Mēs esam akcionāri, bet politiķi - padome

Kad rodas vēlme palasīt, kā viss sākās, jānopūš vien putekļus attiecīgai vēstures grāmatai un saproti, ka viss jau reiz izdomāts. Tā ir arī ar grāmatu Tax Tales, kur galvenā vērtība - principu būtība.

Romiešu tiesību princips nesakrīt ar Satversmi

Tax tales grāmatā teikts, ka no Romiešu tiesībām nāk princips - kas attiecas uz visiem, drīkst apstiprināt visi. Šai ziņā vismaz diskusijas vērta liekas Satversmes norma:

“Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.”

Tautai dodami vien akcionāru līmeņa jautājumi

Kā tas var būt, ka tauta nedrīkst lemt par jebko, kas uz viņiem attiecas? Kādēļ Šveicē iespējama šāda tiešā demokrātija, bet pie mums - nē? Nodokļi esot pārāk sarežģīti, tauta nesapratīs, kāds skeptiķis pavīpsnās. Tomēr parasti tautas vērtējumam neliek jautājumus par kādām tehniskām normām, tai priekšā noliek vien konceptuālus būtiskākos jautājumus. Piemēram, vai tauta piekrīt, ka pensiju sistēmu reformē? Vai aizsardzībai tiešām jāmetas tērēt 5% no IKP vai pietiks ar NATO prasītajiem 2%? Vai mums nepieciešama progresīvā IIN sistēma vai labāk tomēr visiem vienādas likmes, kā Igaunijā? Kurš šajā zemē ir galu galā saimnieks? Politiķi? Pēc analoģijas ar uzņēmumu - valde, padome vai akcionāri?

Vai tiešām tiešā demokrātija ir pārāk dārga?

Šai ziņā ļoti interesantu cerību stariņu ieraudzīju raidījumā Krustpunktā A.Tompsona sarunā ar filozofu Ventu Sīli, kurš minēja, ka top aplikācija, kurā cilvēki ar Smart ID u.tml. varēs identificēties un regulāri paust savu viedokli par valstī nozīmīgiem jautājumiem. Starp citu, Vents solīja atnākt arī uz Tax Stories ciemos.

Zinošākie nav vairākumā. Arī Šveicē?

Vienīgi mans krusttēvs skeptiski uz to pavīpsnāja, ka zinošākie prāti parasti ir mazākumā. Tā droši vien ir, taču vai Šveicē ir savādāka zinošo prātu proporcija? Nav jau runa te par kādām būtiskām pārmaiņām netiešās (deleģētās) demokrātijas principos, bet gan akcionāru tiesībām lemt, kurā virzienā jādodas uzņēmumam.

Ko par to saka konstitucionālo tiesību eksperti un viņu piesauktie korifeji?

Grāmatā Konstitucionālās tiesības Latvijas attiecīgās jomas leģendas J.Pleps un E.Pastars atsaucas uz sekojošu vispāratzītu autoru teikto par to, ka diez vai ir korekti ierobežot tautas tiesības lemt.

Ž.Ž.Ruso: “Tauta nevar nodot savas tiesības izdot likumus kādam citam, jo visus pakļaut var tikai kopējā griba.”

“Negribētos piekrist S.Mena kategoriskajai nostājai par tautas nespēju ‘gribēt’.”

“Kā norādīja E.Sjejess, tauta saviem pārstāvjiem uzdod tikai to daļu tiesību gribēt, kas nepieciešama kārtības uzturēšanai un aizsardzībai. Šo robežu pārkāpšana rada tautai tiesības uz attiecīgu rīcību.”

Vairāk par konstitucionāliem nodokļu jautājumiem sarunājāmies ar šīs jomas eksperti Katrīnu Pļaviņu-Miku.

Labs valdnieks neprasa vairāk, kā nepieciešams

Tax Tales grāmatā teikts, ka šis princips nav zaudējis savu aktualitāti kopš Francijas karaļa Luija XIV un 16.gs. Mogulu Impērijas persiešu valodā sarakstītā Ain-i-Akbari dokumenta. Par šo principu tad varbūt kādā no nākamajiem blogiem.