzētā obligātā IIN deklarāciju paredzēts ieviest galvenokārt tieši šādam mērķim – vēl ātrāk un precīzāk noteikt tos, kam ir nereģistrēti ienākumi – aplokšņu algas, ofšori uc slēpti ienākumi.  

Strīdi

Nevajadzētu būt aiz kalniem, kad būs iespējams prognozēt nodokļu strīdu iznākumu procentuālu varbūtību, balstoties uz AI analizēto tiesu praksi un tiesību aktiem. Vienlaikus, ja FM dabūs cauri jau kādu laiku apspriesto nodokļu strīdu komisijas un reāla izlīguma mehānismiem (lai pēc iespējas samazinātu strīdu skaitu un ilgumu tiesās), tad šāds AI strīdu rezultātu prognozēšanas mehānisms vairotu abu strīdus pušu pārliecību par to, kur ir saprātīgais izlīguma vidusceļš.

Mobilitāte

Šobrīd vēl cīnāmies Latvijā ar anti-konstitucionālu situāciju, kur cilvēks pats brīžiem nevar aprēķināt, kāds būs atalgojuma apmērs pēc nodokļiem. Šai sakarā ceru, ka drīz AI palīdzēs ar nokļūšanu vienkāršības un caurspīdīguma spektra otrā pusē – ar iespēju aprēķināt, cik nodokļos jāmaksā, pārceļoties uz kādu konkrētu valsti, piemēram, lai baudītu siltumu, kamēr Latvijā ir ziema, turpinot strādāt pie attiecīgā Latvijas darba devēja.  

Kur vēl neredz gaismu tuneļa galā?

Ofšori. Piemēram, tagad vairumam maksājumu uz Krieviju jāpiemēro 20% ofšoru nodokli. Vienalga, vai maksājums veikts uz kontu Latvijas bankā vai caur 10 starpniekiem. Pagaidām neviens AI nevar VID palīdzēt noteikt vai šādi starpnieki ir izmantoti. Arī te pamazām mākoņi izklīst un laiks paliek skaidrāks.

Gaisma

Tikko, 11.oktobrī stājās spēkā jauns likums par to, ka lielajām uzņēmumu grupām (ar apgrozījumu virs 750 milj.) būs jāpublisko informāciju par t.s. Country-by-country report, kas atšifrē katrā uzņēmumu grupas valstī algoto darbinieku skaitu, funkcijas, aktīvus un nomaksātos nodokļus. Tādējādi būs publiski (arī žurnālistiem, darījumu partneriem, utt.) redzama informācija par grupas uzņēmumiem, kuros akumulējas peļņa bez funkcijām un nodokļiem.